Kesko

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kesko Oyj
Kesko logo.png
Veids Publiska kapitālsabiedrība
Dibināts 1940. gads
Galvenais birojs Karogs: Somija Somija, Helsinki
Akcijas biržā NASDAQ OMX Helsinki
Ietilpst indeksā KESBV[1]
Vadība Mati Halmesmeki (Matti Halmesmäki, prezidents un augstākā amatpersona), Esa Kiiskinen (Esa Kiiskinen, direktoru padomes priekšsēdētājs)
Darbinieki 21 935 (2015. gadā)[2]
Apgrozījums 8,68 miljardi EUR (2015. gadā)[2]
Peļņa 194,6 milj. EUR (2015. gadā)[2]
Nozare tirdzniecība
Produkti pārtika, saimniecības preces, būvmateriāli, darbarīki, mašīnas
Mājaslapa www.keskofi
Kesko grupas galvenais birojs Helsinkos

Kesko Oyj ir Somijas tirdzniecības uzņēmumu grupa. Tā galvenā darbības nozare ir pārtikas, saimniecības, būvniecības un interjera dizaina preču un lauksaimniecības tehnikas, kā arī citu ilgtermiņa patēriņa preču tirdzniecība. Tam ir meitas uzņēmumi citās valstīs, tai skaitā Latvijā, Igaunijā un Krievijā.

Uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā NASDAQ OMX Helsinki. Kesko lielākie kapitāldaļu turētāji 2017. gada septembrī bija:[3] K-retailers´ Association (4,11 %), Vähittäiskaupan Takaus Oy (3,49 %), Kruunuvuoren Satama Oy (3,44 %), Ilmarinen Mutual Pension Insurance (1,95 %).

Ruokakesko (pārtikas tirdzniecība)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ruokakesko (no somu "pārtikas Kesko") ir Kesko meitas uzņēmumi pārtikas tirdzniecības nozarē. Šī ir viena no svarīgākajām Kesko uzņēmējdarbības formām, un Ruokakesko sastāda vairāk kā 50 % no Kesko grupas kopējā gada tirdzniecības apjoma. 2015. gadā Ruokakesko bija otrajā vietā pārtikas tirdzniecības nozarē Somijā un ieņēma 32,7 % šī tirgus segmenta.[4] Ruokakesko ietilpst aptuveni 1100 pārtikas veikali piecos dažādos veikalu tīklos un tos pierasts saukt par K-kauppa. Lai apzīmētu veikala apmērus un kvalitātes līmeni, tiek lietoti atšķirīgi apzīmējumi:

  • K-Market — vidēja izmēra pārtikas veikali, kas izvietoti pilsētu centrā un lielākajos mikrorajonos. Šis ir lielākais Ruokakesko veikalu tīkls un Somijā ir aptuveni 370 šādi veikali.
  • K-Supermarket — lielveikali, kuros pieejams plašs preču klāsts. Somijā ir apmēram 150 šādi veikali un tie atrodas pārsvarā ārpus pilsētas centra, kā arī lielākajos mikrorajonos.
  • K-Citymarket — liela izmēra lielveikali, kuru platība ir apmēram 10 000 kvadrātmetri. Somijas lielākajās pilsētās ir apmēram 50 šādi veikali.
  • Neste K — kas izvietoti Neste degvielas uzpildes stacijās.

Kespro nodarbojas ar vairumtirdzniecību viesnīcu un restorānu biznesā. Kesko veikalu tīklā klientiem ir pieejama lojalitātes karte Plussa. Uzņēmuma galvenais konkurents ir S-Group.

Rautakesko (būvmateriāli un saimniecības preces)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K-Raudan logo.png

Rautakesko (somu: "dzelzs Kesko") darbojas būvmateriālu, apdares materiālu, darba rīku un saimniecības preču tirdzniecībā. Somijā šis ir lielākais veikalu tīkls šajā nozarē, aizņemot aptuveni 37 % no attiecīgā tirgus segmenta.[5] Rautakesko ir apmēram 150 veikali, kas darbojas divos tīklos: K-Rauta un Rautia. Rautakesko tirdzniecības apjomi ir aptuveni 15 % no visa Kesko kopējā tirdzniecības apjoma.

Rautakesko darbojas Baltijas valstīs ar Lietuvas uzņēmuma UAB Senukų prekybos centras (> 50 % kapitāldaļu) starpniecību, kam Lietuvā ir veikalu tīkls Senukai, Latvijā un Igaunijā ir K-Senukai (agrāk K-Rauta) veikalu tīkls, Baltkrievijā veikalu tīkls K-Senukai (agrāk OMA). Rautakesko pārstāvēts arī Krievijā (bijušais Stroimaster tīkls pamazām tika pārveidots par K-Pауtа), Norvēģijā veikalu tīkls Byggmakker un Zviedrijā K-Rauta.

Keswell (ilgtermiņa patēriņa preces)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Keswell ir Kesko meitas uzņēmumu grupa ilgtermiņa patēriņa preču nozarē (interjera preces un apģērbs, sporta preces un inventārs, elektrotehnika u.c.). Galvenie meitas uzņēmumi ir:

  • Intersport — sporta preču tirdzniecības līderis Somijā;
  • Musta Pörssi un Konebox — elektropreču un sadzīves tehnikas tirdzniecība;
  • K-Kenkä un Andiamo — apavu tirdzniecība;
  • Asko un Sotkamēbeļu un interjera dekorāciju tirdzniecība

Mašīnu tirdzniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VV-Auto[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VV-Auto ir Kesko meitas uzņēmums, kas nodarbojas ar vieglo automašīnu (Volkswagen, Audi, Porsche un Seat), kā arī Volkswagen komerciālā transporta tirdzniecību.

Konekesko[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konekesko nodarbojas ar lauksaimniecības, celtniecības, ceļu būves, mežizstrādes un komunālās tehnikas, kā arī autobusu un kravas mašīnu tirdzniecību, nodrošinot pēcpārdošanas servisu. Tam ir aptuveni simts veikali visā Somijā. Tam ir arī meitas uzņēmums Latvijā (SIA Konekesko Latvija), Igaunijā, Lietuvā un Krievijā.

Konekesko arī izgatavo un pārdod Yamarin laivas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kesko tika izveidots 1940. gada oktobrī, apvienojoties reģionāliem vairumtirgotājiem Savo-Karjalan Tukkuliike, Keski-Suomen Tukkukauppa Oy, Kauppiaitten Oy un Maakauppiaitten Oy. Jaunais uzņēmums darbu sāka 1941. gada sākumā. Nosaukumu Kesko izgudroja rīkotājdirektors E. J. Railo, atveidojot somu vārdu keskittyminen, kas šajā kontekstā nozīmēja četru reģionālo vairumtirgotāju apvienošanos vienā nacionālajā Kesko. Sākās aktīva veikalu tīkla izveide. Veikalus varēja pazīt ar K emblēmu. 1940. gadu beigās Kesko daļa Somijas mazumtirdzniecības sektorā sasniedza 12 %.[6]

1950. gadu sākuma preču normēšana un importa ierobežojumi kavēja tirdzniecības pieaugumu. Pēc ierobežojumu atcelšanas 1950. gadu beigās Somijā sāka attīstīties veikalu tīkli, kuros Kesko bija nozīmīga vieta. Uzņēmums uzsvaru lika uz mājsaimniecības preču veikalu ķēdi un Kesko iegādāto preču uzglabāšanas sistēmu. Kesko sāka attīstīt arī lauksaimniecības produktu un iekārtu pārdošanu. 1950. gados uzņēmums attīstīja savu ražošanu, kas ietvēra miltu, maizes, gaļas, margarīna un apģērbu ražošanu un kafijas grauzdēšanu. 1950. gadu beigās Kesko daļa Somijas mazumtirdzniecības sektorā sasniedza 20 %.[6]

1960. gados mainījās somu iepirkšanās paradumi, un veikalos parādījās svaigas pārtikas nodaļas. Dekādes vidū parādījās pašapkalpošanās veikali un veikalu skaits valstī sāka samazināties. Kesko izveidoja valsts centrālo noliktavu Hakkila, Vantā. Uzņēmums sāka samazināt ražošanas darbību. 1960. gadā kompānija izlika savas akcijas Helsinku biržā. 1960. gadu beigās Kesko daļa Somijas mazumtirdzniecības sektorā sasniedza aptuveni 25 %.[6]

1970. gados tika sākts jauns mazumtirdzniecības formāts — lielveikali. 1971. gadā Lahti tika atvērts pirmais Citymarket hipermārkets. Sporta preču tirdzniecībai tika izveidots Kesport tīkls. Pateicoties informācijas tehnoloģiju, telefonsakaru un transporta attīstībai, Kesko centralizēja sadales operācijas un varēja samazināt filiāļu biroju skaitu. 1970. gadu beigās Kesko ieņēma jau trešo daļu Somijas mazumtirdzniecības sektora.[6]

1980. gados Kesko veica lielus ieguldījumus celtniecībā. Turku un Oulu tika uzceltas jaunas telpas filiāļu birojiem, uzcelta jauna centrālā noliktava un vairāki lielveikali. Kapitāls tika palielināts, izlaižot akcijas. Kesko pārdeva savas apģērbu un velosipēdu fabrikas. Tika izveidots Pirkka pārtikas produktu zīmols. 1980. gadu beigās Kesko daļa Somijas mazumtirdzniecības sektorā pieauga līdz 40 %.[6]

1990. gados Kesko izveidoja jaunu veikalu formātu un pārgāja uz veikalu ķēžu operācijām; palielinājās centralizācija. 1990. gados uzņēmums iegādājās Kaukomarkkinat Oy un Anttila Oy. Metāla vairumtirgotāju Keskometalli Oy pārdeva Rautaruukki. Tika ieviesta klientu lojalitātes mārketinga sistēma Plussa. 1990. gadu beigās Kesko ieņēma gandrīz pusi Somijas mazumtirdzniecības sektora.[6]

1990. gadu vidū Kesko sāka iziet Zviedrijas un Baltijas tirgos. Sākotnēji tas izpaudās, pārdodot celtniecības un mājsaimniecības preces K-rauta formātā. Baltijas valstīs tika izveidota lauksaimniecības mašīnu tirdzniecība.

2003. gadā Rautakesko Oy no Augustina Rakauska ģimenes ieguva 50 % + 1 balsi Lietuvas celtniecības materiālu un mājsaimniecības lietu veikalu tīklā UAB Senuku Prekybos Centras (Senukai).[7] Pārtikas tirdzniecībā tika veidoti divu veidu veikali: hipermārketi un lēto preču veikali. 2004. gadā kopā ar Zviedrijas ICA AB tika izveidots kopuzņēmums Rimi Baltic ar 50 % daļu katrai, kas darbojās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 2006. gada nogalē Kesko pārdeva Rimi Baltic daļas ICA un atstāja Baltijas pārtikas tirgu.

Uzņēmuma Kesko Oyj agrākais logotips

2005. gadā Kesko iegāja Norvēģijas tirgū, iegādājoties celtniecības materiālu tirgotāju Byggmakker, kā arī Krievijas tirgū, nopērkot Strojmaster celtniecības materiālu veikalu ķēdi Sanktpēterburgā. 2007. gadā Senukai ieguva vairākumu Lietuvas UAB Romos Holdingas, kurai piederēja Baltkrievijas celtniecības materiālu tirgotājs OMA. 2006. gadā Strojmaster veikali sāka darboties ar K-rauta vārdu.[6] 2005. gada 21. janvārī Kesko meitas uzņēmums Keswell nopirka Somijas mēbeļu uzņēmumu Indoor Group Oy, kuram piederēja veikalu ķēdes Asko un Sotka.[8] 2008. gada 28. februārī par 79 miljoniem EUR Kauko-Telko Oy pārdots uzņēmumam Aspo.[9]

2015. gada 16. martā paziņots, ka plaša patēriņa preču mazumtirgotājs Anttila par vienu miljonu eiro tiks pārdots Vācijas investīciju fondam 4K INVEST.[10] Lai optimizētu Baltijas un Baltkrievijas operācijas, 2015. gada 3. novembrī panākta vienošanās par K-rauta pilnībā piederošās veikalu ķēdes Latvijā un Igaunijā pārdošanu Lietuvas kopuzņēmumam UAB Senuku Prekybos centras (Senukai).[11] Darījumu 2016. gada 3. martā atļāva Latvijas Konkurences padome.[12] K-rauta veikali Latvijā un Igaunijā pamazām tika pārveidoti par K Senukai. Pirmais jaunās koncepcijas iepirkšanās centrs K Senukai 2016. gada 2. decembrī tika atvērts Rīgā, Lucavsalā.

2016. gada 12. janvārī paziņots, ka Kesko no investīciju fonda Onvest Oy par 369 miljoniem EUR pērk inženiertehniskā aprīkojuma vairumtirgotāju Onninen Oy, izņemot tērauda ražošanu un Krievijas nodaļu;[13] darījums pabeigts jūnijā. 12. aprīlī Kesko Food no privātā investīciju uzņēmuma Triton nopirka uzņēmumu Suomen Lähikauppa Oy,[14] kam piederēja Siwa un Valintatalo veikali (tie Somijas pārtikas mazumtirdzniecībā aizņēma 6,7 %). 30. novembrī pārtikas preču tirdzniecības bizness Krievijā pārdots veikalu ķēdei Lenta.[15] 1. decembrī VV-Auto Group Oy pabeidza Porsche automašīnu importēšanas un tirdzniecības uzņēmuma Oy AutoCarrera Ab iegādes procesu.

2016. gada 22. augustā Latvijas Konkurences padome saņēma paziņojumu par to, ka Kesko Oyj vēlas iegūt izšķirošu ietekmi pār Lietuvas uzņēmumu UAB Šeštoji projekto bendrovė; savukārt Šeštoji projekto bendrovė vēlas iegādāties SIA MD Galerija Azur, kas tirdzniecības centrā Atrium Azur (tagad Galerija Azur) izīrē telpas. 2. septembrī Konkurences padome atļāva šo darījumu.[16] 27. oktobrī reģistrēta īpašnieku maiņa, Kesko Oyj iegūstot 50 % plus 1 Šeštoji projekto bendrovė kapitāla daļu (pārējās daļas pieder Lietuvas uzņēmumiem Genopas B.V., Wabashi B.V. un Nunica Holdings B.V.); savukārt Šeštoji projekto bendrovė ieguva 100 % kapitāldaļu uzņēmumā MD Galerija Azur.

2017. gada 10. februārī Konekesko Dānijas Danish Agro meitas uzņēmumam DAVA Agravis Machinery Holding pārdeva 45 % Baltijas meitas uzņēmumu kapitāldaļas.[17] 13. martā Kesko panāca vienošanos ar Oriola-KD par kopuzņēmuma veidošanu, lai Somijā izveidotu veselības, skaistuma un labklājības preču veikalu ķēdi.[18] 11. aprīlī paziņots, ka lauksaimnieku produktu mazumtirdzniecības ķēde K-maatalous tiek pārdota Zviedrijas kooperatīvam Lantmännen.[19] 29. septembrī paziņots, ka Kesko sadarbībā ar Alibaba atvērs tiešsaistes veikalu, Ķīnas tirgum piedāvājot Somijas pārtikas produktus.[20]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aktier - aktiekurser för bolag listade på NASDAQ OMX Nordic
  2. 2,0 2,1 2,2 http://www.kesko.fi/contentassets/f8ad27d967244f2c8ea7886ee1d74853/kesko_tilinpaatostiedote_2015.pdf. Tukšs vai neesošs |title=
  3. Largest shareholders by shares
  4. Kesko Food trade Kesko 2015
  5. Kesko Building and home improvement trade Kesko 22.07.2011
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 Kesko's history 16.11.2010
  7. RAUTAKESKO ACQUIRED A MAJORITY IN LITHUANIA’S LARGEST HARDWARE AND BUILDING SUPPLIES COMPANY Rautakesko, 13.03.2003
  8. Indoor Group Ltd transferred to Kesko's ownership
  9. Kesko to sell Kauko-Telko to Aspo
  10. Kesko to divest Anttila to 4K INVEST KESKO, 16.03.2015
  11. Lietuvas «Senukai» no «Kesko» pārņem «K-Rauta» vadību Latvijā un Igaunijā BNS, 04.11.2015
  12. KP atļauj K-Rauta veikalu īpašnieku struktūras maiņu Konkurences padome, 05.04.2016.
  13. The Finnish Competition and Consumer Authority (FCCA) has approved the acquisition of Onninen Oy as regards Finland Stock exchange release / 20.04.2016
  14. Kesko has completed the acquisition of Suomen Lähikauppa – Siwa and Valintatalo stores to be converted into K-markets Kesko, 12.04.2016
  15. Kesko has sold its grocery trade in Russia to Lenta Kesko, 30.11.2016
  16. Par kopīgas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār UAB “Šeštoji projekto bendrovė” un UAB “Šeštoji projekto bendrovė” un SIA “MD Galerija Azur” apvienošanos Konkurences padome, 2016. gada 2. septembrī
  17. Kesko sold a minority interest in its Baltic machinery trade subsidiaries to Danish Agro group Kesko, 10.02.2017
  18. Kesko and Oriola-KD to establish a chain of health, beauty and wellbeing stores across Finland Kesko, 13.03.2017
  19. Kesko to sell its K-maatalous business to Lantmännen Kesko, 11.04.2017
  20. [http://www.db.lv/ekonomika/tirdznieciba-un-pakalpojumi/kesko-sadarbiba-ar-alibaba-kina-atvers-interneta-partikas-veikalu-467137 Kesko sadarbībā ar Alibaba Ķīnā atvērs interneta pārtikas veikalu] Dienas Bizness, 2017. gada 2. oktobris

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]