Stefans II

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pāvests
Stefans II
La donacion de Pipino el Breve al Papa Esteban II.jpg
Pontifikāta sākums 752. gada 26. marts
Pontifikāta beigas 757. gada 26. aprīlis
Priekštecis Zaharijs (arī Stefans II
Pēctecis Pāvils I
Personiskā informācija
Dzimis 714. gadā
Roma, Bizantijas impērija
Miris 757. gada 26. aprīlī (42—43 gadu vecumā)
Roma, Pāvesta valsts

Stefans II (III) (latīņu: Stephanus II (III), dzimis 714. gadā, miris 757. gada 26. aprīlī) bija Romas pāvests no 752. gada 2. marta līdz nāvei.

Cēlies no Romas aristokrātu dzimtas. Pēc pāvesta Zaharija nāves par pāvestu tika ievēlēts Stefans, taču viņš tika izraudzīts vēl nebūdams bīskaps un nomira pirms tika paspēts iesvētīt bīskapa kārtā, tādēļ viņa pieskaitīšana pāvestiem ir diskutabla, un visu sekojošo pāvestu ar vārdu Stefans numerācija neskaidra (lielākā daļa no šiem pāvestiem gan dzīvoja laikā, kad skaitļus pāvesta vārdam nemaz nepievienoja, līdz ar to šī problēma nepastāvēja).

Stefana pontifikāta laikā nozīmīgākā problēma bija Romas pasargāšana no langobardiem, kas šajā laikā pāri Alpiem iebruka Itālijā. 751. gadā langobardi iekaroja Ravennu. Vienlaikus arī katoļu baznīcas attiecības ar Austrumromas (Bizantijas) impēriju, kuras pakļautībā Roma atradās, šajā laikā bija ļoti saspringtas, kam pamatā bija nesaskaņas reliģijas jautājumos. Lai arī Austrumromas valdnieki saglabāja politisko varu Apenīnu pussalā, tomēr praktiski to aizstāvēt no langobardu iebrukuma viņi nevarēja, jo paši šajā laikā karoja ar Abasīdu kalifātu un bulgāriem.

752. gadā pāvests parakstīja miera līgumu ar langobardu valdnieku Aistulfu, tomēr tas tika lauzts ar mērķi pievienot Romu Langobardu karalistei. Nesaņemot atbalstu no Konstantinopoles, pāvests bija spiests lūgt palīdzību frankiem. 754. gadā Stefans II devās uz Parīzi, kur noslēdza līgumu ar franku valdnieku Pipinu Īso, kuru Sendenī bazilikā kronēja (Pipins kļuva pirmo laicīgo valdnieku, kuru kronējis pāvests). Tas mainīja Romas statusu, tai pārejot no Bizantijas aizstāvības uz Franku valsts aizstāvību. Franku karalis sniedza militāru atbalstu pāvestam, divreiz iebrūkot Itālijā, sakaujot langobardus un nododot zemes starp Romu un Ravennu pāvesta valdījumā. Šīs Pipina iekarotās un 756. gadā pāvesta valdījumā nodotās zemes kļuva par Pāvesta valsts aizsākumu, tādējādi Stefans II kļuva arī par nozīmīgu laicīgo valdnieku, kura pārvaldītās zemes stiepās pāri Apenīnu pussalai no Tirēnu jūras līdz Adrijas jūrai.

Pēc pāvesta Stefana nāves 757. gadā 43 gadu vecumā par jauno pāvestu tika izvēlēts viņa brālis Pāvils I.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]