Onihodveidīgās
| Onihodveidīgās Onychodontiformes Andrews, 1973 | |
|---|---|
 Onihodveidīgās (Onychodus jandemarrai) galva | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Kārta | Onihodveidīgās (Onychodontiformes) |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Onihodveidīgās Vikikrātuvē | |
Onihodveidīgās (Onychodontiformes) jeb strunijveidīgās (Struniiformes) ir daivspurzivju kārta ar vienīgo (Onychodontidae Woodward, 1891) dzimtu, kuras pārstāvji dzīvoja vidusdevonā un augšdevonā. Kārtu 1973. gadā izdalīja britu paleontoloģe Šērlija Mahala Endrūsa, bet pirms tam 1966. gadā vācu paleontologs Hanss Ludolfs Jessens izdalīja Struniiformes kārtu.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kārta pārstāv nelielu dziļi specializētu zivju grupu, kas apvieno sevī dažādu daivspurzivju kārtu īpašības un seno starspurzivju (paleonisku) ārējās iezīmes. Tās pārsvarā ir nelielas zivis garumā no 10 cm līdz 2 m. Ķermenis ir augsts, īss, vertikāli saplacināts (strūniji), vai arī garš un slaids (onihodi).
Galvas uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galva ir augsta un plata, purns augsts un strups. Galvaskauss bija ļoti kinētisks. Tā priekšējo malu veido izliekts, garš premaxillaria, kas acu orbītas apakšējās malas vidū robežojas ar maxillaria. Smadzeņu kārbu veido vairāki pārkaulojumi, taču starp parietalia un postparietalia atrodas šķērseniska šuve, kas atbilst citu kārtu priekšējā un aizmugurējā vairoga savienojumam. Etmoīda apgabals ir stipri reducēts, bet savukārt ausu apgabals sekundāri pagarināts. Degunam ir divas ārējās nāsis, bet hoānu nav. Deguna kapsulas ir ļoti mazas. Starpdeguna apgabals ir plats. Galvas vairogs ir saplacināts. Rostrālā un nazālā sērijas nav zināmas. Orbītas ir ļoti lielas, atrodas ventrāli galvas priekšpusē. Tās iekļauj daudzu (līdz 19) sklerotisko plātnīšu gredzens. Pineālās atveres nav. Postparietālais vairogs ir garāks par parietālo. Vairogu savstarpējais savienojums ir x tipa, un tos veido parietale, postparietale, supratemporale un tabulare, kas, acīmredzot, ir saplūdusi ar intertemporale. Ir gadījumi, kad parietalia saplūst ar postparietalia (Strunius). Uz galvas ir trīs extrascapularia, kurus caurauž sensorais kanāls, no kuriem malējie ir izstiepti uz priekšu gar postparietale sānu malu.
Vaigu plātni veido 5 kauli: divi lieli (priekšējais un aizmugurējais) squamosum, jugale, lacrimale un liels preoperculum. Quadratojugale kaula nav. Maxillare pēc formas ir līdzīgs kā starspurzivīm. Tā postorbitālā plātne apklāj dentale aizmugurējo galu un daļēji infradentalia. Mazi žaunu kauli (operculum, suboperculum) ieņem augšējo stāvokli, izvietojoties virs aizmugurējā squamosum. Žaunu vāks var kontaktēties ar plecu joslu. Sensorais kanāls no squamosum stiepjas tieši uz apakšžokli. Jugale ir īss un augsts. Lacrimale ir zems, un priekšējā malā veido nāss izgriezumu. Submandibulāro sēriju veido viena līdz divas garas plātnes. Branhiostegālo staru un mediānās gulāres nav.
Apakšžoklis ir šaurs, paplašināts priekšgalā, saturot lielu parasimfīzo plātni vai loku ar augstu sigmoīdi izliektu gludu ilkņu rindu, kuru gar malām pavada sīku zobu sānu rindas (līdz trim rindām), un kas ievietota padziļinājumā apakšžokļa priekšgalā. Dentale paplašinātā priekšējā daļa kopā ar mentomandibulare veido simfīzu. Simfīzo kaulu nav, bet ir priekšējais infradentālais flangs. Infradentālo sēriju veido viens līdz divi kauli. Zobi, šķērsgriezumā ovāli izstiepti (paralēli ventrālajai viduslīnijai), ir ar lielu pulpāro dobumu un vāji krokotu pamatni. Krokojums ir vienkāršs, bez sānu atzarojumiem. Lemešu un aukslēju bedres nav. Ir divi pāri dermopalatinum. Acīmredzot, palatoquadratum kaulam ir tikai viens priekšējais stiprinājums pie endokrānija. Bazipterigoīdais izaugums ir reducējies. Suprapterigoīdais (antotikālais) izaugums nav attīstījies.
Ķermeņa uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mugurkaulu veido loki un atsevišķi skriemeļu elementi. Muguras ribu nav. Muguras un anālā spuras ir nelielas, bez gaļīgās pamatnes, satuvinātas ar dificerkālo astes spuru, kas izceļas ar garu aksiālo pagarinājumu (iespējams, pedomorfa īpašība) un ar vienādi labi attīstītām epi- un hipohordālajām daivām. Pāra spuras ir zemu izvietotas ar nelielām daivām. Vēdera spuras atrodas pretī pirmajai muguras spurai. Bazālo zvīņu pie spuru pamatnēm nav. Spurām ir daudzskaitlīgas, zarojošas lepidotrihijas. Plecu josla ir iesaistīta galvaskausa sānu sienas formēšanā. Cleithrum var būt dubultīgs ar augstu vertikālo un īsu horizontālo atzaru, kuru sedz clavicula aizmugurējā mala, veidojot galvaskausa ventrālo virsmu. Interclavicula kaula nav. Humerus ir labi pārkaulojies. Skapulokorakoīds ir ar vienīgo savienoumu ar cleithrum. Sensoro kanālu poru ir daudz un tās ir sīkas. Zvīņas ir apaļīgas, klātas tāpat, kā segkauli, ar ādas zobiem (Onychodus), vai arī ar kaula ornamentējumu (Strunius). Zvīņu iekšējā virsma ir gluda. Ādas zobu ģenerāciju uz segkauliem nav.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 357-358. lpp.