Ojārs Siliņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ojārs Siliņš Basketball pictogram.svg
Ojārs Siliņš
Ojārs Siliņš 2015. gadā
Personas dati
Dzimis 1993. gada 20. jūlijā (28 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Augums 204 cm
Svars 98 kg
Sporta veids basketbols
Pozīcija vieglais uzbrucējs
Izglītība
Vidusskola Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
Kluba informācija
Klubs Valsts karogs: Igaunija Tallinas "Kalev/Cramo"
Līga VTB
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs
2010-2016 Valsts karogs: Itālija Grissin Bon Reggio Emilia
2016-2017 Valsts karogs: Vācija Telekom Baskets Bonn
2017- Valsts karogs: Itālija Aquila Basket Trento
2018 Valsts karogs: Itālija Alma Trieste
2018-2019 Valsts karogs: Itālija Sidigas Avellino
2019-2020 Valsts karogs: Itālija Brescia
2020 Valsts karogs: Francija Gravelines
2020-2021 Valsts karogs: Kazahstāna Astana BK
kopš 2021 Valsts karogs: Igaunija Tallinas "Kalev/Cramo"
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
  Flag of Latvija Latvija

Ojārs Siliņš (dzimis 1993. gada 20. jūlijā Rīgā) ir latviešu basketbolists, spēlē vieglā uzbrucēja pozīcijā. Pašlaik (2021) pārstāv Tallinas "Kalev/Cramo" klubu Igaunijā, kas spēlē arī VTB Vienotajā līgā.

Klubu karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada pavasarī O. Siliņš noslēdza pirmo profesionālo līgumu ar Grissin Bon Reggio Emilia klubu uz trim sezonām.[1] Debitēja pieaugušo komandā ar 13 punktu guvumu 25 minūtēs 2011. gada nogalē vēl kā jaunatnes sistēmas spēlētājs, piedaloties kausa izcīņas spēlē. Iepriekš divas sezonas pārstāvēja kluba jauniešu komandu[2], bet pirms aizbraukšanas no Latvijas trenējās sporta skolā "Daugavas sporta nams" (treneris Mārtiņš Fomins). Otrajā pilnvērtīgajā profesionāļa sezonā jau bija kļuvis par komandas pamata piecinieka spēlētāju, piedaloties gan Itālijas čempionāta, gan FIBA Eiropas Izaicinājuma kausa izcīņā. 2014. gadā Siliņš pieteicās NBA draftam, taču netika izvēlēts. 2015. gada jūnijā bija viens no komandas līderiem Itālijas čempionāta finālsērijā, tomēr septiņu spēļu sērijā zaudēja, kļūstot par Itālijas vicečempionu. tā paša gada rudenī ar komandu pirmo reizi kluba vēsturē izcīnīja Itālijas Superkausu, pārspējot Eirolīgas klubu Milānas "Olimpia". 2016. gada jūnijā otro gadu pēc kārtas kļuva par Itālijas vicečempionu.

2016. gada oktobrī pievienojās Boonas "Telekom Baskets" komandai Vācijā, parakstot ar to līgumu uz vienu mēnesi. Parādījis labu sniegumu, Siliņš pagarināja līgumu ar klubu, lai gan esot bijuši piedāvājumi arī no citiem klubiem.[3] 2017. gada vasarā Siliņš parakstīja līgumu uz vienu sezonu ar Aquila Basket Trento klubu, pēc vienas sezonas pārtraukuma atgriežoties Itālijā un ULEB Eirokausā. 2018. gada jūnijā Siliņš vēlreiz iekļuva A sērijas finālā, bet arī šoreiz piedzīvoja zaudējumu.

2018. gada oktobrī O. Siliņš parakstīja līgumu ar Itālijas klubu Alma Trieste, kur spēlēja kopā ar citu latvieti Artūru Strautiņu. Pēc divu mēnešu darba Siliņš izmantoja līgumā paredzēto iespēju neturpināt līgumu ar klubu, bet janvārī uzbrucējs parakstīja līgumu ar Sidigas Avellino līdz sezonas beigām un pirmo reizi spēlēja FIBA Čempionu līgā. 2019./2020. gada sezonā basketbolists pārstāvēja Itālijas klubu Brescia un Francijas klubu Gravelines. 2020. gada oktobrī Siliņš pievienojās Kazahstānas basketbola klubam Nursultanas Astana BK, kur spēlē kopā ar citu Latvijas basketbolistu Mārtiņu Meieru. Pēc sekmīgas sezonas Nursultanā, kļūstot par Kazahstānas čempionu, 2021. gada vasarā O. Siliņš parakstīja līgumu ar Roberta Štelmahera trenēto Igaunijas klubu Tallinas "Kalev/Cramo", kas spēlē arī VTB Vienotajā līgā.

Latvijas izlase[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

O. Siliņš Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu 2011. gada Pasaules U-19 čempionātā. Spēlējis 2009. gada Eiropas U-16 čempionātā, 2011. gada Eiropas U-18 čempionātā, 2012. un 2013. gada Eiropas U-20 čempionātos. 2013. gadā Siliņš kļuva par Eiropas vicečempionu, izslēgšanas mačos spēlējot bez maiņām un beidzot turnīru ar vidēji spēlē gūtiem 12 punktiem, 8,9 atlēkušajām bumbām un 2,1 bloķētu metienu (trešais rādītājs turnīrā). O. Siliņš laukumā pavadīja visilgāko spēles laiku (vidēji 37,9 minūtes) starp visiem čempionāta spēlētājiem.

2013. gadā pēc U-20 čempionāta savainojuma dēļ nepievienojās nacionālās valstsvienības treniņiem, bet 2014. gadā pēc pieteikšanās NBA draftam O. Siliņš veltīja vasaru individuālajam darbam. 2015. gada vasarā iekļauts Latvijas nacionālās izlases pamata kandidātu sarakstā, tomēr savainojums lika atkal pārcelt debiju valstsvienībā par gadu. Debiju vīriešu valstsvienībā Siliņš beidzot piedzīvoja 2016. gada vasarā, pārstāvot Latviju Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Belgradā.[4]

Kopš 2017. gada O. Siliņš regulāri pārstāv Latvijas valstsvienību.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

O. Siliņš ir Dailes teātra un kino aktiera Aivara Siliņa jaunākais dēls[5], gleznotāja Jāņa Straumaņa mazdēls un uzņēmējas un politiķes Elīnas Treijas pusbrālis.

Panākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubu karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Individuāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas izlase[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ojāram Siliņam trīs gadu līgums ar A sērijas klubu "Reggio Emilia"». Sportacentrs.com. 2012. gada 16. maijs.
  2. «Ojārs Siliņš pārceļas uz Itāliju». Sportacentrs.com. 2010. gada 27. jūl.
  3. «Ojārs Siliņš paliks "Telekom Baskets" līdz sezonas beigām». nra.lv.
  4. «Bagatskis: Sastāva izvēle bija spēles stila, nevis spēlētāju kvalitātes jautājums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. decembrī. Skatīts: 2016. gada 4. jūlijā.
  5. «Aivars Siliņš ir optimists. Par spīti visam». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. maijā. Skatīts: 2014. gada 13. maijā.
  6. «Ojārs Siliņš – labākais aizsardzības spēlētājs Itālijā "Sportando" versijā». Sportacentrs.com. 2014. gada 14. maijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]