Kesko

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kesko Oyj
Kesko.svg
Veids Publiska kapitālsabiedrība
Dibināts 1940. gads
Galvenais birojs Karogs: Somija Somija, Helsinki
Akcijas biržā NASDAQ OMX Helsinki
Ietilpst indeksā KESBV[1]
Vadība Mati Halmesmeki (Matti Halmesmäki, prezidents un augstākā amatpersona), Esa Kiiskinen (Esa Kiiskinen, direktoru padomes priekšsēdētājs)
Darbinieki 18 215 (2010. gadā)[2]
Peļņa 8,777 miljardi EUR (2010.)[2]
Nozare tirdzniecība
Produkti pārtika, saimniecības preces, būvmateriāli, darbarīki, mašīnas
Mājaslapa www.keskofi
Kesko galvenais birojs Helsinkos

Kesko Oyj ir Somijas tirdzniecības uzņēmumu grupa. Tā galvenā darbības nozare ir pārtikas, saimniecības, būvniecības un interjera dizaina preču un lauksaimniecības tehnikas, kā arī citu ilgtermiņa patēriņa preču tirdzniecība. Tam ir meitas uzņēmumi citās valstīs, tai skaitā Latvijā, Igaunijā un Krievijā.

Uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā NASDAQ OMX Helsinki. Kesko lielākie kapitāldaļu turētāji 2015. gada oktobrī bija:[3] K-retailers´ Association (3,84 %), Vähittäiskaupan Takaus Oy (3,49 %), Kruunuvuoren Satama Oy (3,44 %), Ilmarinen Mutual Pension Insurance (1,97 %).

Ruokakesko (pārtikas tirdzniecība)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ruokakesko (no somu "pārtikas Kesko") ir Kesko meitas uzņēmumi pārtikas tirdzniecības nozarē. Šī ir viena no svarīgākajām Kesko uzņēmējdarbības formām, un Ruokakesko sastāda vairāk kā 50 % no Kesko grupas kopējā gada tirdzniecības apjoma. 2015. gadā Ruokakesko bija otrajā vietā pārtikas tirdzniecības nozarē Somijā un ieņēma 32,7 % šī tirgus segmenta.[4] Ruokakesko ietilpst aptuveni 1100 pārtikas veikali piecos dažādos veikalu tīklos un tos pierasts saukt par K-kauppa. Lai apzīmētu veikala apmērus un kvalitātes līmeni, tiek lietoti atšķirīgi apzīmējumi:

  • K-extra — mazu lauku apvidus veikalu apzīmējums. Tajos pārsvarā tirgo tikai pašas pirmās nepieciešamības ikdienas preces. Veikali sniedz arī pasta pakalpojumus un Somijā ir aptuveni 300 šādi veikali.
  • K-pikkolo (bijušie K-lähikauppa) — mazi veikali, kas izvietoti pilsētas centrā un Neste degvielas uzpildes stacijās. Somijā bija aptuveni 70 šādi veikali, bet šis veikalu veids tika pamazām likvidēts.
  • K-market (apzīmē kā KK) — vidēja izmēra pārtikas veikali, kas izvietoti pilsētu centrā un lielākajos mikrorajonos. Šis ir lielākais Ruokakesko veikalu tīkls un Somijā ir aptuveni 370 šādi veikali.
  • K-supermarket (apzīmē kā KKK) — lielveikali, kuros pieejams plašs preču klāsts. Somijā ir apmēram 150 šādi veikali un tie atrodas pārsvarā ārpus pilsētas centra, kā arī lielākajos mikrorajonos.
  • K-citymarket — liela izmēra lielveikali, kuru platība ir apmēram 10 000 kvadrātmetri. Somijas lielākajās pilsētās ir apmēram 50 šādi veikali.

Kespro nodarbojas ar vairumtirdzniecību viesnīcu un restorānu biznesā. Kesko veikalu tīklā klientiem ir pieejama lojalitātes karte Plussa. Uzņēmuma galvenais konkurents ir S-Group.

Rautakesko (būvmateriāli un saimniecības preces)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K-rauta.png

Rautakesko (somu: "dzelzs Kesko") darbojas būvmateriālu, apdares materiālu, darba rīku un saimniecības preču tirdzniecībā. Somijā šis ir lielākais veikalu tīkls šajā nozarē, aizņemot aptuveni 37 % no attiecīgā tirgus segmenta.[5] Rautakesko ir apmēram 150 veikali, kas darbojas divos tīklos: K-rauta un Rautia. Rautakesko tirdzniecības apjomi ir aptuveni 15 % no visa Kesko kopējā tirdzniecības apjoma.

Rautakesko darbojas Baltijas valstīs caur Lietuvas uzņēmumu UAB Senukų prekybos centras (> 50 % kapitāldaļu), kuram Lietuvā ir veikalu tīkls Senukai, Latvijā un Igaunijā ir K-rauta veikalu tīkls, Baltkrievijā veikalu tīkls OMA. Rautakesko pārstāvēts arī Krievijā (bijušais Stroimaster tīkls pamazām tika pārveidots par K-rauta) , Norvēģijā (veikalu tīkls Byggmakker) un Zviedrijā (K-rauta).

Keswell (ilgtermiņa patēriņa preces)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Keswell ir Kesko meitas uzņēmumu grupa ilgtermiņa patēriņa preču nozarē (interjera preces un apģērbs, sporta preces un inventārs, elektrotehnika u.c.). Galvenie meitas uzņēmumi ir:

  • Intersport — sporta preču tirdzniecības līderis Somijā;
  • Musta Pörssi un Konebox — elektropreču un sadzīves tehnikas tirdzniecība;
  • K-Kenkä un Andiamo — apavu tirdzniecība;
  • Asko un Sotkamēbeļu un interjera dekorāciju tirdzniecība

Mašīnu tirdzniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VV-Auto[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VV-Auto ir Kesko meitas uzņēmums, kas nodarbojas ar vieglo automašīnu (Volkswagen, Audi un Seat), kā arī Volkswagen komerciālā transporta tirdzniecību.

Konekesko[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konekesko nodarbojas ar lauksaimniecības, celtniecības, ceļu būves, mežizstrādes un komunālās tehnikas, kā arī autobusu un kravas mašīnu tirdzniecību, nodrošinot pēcpārdošanas servisu. Tam ir aptuveni simts veikali visā Somijā. Tam ir arī meitas uzņēmums Latvijā (SIA Konekesko Latvija), Igaunijā, Lietuvā un Krievijā.

Konekesko arī izgatavo un pārdod Yamarin laivas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kesko tika izveidots 1940. gada oktobrī, apvienojoties reģionāliem vairumtirgotājiem Savo-Karjalan Tukkuliike, Keski-Suomen Tukkukauppa Oy, Kauppiaitten Oy un Maakauppiaitten Oy. Jaunais uzņēmums darbu sāka 1941. gada sākumā. Nosaukumu Kesko izgudroja rīkotājdirektors E. J. Railo, atveidojot somu vārdu keskittyminen, kas šajā kontekstā nozīmēja četru reģionālo vairumtirgotāju apvienošanos vienā nacionālajā Kesko. Sākās aktīva veikalu tīkla izveide. Veikalus varēja pazīt ar K emblēmu. 1940. gadu beigās Kesko daļa Somijas mazumtirdzniecības sektorā sasniedza 12 %.[6]

1950. gadu sākuma preču normēšana un importa ierobežojumi kavēja tirdzniecības pieaugumu. Pēc ierobežojumu atcelšanas 1950. gadu beigās Somijā sāka attīstīties veikalu tīkli, kuros Kesko bija nozīmīga vieta. Uzņēmums uzsvaru lika uz mājsaimniecības preču veikalu ķēdi un Kesko iegādāto preču uzglabāšanas sistēmu. Kesko sāka attīstīt arī lauksaimniecības produktu un iekārtu pārdošanu. 1950. gados uzņēmums attīstīja savu ražošanu, kas ietvēra miltu, maizes, gaļas, margarīna un apģērbu ražošanu un kafijas grauzdēšanu. 1950. gadu beigās Kesko daļa Somijas mazumtirdzniecības sektorā sasniedza 20 %.[6]

1960. gados mainījās somu iepirkšanās paradumi, un veikalos parādījās svaigas pārtikas nodaļas. Dekādes vidū parādījās pašapkalpošanās veikali un veikalu skaits valstī sāka samazināties. Kesko izveidoja valsts centrālo noliktavu Hakkila, Vantā. Uzņēmums sāka samazināt ražošanas darbību. 1960. gadā kompānija izlika savas akcijas Helsinku biržā. 1960. gadu beigās Kesko daļa Somijas mazumtirdzniecības sektorā sasniedza aptuveni 25 %.[6]

1970. gados tika sākts jauns mazumtirdzniecības formāts — lielveikali. 1971. gadā Lahti tika atvērts pirmais Citymarket hipermārkets. Sporta preču tirdzniecībai tika izveidots Kesport tīkls. Pateicoties informācijas tehnoloģiju, telefonsakaru un transporta attīstībai, Kesko centralizēja sadales operācijas un varēja samazināt filiāļu biroju skaitu. 1970. gadu beigās Kesko ieņēma jau trešo daļu Somijas mazumtirdzniecības sektora.[6]

1980. gados Kesko veica lielus ieguldījumus celtniecībā. Turku un Oulu tika uzceltas jaunas telpas filiāļu birojiem, uzcelta jauna centrālā noliktava un vairāki lielveikali. Kapitāls tika palielināts, izlaižot akcijas. Kesko pārdeva savas apģērbu un velosipēdu fabrikas. Tika izveidots Pirkka pārtikas produktu zīmols. 1980. gadu beigās Kesko daļa Somijas mazumtirdzniecības sektorā pieauga līdz 40 %.[6]

1990. gados Kesko izveidoja jaunu veikalu formātu un pārgāja uz veikalu ķēžu operācijām; palielinājās centralizācija. 1990. gados uzņēmums iegādājās Kaukomarkkinat Oy un Anttila Oy. Metāla vairumtirgotāju Keskometalli Oy pārdeva Rautaruukki. Tika ieviesta klientu lojalitātes mārketinga sistēma Plussa. 1990. gadu beigās Kesko ieņēma gandrīz pusi Somijas mazumtirdzniecības sektora.[6]

1990. gadu vidū Kesko sāka iziet Zviedrijas un Baltijas tirgos. Sākotnēji tas izpaudās, pārdodot celtniecības un mājsaimniecības preces K-rauta formātā. Baltijas valstīs tika izveidota lauksaimniecības mašīnu tirdzniecība.

2003. gadā Rautakesko Oy no Augustina Rakauska ģimenes ieguva 50 % + 1 balsi Lietuvas celtniecības materiālu un mājsaimniecības lietu veikalu tīklā UAB Senuku Prekybos Centras (Senukai).[7] Pārtikas tirdzniecībā tika veidoti divu veidu veikali: hipermārketi un lēto preču veikali. 2004. gadā kopā ar Zviedrijas ICA AB tika izveidots kopuzņēmums Rimi Baltic ar 50 % daļu katrai, kas darbojās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 2006. gada nogalē Kesko pārdeva Rimi Baltic daļas ICA un atstāja Baltijas pārtikas tirgu.

2005. gadā Kesko iegāja Norvēģijas tirgū, iegādājoties celtniecības materiālu tirgotāju Byggmakker, kā arī Krievijas tirgū, nopērkot Strojmaster celtniecības materiālu veikalu ķēdi Sanktpēterburgā. 2007. gadā Senukai ieguva vairākumu Lietuvas UAB Romos Holdingas, kurai piederēja Baltkrievijas celtniecības materiālu tirgotājs OMA. 2006. gadā Strojmaster veikali sāka darboties ar K-rauta vārdu.[6] 2005. gada 21. janvārī Kesko meitas uzņēmums Keswell nopirka Somijas mēbeļu uzņēmumu Indoor Group Oy, kuram piederēja veikalu ķēdes Asko un Sotka.[8] 2008. gada 28. februārī par 79 miljoniem EUR Kauko-Telko Oy pārdots uzņēmumam Aspo.[9]

2015. gada 16. martā paziņots, ka plaša patēriņa preču mazumtirgotājs Anttila par vienu miljonu eiro tiks pārdots Vācijas investīciju fondam 4K INVEST.[10] Lai optimizētu Baltijas un Baltkrievijas operācijas, 2015. gada 3. novembrī panākta vienošanās par K-Rauta pilnībā piederošās veikalu ķēdes Latvijā un Igaunijā pārdošanu Lietuvas kopuzņēmumam UAB Senuku Prekybos centras (Senukai).[11] Darījumu 2016. gada 3. martā atļāva Latvijas Konkurences padome.[12]

2016. gada 12. janvārī paziņots, ka Kesko no investīciju fonda par 369 miljoniem EUR Onvest Oy pērk inženiertehniskā aprīkojuma vairumtirgotāju Onninen Oy, izņemot tērauda ražošanu un Krievijas nodaļu.[13] 12. aprīlī Kesko Food no privātā investīciju uzņēmuma Triton nopirka uzņēmumu Suomen Lähikauppa Oy.[14] Tam piederēja Siwa un Valintatalo veikali, kuri Somijas pārtikas mazumtirdzniecībā aizņēma 6,7 % daļu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]