Outokumpu (uzņēmums)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Outokumpu Oyj
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma kalnrūpniecība, metalurģija
Dibināts 1932. gads
Galvenais birojs Espo, Karogs: Somija Somija
Produkti nerūsošais tērauds
Darbinieki 10 390 (2019. gads)
Mājaslapa outokumpu.com

Outokumpu Oyj ir Somijas uzņēmums, kas ražo nerūsošā tērauda izstrādājumus. Tas ir dibināts 1932. gadā. Uzņēmuma galvenais birojs ir Espo.

Outokumpu ir organizēts četrās biznesa sfērās:[1]

  • Europe, kas aptver rituļu un plākšnu biznesu Eiropā, Vidējos Austrumos, Āfrikā un Āzijā;
  • Americas, rituļu un plākšnu bizness Amerikā;
  • Long Products, stieņu, stiepļu stieņu, stiepļu, armatūras un pusfabrikātu klāsts, kas aptver visus nerūsējošos un dažus citus sakausējumus;
  • Ferrochrome, hroma iegūšanas un ferohroma operācijas.

Uzņēmuma akcijas tiek kotētas Nasdaq Helsinki biržā. 2020. gada septembrī lielākais akciju turētājs bija valstij piederošais investīciju uzņēmums Solidium (21,69 %).[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Logotips līdz 2013. gadam

Outokumpu pirmsākumi sniedzas līdz 1910. gadam, kad Outokumpu apkārtnē, Ziemeļkarēlijā tika atklāta vara rūda. 1914. gadā tika izveidots kopuzņēmums Outokumpu Kopparverk, kā īpašnieki bija valsts un privāts investors Hackman & Co., bet tie nespēja vienoties par projekta tālāku attīstību. Pirmais pasaules karš un finansiālas grūtības kavēja efektīvu rūdas ieguvi. 1917. gadā atradnes tika iznomātas Norvēģijas uzņēmumam Hybinette, kas tās izmantoja trīs gadus. 1924. gadā atradnes pārgāja Somijas valsts īpašumā, pārpērkot akcijas no Hackman. 1928. gadā tika uzbūvētas modernas šahtas un rūdas apstrādes rūpnīca.

1932. gadā tika dibināts jauns uzņēmums Outokumpu Oy, kā 75 % kapitāldaļu piederēja valstij. 1935. gadā Imatrā tika atklāta vara elektriska kausēšanas rūpnīca, tajā laikā lielākā pasaulē. Pori tika uzcelta metālapstrādes rūpnīca, kur tika rafinēti no Imatras nogādātie vara izstrādājumi un izveidoti pusfabrikāti stiepļu, plākšņu un stieņu veidā. Šeit tika ražoti arī citu metālu izstrādājumi.

1944. gadā, Turpinājuma kara laikā, kad PSRS pārrāva Somijas aizsardzības līnijas, kausētava no Imatras tika pārvietota uz rietumiem, Harjavaltā. Pārvietošanas darbi notika rekordīsā laikā, un pēc sešiem mēnešiem kausētava atsāka darbu. Pēc kara Outokumpu PSRS piegādāja metāla izstrādājumus Somijas kara reparāciju programmā.

Pēckara apstākļos, kad trūka elektroenerģijas, Outokumpu meklēja alternatīvas elektroeneroietilpīgajai vara kausēšanai. 1949. gadā Harjavaltas rūpnīcā atklāja revolucionāru procesu, ko nosauca par uzliesmojuma kausēšanu (somu: Liekkisulatus). Šajā procesā karstumu ieguva, sadedzinot dzelzi un sēru, ko satur rūda. Uzliesmojuma kausēšana tika izmantota arī citos Outokumpu metalurģiskajos procesos. Uzliesmojuma kausēšanas metode radīja lielu interesi visā pasaulē, un pirmā ārzemju licence tika pārdota 1954. gadā. Līdz 1951. gadam 49 % uzņēmuma akciju ieguva sociālās apdrošināšanas aģentūra KELA.

Jaunas niķeļa, cinka un vara atradnes Somijā 1950. un 1960. gados ļāva Outokumpu kļūt par daudzmetālu apstrādes uzņēmumu. Daudzas rūdas bija zemas kvalitātes, bet Outokumpu pētījumi ļāva pielietot efektīvu metāla iegūšanu. 1960. un 1970. gados Harjavaltā tika uzcelti niķeļa apstrādes cehi, bet cinka un kobaltaKokolā.

1960. gadā Outokumpu sāka apgūt lielu hroma iegulu Kemi. Tornio tika uzcelta ferohroma kausētava. Tā kopā ar Harjavaltas niķeļa rūpnīcu Outokumpu ļāva sākt nerūsošā tērauda ražošanu. 1976. gadā Tornio tika uzcelta tērauda kausētava un aukstā velmētava. Dekādi vēlāk tika uzcelta karstā velmētava.

1970. gados Outokumpu sāka ražot iekārtas pārdošanai, kas vajadzīgas rūdu bagātināšanai un kausēšanai.

1980. gados sāka izsīkt Somijas metālu atradnes, tāpēc Outokumpu pārnesa darbību ārpus valsts. Īrijā tika iegūtas Tara cinka raktuves, Zviedrijā — Viscaria vara raktuves. ASV, Zviedrijā un Spānijā tika iegūti metāla pusfabrikātu ražošanas uzņēmumi.

2000. gadā Outokumpu nolēma turpmāk koncentrēties tikai uz nerūsošā tērauda ražošanu. Tika pārdotas tā vara un cinka ieguves operācijas. Vēlāk pārdots arī viss vara produktu bizness. Savukārt Tornio rūpnīcas jauda tika dubultota.

2001. gada janvārī Outokumpu savu tērauda ražošanu apvienoja ar Zviedrijas — Anglijas kopuzņēmumu Avesta Sheffield. Jaunā uzņēmuma nosaukums bija AvestaPolarit Oyj Abp ar galveno biroju Stokholmā un piederēja Corus Group plc, ko veidoja Zviedrijas investori un Outokumpu. Tajā laikā AvestaPolarit kļuva par trešo lielāko nerūsošā tērauda ražotāju pasaulē un izlika savas akcijas Stokholmas un Helsinku biržā. Līdz 2004. gadam Outokumpu pārpirka Corus akcijas un pilnībā ieguva AvestaPolarit.[3]

2001. gada septembrī no Vācijas uzņēmuma Lurgi tika iegādāta metalurģijas nodaļa Lurgi Metallurgie, kas tika iekļauta Outokumpu Technology.

2003. gadā Outokumpu cinka un vara kausētavas tika apvienotas ar Zviedrijas uzņēmumu Boliden AB, Outokumpu kļūstot par Boliden AB mazākuma daļu turētāju. 2005. gadā Outokumpu pārdeva sava akcijas Boliden AB.

2005. gada aprīlī Outokumpu pārdeva savu vara izstrādājumu nodaļu Outokumpu Copper Products Oy privātkapitāla firmai Nordic Capital; 2006. gadā tā nosaukums tika mainīts uz Luvata Oy.

2006. gada oktobrī Outokumpu tehnoloģiju nodaļa Outokumpu Technology Oyj (vēlāk Outotec Oyj, tagad Metso Outotec Oyj) tika pārdota ārējiem investoriem. Pēc tam tā akcijas sāka kotēt Helsinku biržā. Outokumpu dalība Outokumpu Technology Oyj sākotnēji bija 12 %.

2008. gada aprīlī Outokumpu pārdeva savu atlikušo vara biznesu — cauruļu ražotāju Cupori.

2012. gada 31. janvārī tika paziņots, ka Outokumpu par 2,7 miljardiem eiro iegādāsies Vācijas uzņēmuma ThyssenKrupp AG nerūsošā tērauda nodaļu Inoxum, tādējādi kļūstot par lielāko nerūsošā tērauda ražotāju Eiropā.[4] Novembrī Eiropas Komisija konstatēja, ka šāda iegāde radītu ES tirgus dominanci auksti velmētiem plakaniem nerūsējošā tērauda izstrādājumiem ar Outokumpu tirgus daļu virs 50 %. EK atļāva apvienošanos ar nosacījumu, ka Inoxum meitas uzņēmums Itālijā Acciai Speciali Terni (AST) tiks izslēgts no darījuma. Inoxum iegāde tika pabeigta 28. decembrī, un Outokumpu īpašumā nonāca nerūsošā tērauda rūpnīcas Ķīnā, Meksikā, Vācijā un Alabamā, ASV, savukārt ThyssenKrupp kļuva par Outokumpu lielāko akcionāru (29,9 %).[5][6] 2013. gada 30. novembrī Outokumpu paziņoja, ka ThyssenKrupp atpirks AST, noteiktus pakalpojumu centrus un Vācijas uzņēmumu VDM (tagad VDM Metals GmbH), savukārt ThyssenKrupp pārdos 29,9 % akciju uzņēmumā Outokumpu, kā arī visas pārējās "būtiskās saites" starp abiem uzņēmumiem. 2014. gada februārī EK atļāva AST un VDM pārdošanu ThyssenKrupp, un līdz 2015. gada jūlijam šis darījums tika pabeigts.

2013. gada 26. novembrī Outokumpu pārdeva Tornio elektrības sadales tīklu investīciju fondam InfraVia European Fund II, kuru pārvaldīja Francijā bāzēts investīciju uzņēmums OFI InfraVia.[7]

2015. gada oktobrī uzņēmums paziņoja par Outokumpu (60 %) un Baosteel (40 %) kopuzņēmuma Shanghai Krupp Stainless (SKS) Šanhajā 55 % kapitāldaļu pārdošanu Ķīnas nekustamā īpašuma ieguldījumu fondam Lujiazui International Trust Co. Ltd. Otrajā posmā 2016. gada februārī Outokumpu pārdeva atlikušos 5 % akciju tam pašam fondam.

2017. gada martā Outokumpu atvēra savu globālo pakalpojumu centru Viļņā, Lietuvā, kur tika nodarbināti 100 cilvēki. 2018. gada 15. martā Outokumpu no Sandvik Materials Technology izpirka kopuzņēmuma Fagersta Stainless (stiepļu stieņu ražotne Zviedrijā) visas kapitāldaļas.

Outokumpu Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1988. gada 4. decembrī reģistrēta Outokumpu Igaunijas meitasuzņēmuma Outokumpu Baltic Oü Latvijas filiāle. [8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]