Pāvels Reifmans

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pāvels Reifmans
Павел Рейфман
Personīgā informācija
Dzimis 1923. gada 29. janvārī
Valsts karogs: Padomju Savienība Umaņa, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 2012. gada 15. janvārī (88 gadi)
Valsts karogs: Igaunija Tartu, Igaunija
Dzīvesbiedre Larisa Volperte
Bērni dēls Semjons
Augstskola Ļeņingradas Universitāte
Zinātniskā darbība
Zinātne filoloģija
Zinātniskais grāds doktors
Darba vietas Tartu Universitāte
Akadēmiskais amats emeritētais profesors

Pāvels Reifmans (krievu: Павел Семёнович Рейфман; dzimis 1923. gada 29. janvārī, miris 2012. gada 15. janvārī) bija filoloģijas zinātņu doktors, Tartu Universitātes emeritētais profesors.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1923. gadā Ukrainas pilsētā Umaņā. 1940. gadā Ļeņingradā ar izcilību beidzis vidusskolu un iestājies Ļeņingradas Universitātes filoloģijas fakultātē. 1941. gadā vasarā kā brīvprātīgais iestājies zemessardzē. Visu kara laiku bijis frontē un demobilizēts tika 1945. gadā. 1949. gadā pabeidzis Ļeņingradas universitāti. Ebreju diskriminācijas dēļ Ļeņingradā darbu nav atradis un devies strādāt uz Pleskavu par pasniedzēju Pedagoģiskajā institūtā.[1]

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strādājot Pleskavā, uzrakstījis zinātņu kandidāta disertācijas: «„Отечественные записки“ 1840-х годов (период участия в журнале Белинского)» (latviešu: 1840. gadu "Tēvzemes piezīmes" (Beļinska līdzdalības periods žurnālā)) un 1953. gadā to aizstāvējis Ļeņingradas Universitātē. Tai pašā gadā pārcēlies dzīvot uz Igaunijas pilsētu Tartu. Vispirms strādājis Tartu Skolotāju institūtā, bet no 1959. gada Tartu Universitātē. 1963. gadā kļuvis par krievu literatūras fakultātes docentu. 1973. gadā, pēc doktora disertācijas aizstāvēšanas, kļuvis par profesoru. 1993. gadā ievēlēts par emeritēto profesoru. P. Reifmans lasījis lekcijas par šādiem tematiem: krievu literatūras vēsture 19. gadsimta otrā pusē, krievu un padomju žurnālistikas vēsture, krievu kritikas vēsture, krievu un padomju cenzūras vēsture.[1]

P. Reifmana četras grāmatas un daudzi desmiti literatūrzinātniskie raksti padarīja viņu par pasaulē atpazīstamu krievu literatūras zinātnieku.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]