Pāriet uz saturu

Polimetilmetakrilāts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Organiskais stikls)
Polimetilmetakrilāts

Polimetilmetakrilāta struktūrformula
Citi nosaukumi organiskais stikls, akrila stikls, pleksistikls
CAS numurs 9011-14-7
Ķīmiskā formula (C5O2H8)n
Blīvums 1190 kg/m3

Polimetilmetakrilāts (PMMA) ir sintētisks polimērs, kas iegūts no metilmetakrilāta. Tā ir caurspīdīga un termoplastiska inženiertehniskā plastmasa. PMMA ir pazīstams arī kā pleksistikls, akrila stikls, organiskais stikls, kā arī ar tirdzniecības nosaukumiem un zīmoliem Crylux, Alfaplas, Plexiglas, Acrylite, Astariglas, Lucite, Perclax, Perspex u.c. Šo plastmasu bieži izmanto lokšņu veidā kā vieglu un neplīstošu stikla alternatīvu. To var izmantot arī kā liešanas sveķus, to pievieno tintēm un pārklājumiem, kā arī izmanto daudziem citiem mērķiem. Tehniski to bieži klasificē kā stikla veidu, jo tā ir amorfa stiklveida viela, tāpēc to nereti sauc par akrila stiklu vai organisko stiklu.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1928. gadā šo plastmasu vairākās laboratorijās izstrādāja daudzi ķīmiķi, piemēram, Viljams R. Konns, Oto Rēms un Valters Bauers, un pirmo reizi tirgū to 1933. gadā izlaida vācu uzņēmums Röhm & Haas AG ar preču zīmi Plexiglas.[1]

Akrilskābe pirmo reizi tika sintezēta 1843. gadā, bet metakrilskābi no akrilskābes sintezēja 1865. gadā. Metakrilskābes un metanola reakcijā rodas esteris — metilmetakrilāts. Polimetilmetakrilāta rašanos, polimerizējoties metilmetakrilātam, 1930. gadu sākumā atklāja britu ķīmiķi Roulends Hils un Džons Krofords, kuri strādāja Imperial Chemical Industries (ICI). ICI reģistrēja produktu ar preču zīmi Perspex. Aptuveni tajā pašā laikā ķīmiķis un rūpnieks Oto Rēms no Röhm un Haas AG Vācijā mēģināja ražot drošu stiklu, polimerizējot metilmetakrilātu starp diviem stikla slāņiem. Polimērs atdalījās no stikla kā caurspīdīga plastmasas loksne, kurai Rēms 1933. gadā piešķīra preču zīmes nosaukumu Plexiglas.[2] Gan Perspex, gan Plexiglas tika komercializēti 30. gadu beigās. Amerikas Savienotajās Valstīs E.I. du Pont de Nemours & Company (tagad DuPont Company) izveidoja savu produktu ar preču zīmi Lucite. 1936. gadā ICI Acrylics (tagad Lucite International) sāka pirmo komerciāli dzīvotspējīgo akrila drošības stikla ražošanu. Otrā pasaules kara laikā abu pušu spēki izmantoja akrila stiklu zemūdeņu periskopiem un lidmašīnu vējstikliem, nojumēm un lielgabalu torņiem.[3] Lidmašīnu pilotiem, kuru acis bija ievainojušas PMMA šķembas, klājās daudz labāk nekā tiem, kurus ievainoja standarta stikls, tādējādi uzrādot labāku cilvēka audu un PMMA savietojamību nekā stikls.[4] Pēc kara sekoja civilie lietojumi.[5]

Nosaukumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasti izmantotais polimēra nosaukums ir polimetilmetakrilāts. Pilns ķīmiskais nosaukums ir poli(metil-2-metilpropenoāts). (Izplatīta kļūda ir "en" vietā lietot "an".)

Lai gan PMMA angļu valodā bieži sauc vienkārši par "akrilu", akrila nosaukums var attiekties arī uz citiem polimēriem vai kopolimēriem, kas satur poliakrilnitrilu. Pazīstami tirdzniecības nosaukumi un zīmoli ir Acrylite,[6] Lucite,[7] PerClax, R-Cast,[8] Plexiglas,[9][10] Optix,[9] Perspex,[9] Oroglas,[11] Altuglas,[12] Kirolīts,[9] Astariglass,[13] Čo Čens,[14] Sumipekss un Kristalīts.

PMMA ir ekonomiska alternatīva polikarbonātam (PC), ja stiepes izturība, lieces izturība, caurspīdīgums, pulējamība un UV izturība ir svarīgāki par triecienizturību, ķīmisko izturību un karstumizturību.[15] Turklāt PMMA nesatur potenciāli kaitīgās bisfenola-A apakšvienības, kas atrodamas polikarbonātā, tāpēc ir daudz labāka izvēle lāzergriešanai.[16] Tam bieži dod priekšroku, jo ar to ir viegli apieties, to ir viegli apstrādāt un tā izmaksas ir zemas. Nemodificēts PMMA ir trausls, it īpaši trieciena spēka ietekmē, un ir vairāk pakļauts skrāpējumiem nekā parastais neorganiskais stikls, taču modificēts PMMA var būt ļoti izturīgs pret skrāpējumiem un triecieniem.

Sintēze

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PMMA ražošanā parasti izmanto emulsijas polimerizāciju, šķīduma polimerizāciju un lielapjoma polimerizāciju.[17]

Apstrāde

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PMMA stiklošanās temperatūra (Tg) ir 105 °C. Tg vērtības komerciālām PMMA kategorijām ir robežās no 85 līdz 165 °C; diapazons ir tik plašs, jo ir daudz komerciālu kompozīciju — kopolimēri ar komonomēriem, kas nav metilmetakrilāts. Tādējādi PMMA istabas temperatūrā ir organisks stikls, t.i., tā temperatūra ir mazāka par Tg. Veidošanās temperatūra sākas ar stiklošanās temperatūru.[18] Var izmantot visus parastos liešanas procesus, tostarp iesmidzināšanu, presformēšanu un ekstrūziju. Augstākās kvalitātes PMMA loksnes tiek ražotas ar šūnu liešanu, un šajā gadījumā polimerizācijas un formēšanas posmi notiek vienlaikus. Materiāla izturība ir augstāka, pateicoties ārkārtīgi lielajai molekulmasai.

Griešana un savienošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PMMA var savienot, izmantojot ciānakrilāta līmi jeb tā saucamo "superlīmi", ar karstumu (metināšanu) vai izmantojot hloru saturošus šķīdinātājus, piemēram, dihlormetānu vai trihlormetānu[19] (hloroformu), lai izšķīdinātu plastmasu savienojuma vietā, kas pēc tam saplūst un sacietē, veidojot gandrīz neredzamu metinājumu. Skrāpējumus var viegli likvidēt, pulējot vai karsējot materiāla virsmu. Lāzergriešanu var izmantot, lai no PMMA loksnēm izveidotu sarežģītus dizainus. Lāzergriešanas laikā PMMA iztvaiko, veidojot gāzveida savienojumus (tostarp monomērus), tāpēc griezums iznāk ļoti tīrs un griešana tiek veikta ļoti viegli. Tomēr impulsa lāzergriešana rada lielus iekšējos spriegumus; ja grieztās virsmas apstrādā ar šķīdinātājiem, tad virsma saplaisā vairāku milimetru dziļumā. Pat stiklu tīrīšanas šķīdums uz amonjaka bāzes un gandrīz viss, kas nav ziepjūdens, rada līdzīgu nevēlamu plaisāšanu, dažreiz uz visas griezto daļu virsmas un diezgan tālu no apstrādātās malas. Tāpēc PMMA lokšņu un detaļu atlaidināšana ir obligāts pēcapstrādes posms, ja ir paredzēts ķīmiski savienot kopā lāzergrieztās daļas.

Lielākajā daļā lietojumu PMMA neveido lauskas. Drīzāk tas sadalās lielos gabalos ar neasām malām. Tā kā PMMA ir mīkstāks un vieglāk saskrāpējams par stiklu, tad loksnēm bieži ir skrāpējumizturīgi pārklājumi.

Akrilāta sveķu liešana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilustratīvs un drošs broma ķīmiskais paraugs, ko izmanto mācīšanai. Stikla flakons ar kodīgo un indīgo šķidrumu ir iekausēts akrila plastmasas kubā. Metilmetakrilāta "sintētiskos sveķus" liešanai var izmantot kopā ar polimerizācijas katalizatoru, piemēram, metiletilketona peroksīdu (MEKP), lai veidnē iegūtu sacietējušu, caurspīdīgu PMMA jebkurā formā. Objektus, piemēram, kukaiņus vai monētas, vai pat bīstamas ķīmiskas vielas plīstošās kvarca ampulās, var iestrādāt šādos "lietajos" blokos, lai varētu droši izmantot demonstrēšanai.

Īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PMMA ir izturīgs, ciets un viegls materiāls. Tā blīvums ir 1,17—1,20 g/cm3, kas ir mazāk par pusi no stikla blīvuma.[20] Tam ir arī laba triecienizturība, augstāka nekā stiklam un polistirolam; tomēr ievērojami zemāka nekā polikarbonātam un dažiem inženierijas polimēriem. PMMA aizdegas 460 °C temperatūrā un sadeg, veidojot oglekļa dioksīdu, ūdeni, oglekļa monoksīdu un zemas molekulmasas savienojumus, tostarp formaldehīdu.[21]

PMMA laiž cauri līdz 92% redzamās gaismas (3 mm bieza loksne) un atstaro aptuveni 4% no katras virsmas, pateicoties refrakcijas indeksam (1,4905 pie 589,3 nm).[22] Tas nelaiž cauri ultravioleto (UV) gaismu, kuras viļņu garums ir mazāks par aptuveni 300 nm (līdzīgi kā parastajam logu stiklam). Daži ražotāji[23] izmanto PMMA pārklājumus vai piedevas, lai uzlabotu absorbciju 300—400 nm diapazonā. PMMA laiž cauri infrasarkano gaismu līdz 2800 nm un nelaiž cauri infrasarkanos starus ar lielāku viļņu garumu — līdz pat 25 000 nm. Krāsainas PMMA loksnes laiž cauri IR ar noteiktiem viļņu garumiem, vienlaikus bloķējot redzamo gaismu (to izmanto, piemēram, tālvadības pultīs un siltuma sensoros).

PMMA uzbriest un izšķīst daudzos organiskos šķīdinātājos; tam ir arī slikta izturība pret daudzām citām ķīmiskām vielām, pateicoties viegli hidrolizējamām esteru grupām. Tomēr tā vides stabilitāte ir pārāka par lielāko daļu citu plastmasu, piemēram, polistirolu un polietilēnu, tāpēc PMMA bieži vien izvēlas izmantošanai ārpus telpām.[24]

PMMA maksimālais ūdens absorbcijas koeficients ir 0,3—0,4% no svara.[25] Stiepes izturība samazinās, palielinoties ūdens absorbcijai.[26] Tā termiskās izplešanās koeficients ir salīdzinoši augsts (5—10) × 10—5 °C—1.[27]

Īpašību modificēšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīrs polimetilmetakrilāta homopolimērs reti tiek pārdots kā galaprodukts, jo tas nav optimizēts lielākajai daļai lietojumu. Tiek ražoti modificēti materiāli ar dažādu daudzumu citu komonomēru, piedevu un pildvielu izmantošanai tur, kur nepieciešamas noteiktas īpašības. Piemēram:

  • Neliels daudzums akrilāta komonomēru parasti tiek izmantots PMMA kategorijās, kas paredzētas termiskai apstrādei, jo piedevas apstrādes laikā stabilizē polimēru līdz depolimerizācijai.
  • Lai uzlabotu triecienizturību, bieži tiek pievienoti komonomēri, piemēram, butilakrilāts.
  • Komonomērus, piemēram, metakrilskābi, var pievienot, lai palielinātu polimēra stiklošanās temperatūru izmantošanai augstākās temperatūrās, piemēram, apgaismojumam.
  • Var pievienot plastifikatorus, lai uzlabotu apstrādes īpašības, pazeminātu stiklošanās temperatūru, uzlabotu triecienizturību un uzlabotu mehāniskās īpašības, piemēram, elastības moduli.[28]
  • Var pievienot krāsvielas, lai piešķirtu krāsu dekoratīviem lietojumiem, kā arī lai aizsargātu pret UV gaismu vai filtrētu to.
  • Lai samazinātu izmaksas, var pievienot pildvielas.

Polimetilakrilāts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metilakrilāta (PMA) jeb polimetilakrilāta polimērs ir līdzīgs polimetilmetakrilātam, izņemot to, ka oglekļa ķēdēs nav metilgrupu. PMA ir mīksts, balts gumijas materiāls, mīkstāks par PMMA, jo tā garās polimēru ķēdes ir plānākas un gludākas un var vieglāk slīdēt viena otrai garām.

Lietojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā PMMA ir caurspīdīgs un izturīgs, tas ir daudzpusīgi izmantojams materiāls un tiek izmantots daudzās jomās, piemēram, automobiļu aizmugurējos lukturos un instrumentu paneļos, ierīcēs un briļļu lēcās. PMMA loksnes plīst bez lauskām, tāpēc tiek izmantotas ēku logiem, jumtu logiem, ložu necaurlaidīgām drošības barjerām, izkārtnēm, sanitārtehnikas izstrādājumiem (vannām), LCD ekrāniem, mēbelēm un daudzām citām vajadzībām. To izmanto arī polimēru pārklāšanai uz MMA bāzes, kas nodrošina izcilu stabilitāti pret vides apstākļiem ar samazinātu GOS emisiju. Metakrilāta polimēri tiek plaši izmantoti medicīnā un zobārstniecībā, kur tīrībai un stabilitātei ir izšķiroša nozīme.[29]

Caurspīdīgs stikla aizstājējs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • PMMA parasti izmanto dzīvojamo un komerciālo akvāriju celtniecībai. Dizaineri sāka būvēt lielus akvārijus, kad kļuva pieejams polimetilmetakrilāts.
  • PMMA izmanto skatu laukumiem. No tā izgatavo pat veselus zemūdens kuģu korpusus.
  • No PMMA izgatavo automašīnu ārējo lukturu lēcas.[30]
  • Skatītāju aizsardzības hokeja laukumu borti tiek izgatavoti no PMMA.
  • Vēsturiski PMMA bija nozīmīgs lidmašīnu logu dizaina uzlabojums, padarot iespējamus tādus dizainus kā bumbvedēja Boeing B-17 Flying Fortress caurspīdīgais priekšgala nodalījums.
  • Policijas transportlīdzekļos, kas paredzēti nemieru apkarošanai, parastie stikli bieži tiek aizstāti ar PMMA, lai pasargātos no mestiem priekšmetiem.
  • PMMA ir svarīgs materiāls bāku lēcu izgatavošanā.[31]
  • PMMA tika izmantots kompleksa jumta segumam Olimpiskajā parkā 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Minhenē. No tā varēja uzbūvēt vieglu un caurspīdīgu konstrukciju.[32]
  • PMMA (ar zīmolu "Lucite") tika izmantots Hjūstonas Astrodoma griestiem.

Dienasgaismas novirzīšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ar lāzeru griezti akrila paneļi ir izmantoti, lai novirzītu saules gaismu gaismas caurulē vai cauruļveida jumta logā un no turienes izplatītu telpā. Šīs tehnoloģijas izstrādātāji Veronika Garsija Hansena, Kens Jeangs un Ians Edmonds 2003. gadā saņēma Far East Economic Review Inovācijas bronzas balvu.[33]
  • Akrila platjoslas gaismas vadotnes galvenokārt ir paredzētas dekoratīviem nolūkiem , jo tajās ir ļoti spēcīga gaismas vājināšanās attālumos, kas pārsniedz vienu metru (vairāk nekā 90% intensitātes zudums 3000 K avotam[34]).
  • Akrila lokšņu pāriem ar mikroskopisku prizmu slāni starp loksnēm piemīt atstarojošas un refrakcijas īpašības, kas ļauj novirzīt daļu saules gaismas atkarībā no krišanas leņķa. Šādi paneļi ir komercializēti dienas apgaismojuma nolūkos, lai tos izmantotu kā logus vai nojumes, lai saules gaisma tiktu novirzīta uz griestiem vai telpā, nevis uz grīdu. Tādējādi var iegūt labāku apgaismojumu telpas aizmugurējā daļā, jo īpaši kombinācijā ar baltiem griestiem, vienlaikus nedaudz ietekmējot skatu uz ārpusi, salīdzinot ar parasto stiklojumu.[35]

Medicīnas tehnoloģijas un implanti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • PMMA ir laba saderības pakāpe ar cilvēka audiem, un to izmanto stingru intraokulāro lēcu ražošanā, kuras implantē acī, ja sākotnējā lēca ir izņemta kataraktas ārstēšanā. Šo saderību atklāja angļu oftalmologs Harolds Ridlijs, ārstējot Otrā pasaules kara pilotus, kuru acis bija nokļuvušas PMMA lauskas. Plastmasa neizraisīja gandrīz nekādu tremi, salīdzinot ar stikla lauskām. 1949. gada 29. novembrī Londonas Sv. Tomasa slimnīcā Ridlijs implantēja pirmo intraokulāro lēcu.[36]
  • Akrila tipa kontaktlēcas ir īpaši noderīgas kataraktas operācijām pacientiem, kuriem ir atkārtots acu iekaisums (uveīts), jo akrils izraisa mazāku iekaisumu.
  • Briļļu lēcas parasti ir izgatavotas no PMMA.
  • Vēsturiski cietās kontaktlēcas bieži tika izgatavotas no šī materiāla. Mīkstās kontaktlēcas bieži ir izgatavotas no līdzīga polimēra, kurā akrilāta monomēri, kas satur vienu vai vairākas hidroksilgrupas, padara tās hidrofilas.
  • Ortopēdiskajā ķirurģijā izmanto PMMA kaulu cementu, lai piestiprinātu implantus un atjaunotu zaudēto kaulu. Tas tiek piegādāts kā pulveris ar šķidru metilmetakrilātu (MMA). Lai gan PMMA ir bioloģiski saderīgs, MMA tiek uzskatīts par kairinošu un, iespējams, kancerogēnu. PMMA ir saistīts arī ar kardiopulmonāliem notikumiem operāciju zālē hipotensijas dēļ.[46] Kaulu cements endoprotezēšanas laikā darbojas kā java, nevis kā līme. Lai gan tas ir lipīgs, tas nesasaistās ne ar kaulu, ne implantu; drīzāk tas aizpilda atstarpes starp protēzi un kaulu, novēršot kustību. Kaulu cementa trūkums ir tāds, ka tas sacietējot uzsilst līdz 82,5 °C (180,5 °F), kas var izraisīt termisku blakus esošo audu nekrozi. Lai samazinātu polimerizācijas ātrumu un līdz ar to radīto siltumu, ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt iniciatoru un monomēru attiecību.
  • Kosmētiskajā ķirurģijā sīkas PMMA mikrosfēras, kas suspendētas kādā bioloģiskā šķidrumā, injicē zem ādas kā mīksto audu pildvielu, lai samazinātu grumbas vai rētas. PMMA kā mīksto audu pildviela tika plaši izmantota gadsimta sākumā, lai atjaunotu apjomu pacientiem ar HIV izraisītu sejas novājēšanu. Daži kultūristi PMMA nelegāli izmanto muskuļu veidošanai.
  • Hromatogrāfijas kolonnās kā alternatīva stiklam un nerūsējošajam tēraudam tiek izmantotas lieta akrila caurules. Tām ir pārbaudīta spiediena izturība un tās atbilst stingrām prasībām attiecībā uz bioloģisko saderību, toksiskumu un ekstrahējamiem materiāliem.

Pielietojums zobārstniecībā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bioloģiskā saderība ļauj polimetilmetakrilātu plaši izmantot mūsdienu zobārstniecībā, īpaši zobu protēžu, mākslīgo zobu un ortodontisko ierīču ražošanā.

Akrila protēžu veidošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iepriekš polimerizētas, pulverveida PMMA sfēras sajauc ar šķidru metilmetakrilāta monomēru, benzoilperoksīdu (iniciatoru) un NN-dimetil-P-toluidīnu (paātrinātāju) un pakļauj karstumam un spiedienam, lai iegūtu cietu, polimerizētu PMMA struktūru. Lai gan pastāv arī citas PMMA polimerizācijas metodes protēžu izgatavošanai, piemēram, ķīmiskā un mikroviļņu sveķu aktivizēšana, iepriekš aprakstītā termiski aktivēto sveķu polimerizācijas metode ir visizplatītākā tās izmaksu efektivitātes un minimālās polimerizācijas saraušanās dēļ.

Mākslīgie zobi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan protēžu zobus var izgatavot no dažādiem materiāliem, PMMA ir vispopulārākais. Materiāla mehāniskās īpašības ļauj labāk kontrolēt estētiku, viegli regulēt virsmu, samazināt lūzumu risku mutes dobumā, kā arī iegūt minimālu nodilumu. Turklāt, tā kā zobu protezēšanas pamatnes bieži tiek konstruētas, izmantojot PMMA, PMMA protēžu zobu saķere ar PMMA protēžu pamatnēm ir nepārspējama, kā rezultātā tiek izgatavota spēcīga un izturīga protēze.[37]

Māksliniecisks un estētisks lietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Akrila krāsa būtībā ir ūdenī izšķīdināts PMMA; tomēr, tā kā PMMA ir hidrofobs, ir jāpievieno viela gan ar hidrofobām, gan hidrofilām grupām, lai izveidotu suspensiju.
  • Mēbeļu ražotāji, īpaši 1960. un 1970. gados, cenšoties piešķirt saviem produktiem kosmosa laikmeta estētiku, savos dizainos, īpaši biroja krēslos, iekļāva Lucite un citus PMMA produktus. Daudzi citi izstrādājumi (piemēram, ģitāras) dažreiz tiek izgatavoti no akrila stikla, lai padarītu parasti necaurspīdīgus priekšmetus caurspīdīgus.
  • Akrila stikls tiek izmantots kā parastā stikla aizstājējs attēlu rāmjos. Tas tiek darīts aiz salīdzinoši zemām izmaksām, vieglā svara, triecienizturības, estētikas, kā arī tāpēc, ka to var pasūtīt lielākos izmēros nekā standarta attēlu ierāmēšanas stiklu.
  • Jau 1939. gadā Losandželosā dzīvojošais holandiešu tēlnieks Jans De Svarts eksperimentēja ar Lucite paraugiem, ko viņam nosūtīja DuPont. De Svarts izveidoja instrumentus, lai apstrādātu skulptūras no Lucite, un jauca ķīmiskas vielas, lai panāktu noteiktu krāsu un refrakcijas efektu.
  • Aptuveni no 1960. gadiem tēlnieki un stikla mākslinieki, piemēram, Jans Kubičeks, Lerojs Lamiss un Frederiks Hārts sāka izmantot akrilu, īpaši izmantojot materiāla elastību, vieglo svaru, izmaksas un spēju lauzt un filtrēt gaismu.
  • 1950. un 1960. gados Lucite bija ārkārtīgi populārs rotaslietu materiāls, un vairāki uzņēmumi specializējās augstas kvalitātes izstrādājumu ražošanā no šī materiāla. Juvelierizstrādājumu piegādātāji joprojām pārdod Lucite krelles un rotaslietas.
  • Akrila loksnes tiek ražotas desmitiem dažādās krāsās un tiek pārdotas, izmantojot krāsu numurus, ko 1950. gados izstrādāja Rohm & Haas.

Citi lietojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • PMMA komerciālā formā Technovit 7200 tiek plaši izmantots medicīnas jomā. To izmanto plastiskai histoloģijai, elektronu mikroskopijai, kā arī daudzām citām vajadzībām.
  • PMMA ir izmantots, lai izveidotu īpaši baltas, necaurspīdīgas, elastīgas membrānas, kas kļūst caurspīdīgas, kad ir mitras.[38]
  • Akrils tiek izmantots solāriju lampām. Solārijos izmantotais akrila veids visbiežāk ir izgatavots no īpaša veida polimetilmetakrilāta, savienojuma, kas laiž cauri ultravioletos starus.
  • PMMA loksnes parasti izmanto izkārtnēm, lai izgatavotu plakanus, izgrieztus burtus, kuru biezums parasti svārstās no 3 līdz 25 milimetriem. Šāds burtus var izmantot, lai attēlotu uzņēmuma nosaukumu un logotipu. Tos var arī izgaismot. Akrilu plaši izmanto kā sienu izkārtņu sastāvdaļu: kā virspusē vai aizmugures pusē nokrāsotu pamatplāksni, kā pamatu uzlīmētiem burtiem, kā virsmu uzdrukātai fotogrāfijai vai kā starpliku starp izkārtnes komponentiem.
  • PMMA tika izmantots Laserdisc optiskajos datu nesējos.[39] (CD un DVD triecienizturībai izmanto gan akrilu, gan polikarbonātu).
  • To izmanto TFT-LCD aizmugures apgaismojumam.[40]
  • Plastmasas optiskā šķiedra, ko izmanto maza attāluma sakariem, ir izgatavota no PMMA un perfluorēta PMMA, kas pārklāts ar fluorētu PMMA. To izmanto situācijās, kad elastība un lētākas uzstādīšanas izmaksas pārsniedz slikto siltuma toleranci un lielāku vājinājumu salīdzinājumā ar stikla šķiedru.
  • Pusvadītāju pētniecībā un rūpniecībā PMMA palīdz kā pretestība elektronu staru litogrāfijas procesā. Šķīdumu, kas sastāv no polimēra šķīdinātājā, izmanto, lai ar plānu plēvi pārklātu silīciju un citus pusvadītāju materiālus.
  • PMMA izmanto kā vairogu, lai apturētu beta starojumu, ko izstaro radioizotopi.
  • Gamma apstarošanas procesā kā dozimetra ierīces tiek izmantotas nelielas PMMA sloksnes. PMMA optiskās īpašības mainās, palielinoties gamma staru devai, dodot iespēju mērīt ar spektrofotometru.
  • Ludvigs-Musers izgatavoja akrila bungu līniju ar nosaukumu Vistalites, kas plaši pazīstama, pateicoties Led Zeppelin bundziniekam Džonam Bonemam.
  • "Akrila" tipa mākslīgie nagi bieži vien satur PMMA pulveri.[41]
  • PMMA tehnoloģija tiek izmantota jumtu segumu un hidroizolācijas lietojumos. Poliestera vilna tiek ieklāta starp diviem ar katalizatoru aktivētu PMMA sveķu slāņiem, iegūstot pilnībā pastiprinātu šķidruma membrānu.
  • PMMA ir plaši izmantots materiāls, lai izveidotu biznesa dāvanas.
  • Japānas kompānija Sailor Pen Company of Kure izmanto PMMA savos zelta tintes pildspalvu modeļos kā vāciņa un korpusa materiālu.

Bioloģiskā noārdīšanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Futuro māja tika izgatavota no poliestera plastmasas, kas pastiprināta ar stiklšķiedru, poliestera-poliuretāna un polimetilmetakrilāta. Tika konstatēts, ka vienu no tiem pārstrādā zilaļģes un arheji.[42]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «PLEXIGLAS® - Evonik Industries». history.evonik.com (vācu). 2023. gada 22. martā.
  2. ↑ «DPMAregister | Marken - Registerauskunft». register.dpma.de.
  3. ↑ United States Congress. «Congressional Record: Proceedings and Debates of the ... Congress» (angļu). U.S. Government Printing Office, 1941. gadā.
  4. ↑ Joe Schwarcz. The Right Chemistry: 108 Enlightening, Nutritious, Health-Conscious and Occasionally Bizarre Inquiries into the Science of Daily Life (angļu). Doubleday Canada, 2012. gadā. ISBN 978-0-385-67160-6.
  5. ↑ «Polymethyl methacrylate | chemical compound | Britannica». www.britannica.com (angļu).
  6. ↑ Röhm GmbH. «ACRYLITE®». ACRYLITE® (angļu).
  7. ↑ «Trademark Electronic Search System (TESS)». tmsearch.uspto.gov.
  8. ↑ «A Brief History of Reynolds Polymer Technology - Reynolds Polymer Technology, Inc.». web.archive.org. 2015. gada 24. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2023. gada 27. martā.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 Charles A. Harper, Edward M. Petrie. Plastics Materials and Processes: A Concise Encyclopedia (angļu). John Wiley & Sons, 2003. gadā. ISBN 978-0-471-45920-0.
  10. ↑ «Global Brand Database». branddb.wipo.int.
  11. ↑ Reed Business Information. New Scientist (angļu). Reed Business Information, 1974. gadā.
  12. ↑ David K. Platt. Engineering and High Performance Plastics Market Report: A Rapra Market Report (angļu). iSmithers Rapra Publishing, 2003. gadā. ISBN 978-1-85957-380-8.
  13. ↑ «Astari Global - Cast Acrylic Sheet Manufacturer in Indonesia».
  14. ↑ «Cho Chen Ind. Co., Ltd.». www.chochen.com.tw.
  15. ↑ «Acrylic VS Polycarbonate | Hydrosight». www.hydrosight.com.
  16. ↑ «NEVER-CUT-THESE-MATERIALS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 14. martā. Skatīts: 2023. gada 27. martā.
  17. ↑ Ullmann's encyclopedia of industrial chemistry (Sixth izd.). Weinheim, Germany. ISBN 3527306730.
  18. ↑ M. F. Ashby. Materials selection in mechanical design. Amsterdam ; Boston : Elsevier Butterworth-Heinemann, 2005. gadā. ISBN 978-0-08-046864-8.
  19. ↑ «Working with Plexiglas®». web.archive.org. 2015. gada 21. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. februārī. Skatīts: 2023. gada 27. martā.
  20. ↑ «Polymethylmethacrylate (PMMA, Acrylic) Material Properties :: MakeItFrom.com». web.archive.org. 2015. gada 2. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2023. gada 27. martā.
  21. ↑ Zeng, W. R.; Li, S. F.; Chow, W. K. (2002. gadā). "Preliminary Studies on Burning Behavior of Polymethylmethacrylate (PMMA)". Journal of Fire Sciences 20 (4): 297–317. doi:10.1177%2F073490402762574749.
  22. ↑ «Refractive index of CH4 (Methane) - Rollefson». refractiveindex.info (angļu).
  23. ↑ «Altuglas International: Europe/Americas/Asia: Plexiglas Acrylic Sheet Family». web.archive.org. 2006. gada 17. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 17. novembrī. Skatīts: 2023. gada 27. martā.
  24. ↑ Myer Ezrin. Plastics Failure Guide: Cause and Prevention (angļu). Hanser Publishers, 1996. gadā. ISBN 978-1-56990-184-7.
  25. ↑ «Material Properties of PMMA, Commodity Polymers | Polymers Data Sheets». web.archive.org. 2007. gada 13. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 13. decembrī. Skatīts: 2023. gada 27. martā.
  26. ↑ Ishiyama, Chiemi; Yamamoto, Yoshito; Higo, Yakichi (2005. gadā). "Effects of Humidity History on the Tensile Deformation Behaviour of Poly(methyl –methacrylate) (PMMA) Films". MRS Proceedings 875: O12.7. doi:10.1557%2FPROC-875-O12.7.
  27. ↑ «Tangram Technology Ltd. - Polymer Data File - PMMA». web.archive.org. 2010. gada 21. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2023. gada 27. martā.
  28. ↑ López, Alejandro; Hoess, Andreas; Thersleff, Thomas; Ott, Marjam; Engqvist, Håkan; Persson, Cecilia (2011. gadā). "Low-modulus PMMA bone cement modified with castor oil". Bio-Medical Materials and Engineering 21 (5-6): 323–332. doi:10.3233%2FBME-2012-0679.
  29. ↑ Stickler, Manfred; Rhein, Thoma (2000. gada 15. jūnijā). "Polymethacrylates". Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry: a21_473. doi:10.1002%2F14356007.a21_473.
  30. ↑ Myer Kutz. Handbook of materials selection. New York, NY. ; [Chichester] : Wiley, 2002. gadā. ISBN 978-0-471-35924-1.
  31. ↑ «Seeing The Light - Lighthouse Illumination». web.archive.org. 2009. gada 23. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. janvārī. Skatīts: 2023. gada 27. martā.
  32. ↑ Constructing architecture : materials, processes, structures : a handbook (Third, extended izd.). Basel. ISBN 978-3038214526.
  33. ↑ «Office sunshine». web.archive.org. 2009. gada 5. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. janvārī. Skatīts: 2023. gada 27. martā.
  34. ↑ Gerchikov, Victor; Mossman, Michele; Whitehead, Lorne (2005. gada 1. aprīlī). "Modeling Attenuation versus Length in Practical Light Guides". LEUKOS 1 (4): 47–59. doi:10.1582%2FLEUKOS.01.04.003.
  35. ↑ «Glaze of light - Building Design». web.archive.org. 2009. gada 10. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 10. janvārī. Skatīts: 2023. gada 27. martā.
  36. ↑ David J. Apple. Sir Harold Ridley and his fight for sight : he changed the world so that we may better see it. Thorofare, NJ : Slack. ISBN 978-1-55642-786-2.
  37. ↑ Prosthodontic treatment for edentulous patients : complete dentures and implant-supported prostheses. (13 izd.). St. Louis, Mo. : Elsevier Mosby. ISBN 9780323078443.
  38. ↑ Syurik, Julia; Jacucci, Gianni; Onelli, Olimpia D.; Hölscher, Hendrik; Vignolini, Silvia (2018. gadā). "Bio‐inspired Highly Scattering Networks via Polymer Phase Separation". Advanced Functional Materials 28 (24): 1706901. doi:10.1002%2Fadfm.201706901.
  39. ↑ How electronic things work-- and what to do when they don't. McGraw-Hill. 2003. gadā. ISBN 978-0-07-138745-3.
  40. ↑ Williams, K.S.; Mcdonnell, T. (2012. gadā). "Recycling liquid crystal displays". Waste Electrical and Electronic Equipment (WEEE) Handbook: 312–338. doi:10.1533%2F9780857096333.3.312.
  41. ↑ Jan Symington. Australian nail technology. Croydon, Vic. : Tertiary Press. ISBN 978-0864585981.
  42. ↑ Rinaldi, Andrea (2006. gadā). "Saving a fragile legacy: Biotechnology and microbiology are increasingly used to preserve and restore the world's cultural heritage". EMBO reports 7 (11): 1075–1079. doi:10.1038%2Fsj.embor.7400844.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polimetilmetakrilāts&oldid=4177614"