Opava

Opava
Centra apbūve
Karogs Ģerbonis
Opava
Koordinātas: 49°56′00″N 17°53′00″E
Valsts	Čehija
Apgabals	Morāvijas-Silēzijas apgabals
Apriņķis	Opavas apriņķis
Pilsētas tiesības	1224
Platība
• Kopējā	90,61 km2
Augstums	257 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	55 600
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.opava-city.cz/
Opava Vikikrātuvē

Opava (čehu: Opava) ir pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala Opavas apriņķa centrs pie Opavas upes. Čehu Silēzijas vēsturiskā galvaspilsēta. Universitāte. Pie pilsētas — militārā bāze.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1195. gadā. No 1269. līdz, formāli, 1918. gadam — Tropavas hercogistes galvaspilsēta. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā, tās vāciskais nosaukums bija Tropava (vācu: Troppau). 1820. gada oktobrī/decembrī Opavā notika Svētās Savienības Tropavas kongress, kurā tika nolemts apspiest revolūciju Neapolē. No 1918. gada — Čehoslovākijas sastāvā. No 1938. līdz 1945. gadam kā Sudetu apgabala daļa atradās Vācijā. Pēc Otrā pasaules kara — atkal Čehoslovākijā. Pamatojoties uz Beneša dekrētiem, pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti. Kopš 1993. gada — Čehijas sastāvā.

Cilvēki

Opava (Tropava) ir dabaspētnieces un rakstnieces Džojas Ādamsones (Joy Adamson, 1910-1980), triku meistara Franča Bardona (Franz Bardon, 1909-1958), dzejnieka Petra Bezruča (Petr Bezruč, 1867-1958), futbolista Libora Kozāka (Libor Kozák, 1989), hronista Opavas Mārtiņa (Martinus Oppaviensis, ?-1278), arhitekta Jozefa Marias Olbriha (Joseph Maria Olbrich, 1867-1908), astronoma Johana Pālizas (Johann Palisa, 1848-1925) un futbolista Zdeneka Pospeha (Zdeněk Pospěch, 1978) dzimtā pilsēta.

Pilsētas ģimnāzijā savulaik mācījies ģenētikas pamatlicējs Gregors Mendelis. Dzīves nogali Opavā pavadīja austriešu feldmaršals Eduards fon Bēms-Ermolli (Eduard von Böhm-Ermolli, 1856-1941). Opavas karaskolā mācījies politiķis Mireks Topolāneks (Mirek Topolánek, 1956).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Opava.