Ostindija

Vikipēdijas lapa
Ostindija: tumši zaļā Dienvidāzija un gaiši zaļā Dienvidaustrumāzija
1606. gada Ostindijas karte
1801. gada Ostindijas karte

Ostindija (no nīderlandiešu: Oost-Indië — 'Austrumindija') jeb Austrumu Indijas (angļu: East Indies, franču: Indes orientales) ir vēsturisks dienvidu un dienvidaustrumu Āzijas zemju apzīmējums.[1] Nosaukums ir pretējs Vestindijai — Rietumu Indijai, ar ko sākotnējās ģeogrāfiskās kļūdas dēļ apzīmēja Ziemeļamerikas Karību jūras un Atlantijas okeāna rietumu malas salas.

Šaurākā nozīmē "Indijas" un "Austrumindijas" var izmantot, lai atsauktos uz Dienvidaustrumu Āzijas salām, īpaši uz Indonēzijas un Filipīnu arhipelāgiem.[1][2] Nosaukums "Indijas" tiek izmantots arī, lai apzīmētu Āzijas daļas, kas ietilpst Indijas kultūras sfērā, vai arī tikai bijušās Nīderlandes kolonijas Indonēzijas galvenās salas. Senāk ar jēdzienu "Indijas" apzīmēja kopā Ostindiju un Vestindiju.

Spānijas impērijas teritorijas Āzijā bija pazīstamas kā Spānijas Austrumu Indijas kopš 16. gadsimta. Apmēram 300 gadus Nīderlandes okupētās kolonijas šajā apgabalā bija pazīstamas kā Nīderlandes Austrumindijas pirms Indonēzijas neatkarības iegūšanas. Austrumindijas plašā nozīmē var ietvert arī bijušo Francijas Indoķīnu, bijušās Lielbritānijas teritorijas Bruneju un Singapūru un bijušo Portugāles Timoru. Tajā tomēr neietver bijušo Nīderlandes Jaungvineju, kas ģeogrāfiski tiek uzskatīta par Melanēzijas daļu.

Ostindijas iedzīvotājus gandrīz nekad nesauc par ostindiešiem, nošķirot tos gan no Karību jūras reģiona (ko mēdz dēvēt arī par Vestindiju un Rietumu Indijām) iedzīvotājiem, gan no Amerikas pamatiedzīvotājiem — indiāņiem. Koloniālajos laikos viņi bija tikai "vietējie iedzīvotāji". Turklāt Ostindijas tautas ietver ļoti plašu kultūru daudzveidību, un iedzīvotāji neuzskata sevi par piederīgu vienai etniskai grupai. Islāms, kristietība, budisms un hinduisms ir populārākās reliģijas visā reģionā, savukārt sikhisms, džainisms, tautas reliģijas ir ievērojamas atsevišķos reģionos. Arī galvenās valodas šajā apgabalā pārstāv ļoti dažādas valodu grupas.

Ostndijas reģionus dažreiz iedala pēc koloniālās impērijas, kurai tie kādreiz piederēja, tāpēc Lielbritānijas Ostindija pamatā attiecas uz Malaiziju un Indijas subkontinentu, Nīderlandes Ostindija apzīmē Indonēziju, bet Spānijas Ostindija pirmām kārtām bija Filipīnas.

Vēsturiski arī Abesīnijas (mūsdienu Etiopijas) karalis tika identificēts ar “Indijas svēto priesteri Jāni”,[3] jo tika uzskatīts, ka šī pasaules daļa ir viena no “Trīs Indijām”.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas lielvalstis šo reģionus sāka pētīt Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetā 15. gadsimta beigās un 16. gadsimta, pirmos nozīmīgos atklājumus veica Portugāles jūrnieki. Portugāļi visu reģionu, ko viņi atklāja, sauca par Indiju, pieņemdami, ka ir apliekuši visu zemeslodi un no abām pusēm sasnieguši vienu un to pašu reģionu. Galu galā izrādījās, ka Amerikas Indijai nav nekā ģeogrāfiski kopīga ar Āzijas Indiju, un jaunie reģioni tika sadalīti divās Indijās: Ostindijā jeb Austrumu Indijās, ko sauca arī par “Vecajām Indijām” vai “Lielajām Indijām” Āzijā, un Vestindijā jeb Rietumu Indijās, ko sauc arī par “Jaunajām Indijām” vai “Mazajām Indijām” Amerikā.[4]

Šie reģioni kļuva par īpaši nozīmīgi tirdzniecības preču, jo īpaši kokvilnas, indigo un garšvielu avotiem pēc Eiropas lielo tirdzniecības uzņēmumu nodibināšanas. Lielākie no tiem bija Britu Austrumindijas kompānija un Nīderlandes Austrumindijas kompānija 17. gadsimtā savas kompānijas nodibināja arī Francija, Portugāle, Spānija, Zviedrija un Dānija. Ļoti ienesīga bija garšvielu tirdzniecība, jo tās ne tikai piešķīra ēdienam papildus garšu, bet arī maskēja tā trūkumus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]