Oto Šenkings

Vikipēdijas lapa
Oto Šenkings
Otto Schenking
Oto Šenkinga (trešais no labās puses) ierašanās Sulejovā (1625)
Oto Šenkinga (trešais no labās puses) ierašanās Sulejovā (1625)
Personīgā informācija
Dzimis 1540?
Livonijas Konfederācija
Miris 1637. gada 20. jūnijā
Sulejova, Polijas—Lietuvas ūnija
(Lodzas vojevodiste, Karogs: Polija Polija)
Nodarbošanās katoļu baznīcas darbinieks

Oto Šenkings (vācu: Otto Schenking, Otto Schencking, dzimis ap 1554. gadu, miris 1637. gada 20. jūnijā) bija kontrreformācijas laika Cēsu bīskaps (latīņu: Episcopus Wendensis) ar pastāvīgu rezidenci Cēsīs (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticību Livonijā. Pārdaugavas hercogistes Cēsu kastelāna (pilskunga) Georga Šenkinga (1554—1605) brālis. Teicami runāja latviski, vāciski un poliski.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis ap 1554. gadu[2] Livonijas latviešu daļā, pārgājis no luterticības katolicismā.

Kopš bīskapijas dibināšanas 1583. gadā viņš bija Cēsu doma prāvests (Dompropst). Kalendāra nemieru laikā (1584-1589) aktīvi nostājās karaļa pusē pret luteriski noskaņotajiem Rīgas namniekiem. Kopā ar jezuītiem mēģināja panākt latviešu zemnieku un pilsētnieku masveida pāriešanu katolicismā. Viņa ietekmē karalis Sigismunds III Vāsa 1589. gadā aizliedza kroņa zemniekiem apmeklēt luterāņu dievkalpojumus. Viņa darbīguma un vietējo valodu zināšanu dēļ 1590. gadā viņu iecēla par Cēsu bīskapu. Poļu-zviedru kara laikā viņš bija spiests atstāt Cēsis un doties trimdā. 1610. gadā bīskaps Šenkings atgriezās Livonijā un ar jaunu sparu atsāka cīņu pret luterticību. 1614. gadā bīskaps Oto Šenkings nodibināja Cēsīs pastāvīgu jezuītu rezidenci. 1616. gada Vidzemes landtāgā Rīgā viņš panāca visu latviešu un igauņu cilmes luterāņu mācītāju atcelšanu no amata. Ar viņa atbalstu jezuītu kolēģijas loceklis Ērdmans Tolgsdorfs pārtulkoja latviski Pētera Kanīzija katoļu katķismu un latviešu cilmes garīdznieks Georgs Elgers izveidoja un sakārtoja pirmo katoļu dziesmu grāmatu latviešu valodā.[3]

1621. gadā, kad Rīgu aplenca zviedru karaļa Gustava Ādolfa karaspēks, bīskaps Šenkings atkal devās bēgļu gaitās uz Poliju, kur karalis viņu 1625. gadā iecēla par cisterciešu abatijas priekšnieku Sulejovā.

Miris 1637. gada 20. jūnijā Sulejovā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • B. Kumor. Otto Schenking. Polski Słownik Biograficzny, t. XXXV, 1994, 447-450 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ADB:Schenking, Otto
  2. Encyklopedyja powszechna, t. XXIII, Warszawa 1866, s. 83.
  3. Cēsu Sv. Jāņa baznīcas vēsture