Operācija "Visla"

Operācija "Visla" (poļu: Akcja "Wisła") bija poļu komunistiskās valdības veiktā militārā operācija no 1947. gada aprīļa līdz jūlijam, kuras mērķis bija pārvietot aptuveni 140 000 ukraiņu, lemku un citu etnisko grupu pārstāvjus no to tradicionālajām dzīvesvietām Polijas dienvidaustrumos uz Polijas rietumu un ziemeļu apgabaliem, kas tika pievienoti tai pēc Otrā pasaules kara.

Aptuveni 140 000 cilvēku tika pārvietoti, spīdzināšanas rezultātā gāja bojā aptuveni 200 ieslodzīto, 655 cilvēki tika nogalināti, tika arestēti 2800 Ukrainas OUN un UPA kustību biedri. No 1947. gada aprīļa līdz jūlijam "Vislas operatīvā grupa" veica 357 kaujas operācijas, likvidēja 1509 nemierniekus un iznīcināja 1178 bunkurus un slēptuves.

Operācija "Visla" ir palikusi vēsturē kā pretrunīga un sāpīga epizode, kurai ir būtiska ietekme uz Polijas un Ukrainas attiecībām līdz mūsdienām. Ukrainas puse uzskata to par etnisko tīrīšanu.^[1]

Galvenie iemesli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Drošības apsvērumi: Polijas valdība uzskatīja, ka etnisko ukraiņu klātbūtne uz valsts austrumu robežas ir potenciāls drauds drošībai. Viens no galvenajiem iemesliem bija cīņa pret Ukrainas nemiernieku armiju, kas veica partizānu darbības Polijas teritorijā.
Politiskie mērķi: Komunistiskajai valdībai bija svarīgi nodrošināt kontroli pār visu valsts teritoriju un novērst iespējamās separātiskās kustības.
Etniskā homogenizācija: Pārvietošanas rezultātā Polija kļuva etniski viendabīgāka, kas atbilda valdības politikai pēc kara izveidot etniski viendabīgu valsti.

Operācijas gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Operācija tika rūpīgi plānota, un to veica Polijas Tautas armija, drošības spēki un citas valsts struktūras. Sākot no 1947. gada aprīļa, cilvēkus masveidā izveda no viņu mājām un pārvietoja uz jaunām dzīvesvietām Polijas rietumos un ziemeļos, kas pirms tam bija Vācijas teritorija. Pārvietotajiem bija jāatstāj savas mājas un īpašumi, un viņi tika izmitināti jaunos, bieži vien neapdzīvotos reģionos.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadā Polijas Republikas Senāts nosodīja akciju.^[2]
Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis 2002. gadā izteica līdzjūtību par akcijas izpildi.^[3]
2007. gada janvārī Pasaules ukraiņu kongress pieprasīja no Polijas oficiālu atvainošanos par operāciju, kā arī kompensāciju upuriem.
2007. gada 24. februārī Pšemislā notika zinātniska konference par operāciju "Visla", tās cēloņiem, gaitu un sekām.
2007. gada 27. februārī Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un Ukrainas prezidents Viktors Juščenko kopīgā paziņojumā nosodīja operāciju "Visla" un paziņoja, ka tā ir pretrunā ar pamattiesībām. Prezidents Juščenko 2007. gada 27. aprīlī paziņoja, ka "šīs operācijas vaininieks ir totalitārais komunistiskais režīms".^[4]
2017. gada 28. aprīlī Polijas varas iestāžu īstenotās "Vislas" akcijas — ukraiņu piespiedu deportācijas no ukraiņu etniskajām zemēm Lemkivščinas, Nadežņinas, Holmščinas un Podlases (28.04.—12.08.1947.) — 70. gadadiena tika pasludināta par piemiņas dienu, kas Ukrainā tika atzīmēta valsts līmenī.
2018. gada 8. novembrī Ukrainas Augstākā Rada pieņēma rezolūciju "Par ukraiņu deportācijas no Polijas 1944.—1951. gadā 75. gadadienas pieminēšanu".^[5] Par attiecīgo rezolūcijas projektu Nr. 8603 nobalsoja 234 deputāti. Rezolūcijas otrajā punktā parlaments noteica septembra otro svētdienu par piemiņas dienu par 1944.-1951. gadā notikušo ukraiņu piespiedu izraidīšanu.