Aborts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Pēcaborta sindroms)
Abortu likumīgums pasaulē

Aborts ir dabīga vai mākslīga grūtniecības pārtraukšana pirms dzemdībām, augļa vai embrija attīstības stadijā esošajam bērnam ejot bojā. Sabiedrībā ir dažādi uzskati par to, kad un vai vispār pieļaujama grūtniecības mākslīga pārtraukšana. Viedokļu daudzveidības diapazons ietver gan pilnīgu mākslīgo abortu neatzīšanu, gan aborta pieļaušanu jebkurā grūtniecības stadijā.

Aborta veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spontānais aborts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aborta izvēles iemeslu salīdzinājums dažādās pasaules valstīs

Spontānais aborts ir grūtniecības dabīga izbeigšanās, kuru var izraisīt ģenētiski embrija vai augļa defekti, kuri parasti vairs neatkārtojas. Citi iemesli var būt mātes veselības stāvoklis un dzīvesstils vai kādi ārēji faktori. Reizēm spontānais aborts notiek nenoskaidrotu iemeslu dēļ. Bieži vien spontānais aborts notiek grūtniecības sākumā, pirms konstatēta grūtniecība. Parasti pēc spontānā aborta nerodas problēmas nākamajās grūtniecībās.

Mākslīgais aborts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslīgais aborts tiek izdarīts ķirurģiski vai ķīmiski. Latvijā legāli mākslīgo abortu pēc sievietes lūguma drīkst izdarīt līdz 12. nedēļai, ja vien tas neapdraud grūtnieces dzīvību, bet smagu medicīnisku komplikāciju gadījumā, ja apdraudēta mātes vai bērna dzīvība un veselība, līdz 24. nedēļai. Taču arī šajos gadījumos ārsts pēc saviem ieskatiem atbilstoši Ārstniecības likuma 40. pantam ir tiesīgs atteikties nosūtīt sievieti uz abortu vai atteikties to veikt, tomēr viņam šādā gadījumā jānosūta sievieti pie cita speciālista.[1] Par neatļautu abortu iestājas kriminālatbildība.[2]

Daudzās pasaules valstīs mākslīgo abortu ir atļauts veikt līdz 28. grūtniecības nedēļai, pēc kuras auglis tiek uzskatīts par autonomi dzīvotspējīgu.[3]

1960. gados Latvijā tika izgudrots un konstruēts vakuumekskohleators - tiem laikiem progresīvs un humāns aparāts grūtniecības pārtraukšanai, kuru pēc tam ieviesa PSRS slimnīcās.[4][5]

Mākslīgā aborta iemesli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastie bērna dzemdēšanas nevēlēšanās motīvi ir:[6]

  • trūcīgums;
  • vīra, radinieku vai sabiedrības spiediens;
  • grūtniecības neplānotums;
  • savas vai bērna veselības problēmas;
  • ģimenes izjukšana;
  • izglītošanās un karjeras prasības;
  • mazgadīgums;
  • bērna ieņemšana izvarošanas vai incesta rezultātā.

Reizēm problēmas rodas arī īpatnēju likumu dēļ. Tā, vairumā ASV štatu vēl 2012. gadā izvarotājs saglabāja tiesības tikties ar savu šādā ceļā ieņemto bērnu un audzināt to neatkarīgi no upura vēlmes.[7] Vēlāk šādas tiesības tika atceltas vai ierobežotas.[8]

Aborta ētiskums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemineklis abortu upuriem Lietuvā, katoļu baznīcas sētā

Mākslīgais aborts ir ētiski ļoti diskutabls jautājums. Aborta pretinieki uzskata, ka arī nedzimis bērns ir atsevišķs dzīvs cilvēks un attiecīgi aborts ir cilvēka slepkavība. Tā atbalstītāji pastāv uz grūtnieces tiesībām izvēlēties, citādi sievietes, apstākļu spiestas, izdarītu nelegālus abortus, kas var būt bīstami dzīvībai un veselībai. Bieži vien abortu atbalstītāji norāda, ka piedzimstot negribēts vai slims bērns ciestu lielākas morālas un fiziskas mokas nekā aborta izdarīšanas brīdī.

Embrija vai augļa attīstības stadijā esoša bērna tiesības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diskusijās par embrija morālo statusu ir būtiski, kurā brīdī cilvēks kļūst par juridisku subjektu un uz viņu sāk attiekties tiesības uz dzīvību. Daļa no tiem, kuri attaisno abortu, apgalvo, ka cilvēkam šādas tiesības var piemist tikai tad, kad viņš ir kļuvis par sevi apzinošu subjektu un ir spējīgs veidot apzinātas nākotnes ieceres. Tie, kuri iestājas par abortu ierobežošanu vai aizliegšanu, aizrāda, ka šāds pieņēmums novestu pie tā, ka attaisnojama būtu arī tikko dzimuša zīdaiņa nogalināšana, jo arī viņam nav izveidojusies runas spēja un viņš neapzinās sevi kā laikā eksistējošu subjektu, tomēr mūsu jūtas pretojas zīdaiņu nogalināšanai. Aizstāvji atbild, ka attieksme pret zīdaini kā pilntiesīgu juridisku subjektu ir tikai mūsdienu sociālas vienošanās rezultāts, bez tam šim argumentam ir vairāk retoriska iedaba, jo tas nav nepieciešams, legalizējot abortus.

Diskusijā par bērna tiesībām dzīvot strīdīgs ir gan laiks, kad par dzīvu būtni var sākt uzskatīt embriju vai augli, gan vispārīgais dzīvas būtnes rašanās princips. Jēdziens "embrijs" cilvēkam parasti attiecas uz laiku līdz 9. nedēļai, ar kuru tas turpmāk tiek saukts par augli.[9] Savukārt patstāvīgas dzīvas būtnes eksistences sākumu mēdz definēt gan kā zigotas rašanās brīdi, gan pirmo orgānu, smadzeņu, jutekļu vai pat patstāvīgas asinsrites un elpošanas sākšanos.

Sievietes tiesības kontrolēt savu ķermeni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svarīgs jautājums diskusijās par abortu morālo statusu ir sievietes tiesību jautājums attiecībā pret embrija un/vai augļa tiesībām. Starp abu pušu mērenajiem pārstāvjiem — gan tiem, kuri vēlas stingri ierobežot abortus, gan tiem, kuri vēlas tos legalizēt vai saglabāt tos legālus, pastāv vienprātība tajā, ka aborti ir jāatļauj, ja:

  • sievietes dzīvības ir briesmās;
  • grūtniecība ir seksuālas vardarbības sekas;
  • gaidāmais bērns būs bezcerīgi slims.

Strīdi starp mēreno uzskatu paudējiem parasti rodas situācijās, kad neviens no šiem apstākļiem nav spēkā, bet sieviete vienalga grib veikt abortu. Liberālā pozīcija iestājas par sievietes tiesībām jebkurā gadījumā izvēlēties abortu, arī tad, ja tam nav ārēju iemeslu, savukārt konservatīvā pozīcija apgalvo, ka to darīt nedrīkst, atsaucoties uz diskutablo augļa kā tiesību subjekta statusu. No radikālajiem uzskatiem feminisms centienus abortus pakļaut striktiem ierobežojumiem uzskata par veidu, kādā patriarhālās varas struktūras padara sievietes ķermeni par manipulāciju objektu, atņemot vai būtiski ierobežojot pašas sievietes varu pār to, kamēr vairums kristietības konfesiju uzskata, ka viņu svētajos rakstos noteiktais abortu aizliegums ir dievišķā griba un ka embrija nonāvēšana iznīcina Dieva doto dvēseli, kas ir nepieņemams noziegums pret Dievu.

Konservatīvā pozīcija uzskata, ka embrijs vai auglis nav mātes ķermeņa daļa, bet gan autonoma būtne, kas mērķtiecīgi un pakāpeniski gatavojas piedzimšanai, tāpēc tā tiesības ir piedzimt. Sievietes tiesības kontrolēt savu ķermeni un izdarīt savu izvēli šajā variantā būtu nepieļaut apaugļošanos (daļas radikāļu uzskatā — arī dzimumsakaru). Šī pozīcija balsta embrija kā autonomas būtnes statusu uz tā DNS, kas atšķiras no mātes, kaut arī tas ir fizioloģiski integrēts viņas organismā un tiek regulēts kā daļa no viņas vielmaiņas. Bērns tiek nošķirts no mātes ķermeņa tikai pēc dzimšanas.

Reliģiskie aizliegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada protesti Varšavā pret abortu aizliegumu

Kristietības pozīcija balstīta uz bausli "tev nebūs nokaut". Kristiešu vairākums uzskata, ka cilvēks rodas nevis pakāpeniski dzīves gaitā, bet olšūnas apaugļošanas brīdī, kad izveidojas jaunā dzīvība un tai tiek dota dvēsele. Tas tiek pamatots ar novērojumu, ka turpmākā augļa attīstība ir pakāpeniska, bez straujiem lēcieniem un pārmaiņām kādā konkrētā dienā vai nedēļā. Tādēļ tiek uzskatīts, ka mātes ķermenī augošais embrijs jau no paša sākuma ir cilvēks. Cilvēka nogalināšana, ja šis cilvēks neapdraud citu cilvēku dzīvību, tiek uzskatīta par nepieļaujamu. Ja cilvēku drīkstētu nogalināt tad, ja viņš kādam var kļūt par apgrūtinājumu vai vājuma brīdī pats vēlētos beigt dzīvi, tad cilvēka dzīvības vērtība un cieņa tiktu iedragāta. Turklāt termina "cilvēks" definīcijas sašaurināšana varētu novest pie lielākās daļas Homo sapiens sugas pārstāvju izslēgšanas no šīs kategorijas. Radikālie kristietības novirzieni, kā Krievu pareizticīgā baznīca vai Romas katoļu baznīca, aizliedz abortu arī izvarošanas gadījumā.[10][11][12] Tomēr liela daļa viņu ticīgo neatbalsta tik stingru pieeju. Tā, Polijā katoļu baznīcas iespaidā pieņemto pilnīgo abortu aizliegumu atbalstīja ne vairāk kā ceturtdaļa poļu.[13]

Ortodoksālajā jūdaismā parasta ir stingra nostāja pret abortiem, uzskatot, ka tie traucē Dieva plānu īstenošanu. Izņēmumi pieļaujami sievietes dzīvības vai veselības apdraudējuma, vai izvarošanas gadījumā. Tomēr jūdaisms šo noteikumu uzstāda ebrejiem no pirmās dienas, bet neebrejiem tikai no 40. dienas,[14] kad, pēc ticējuma, embrijs kļūst gatavs saņemt dvēseli un kļūst par cilvēku.[15] Tā kā ortodoksālajā jūdaismā pastāv dažādi uzskati, tad dažādu rabīnu stingrības līmenis šajos jautājumos ievērojami atšķiras. Konservatīvajā un reformiskajā jūdaismā, kuri izplatīti g.k. ārpus Izraēlas, ir nosliece vairāk atbalstīt sievietes tiesības izlemt pašai, jo jūdaismā embrijs tiek uzskatīts par sievietes organisma daļu, kas mazāk vērtīga par pašu sievieti.[16]

Islāmā aborts vienmēr tiek pieļauts tikai, ja bez tā tiek apdraudēta sievietes dzīvība, dažādām “skolām” ir atšķirīgi viedokļi par citu cēloņu pieļaušanu kā “mazāko ļaunumu” un atļauto laika periodu. Korānā ir tieša norāde tikai par to, ka aborts nav pieļaujams nabadzības dēļ, taču, piemēram, Irānas lielajatolla Sāneji 2000. gadā izdeva fetvu, kurā atļāva abortu nabadzības vai pārapdzīvotības dēļ.[17]

Aborti un sociālais konteksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stīvens Levits un Džons Donahjū 1990. gados veica pētījumu, kurā secināja, ka pastāv korelācija starp abortu legalizāciju un noziedzības līmeņa samazināšanos. Saskaņā ar to, 18 gadus un vēlāk pēc laika, kad ASV tika legalizēti aborti, tika fiksēta ievērojama noziedzības līmeņa samazināšanās, tai skaitā slepkavību skaita krišanās par 40%, turklāt lielāks abortu skaits štatā deva arī lielāku situācijas uzlabojumu tajā.[18] Abortu pretinieki norāda uz minētā pētījuma trūkumiem, norādot uz dažu noziegumu veidu pieaugumu, īpaši 330 % vardarbības pieaugumu pret bērniem,[19] uz apšaubāmu metodoloģiju,[20] kā arī uz to, ka noziedzības krišanās varētu būt saistīta ar tālaika veiksmēm cīņā ar narkotikām.[21] Pēc 15 gadus ilgiem strīdiem autori 2019. gadā publicēja jaunu pētījumu, kurā secināja, ka 1997.—2014. gadā noziedzība abortu atļaušanas rezultātā kritusies par 20%.[22] Tai pašā laikā analoģisks pētījums Rietumeiropā arī deva līdzīgus rezultātus par noziedzības samazināšanos abortu atļaušanas rezultātā.[23]

Abortu antikriminālās ietekmes aspektu nosoda daži abortu pretinieki, apgalvojot, ka šādi secinājumi var novest pie sava veida eigēnikas, jo abortus parasti izvēlas sociāli zemākie slāņi un līdz ar to sabiedrība tiek atbrīvota no noteikta tipa indivīdiem, ko var traktēt kā genocīdu. Abortu aizstāvji atbild, ka eigēnikai līdzīgā tendence šeit tiek diskreditēta, izmantojot ad Hitlerum argumentu, kas cenšas to sasaistīt ar Hitlera un nacistiskās Vācijas politiku. Viņi uzsver, ka ir būtiska atšķirība starp organizētu masu iznīcināšanu, kas balstās uz ideoloģiskām fikcijām, un iespēju sabiedrībai kvalitatīvi attīstīties bez ārēja spēka ietekmes, kas šajā gadījumā ir abortu legalizācijas sekas. Viņi arī atzīmē, ka nevēlamas grūtniecības vispār raksturīgas tieši zemākajiem slāņiem un abortu aizliegums tādējādi rada disproporciju ar šo slāņu mākslīgu paplašināšanu, turklāt naudas un cietuma sodi nekādi neveicina šo slāņu stāvokļa uzlabošanos.[24]

PVO, Masačūsetsas Universitātes un Gutmahera institūta pētījums konstatēja, ka tajās valstīs, kur tika ieviesti abortu aizliegumi, problēmas atrisinājuma vietā pieauga gan nevēlamu grūtniecību skaits, gan to nevēlamo grūtniecību procents, kas beidzās ar abortu.[25] Nikaragvā, kur aborti bija stingri aizliegti, 2000.—2010. gadā 13% visu valstī dzimušo bērnu mātes bija vecumā no 10 līdz 14 gadiem.[26]

Abortu skaita samazināšanās Krievijā pēc PSRS sabrukuma un pretapaugļošanās līdzekļu masu pieejamības sākuma

Ievērojumu lomu abortu skaita samazinājumā spēlē medicīniskā izglītošana un pretapaugļošanās līdzekļu pieejamība. Tā, Krievijā pēc PSRS sabrukuma, kas noveda pie seksuālās informācijas un pretapaugļošanās līdzekļu masu pieejamības, abortu skaits 25 gadu laikā kritās pieckārtīgi.[27][28]

Abortu pretinieki diskusijās norāda arī uz datu viltošanas[29][30] un, viņuprāt, tendenciozas atlases[31] gadījumiem no abortu aizstāvju puses. Tāpat tiek ziņots par to, ka abortu veicēji nav ziņojuši policijai par gadījumiem, kad grūtniecība nepilngadīgajiem iestājusies no sakariem ar pieaugušajiem,[32] kā arī par citiem iespējamiem kriminālnoziegumiem,[33] t. sk. kanibālisma gadījumu abortu klīnikā.[34][35] Tieši tāpat abortu aizstāvji norāda, ka reliģiskās audzināšanas iestādes neziņo par izvarošanas gadījumiem tajās, lai nedotu upuriem likumīgu iemeslu izdarīt legālu abortu, un piespiež tos izdarīt nelegāli.[36] Citos gadījumos sievietes spiestas melot par nenotikušu izvarošanu, lai gūtu tiesības izdarīt abortu.[37]

Dažbrīd konflikti "par" un "pret" pieņem kriminālu raksturu, kad tiek izteikti draudi pretējo uzskatu aizstāvjiem un pat notiek slepkavības. 2009. gada maija pēdējās dienās ASV tika nogalināts viens no zināmākajiem abortu aizstāvjiem, ārsts Džordžs Tillers,[38] ko abortu pretinieku "Pro Life" lielākās grupas gan nosodīja, publiski paziņojot par kustības mierīgo raksturu.[39][40]

Pēctraumu stresa sindroms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēctraumu stresa sindroms (PTSS), kas šajos gadījumos bieži tiek saukts par pēcaborta sindromu (PAS) vai pēcaborta stresu, ir psihisku simptomu komplekss, kas var parādīties kā aborta sekas,[41][42] vai kā sekas sabiedrības agresīvai attieksmei pret abortu izdarījušo sievieti.[43] Tomēr PAS nav iekļauts medicīnisko diagnožu sarakstā kā atsevišķa saslimšana, un parasti tāds pēc aborta nerodas.[44] Paša šāda sindroma eksistenci neatzīst vadošās psihiatru organizācijas, uzskatot, ka tas nav izdalāms no parastā pēctraumu stresa sindroma, jo visi to simptomi ir kopīgi, un daudzas sievietes, tieši pretēji, aborta rezultātā gūst atvieglojumu.[45] PAS īpaša izdalīšana bieži tiek saistīta ar politisko konjunktūru, nevis medicīnu. Problēmas ar PAS biežāk rodas reliģiskām sievietēm,[45] kuru rīcība nonākusi konfliktā ar viņu reliģijas prasībām.[46]

Sindroma izpausmes konkrētajā situācijā ir atkarīgas no vairākiem apstākļiem: aborta veida (mākslīgais, spontānais), vēlmes kļūt par māti, no tā, vai aborts izdarīts ārēja spiediena ietekmē utt. Dažas izteiktākās PAS pazīmes ir šādas:[44]

  • depresija;
  • straujas garastāvokļa izmaiņas, tostarp dusmas, skumjas un apātija;
  • raudāšana;
  • miega traucējumi, murgi;
  • atmiņas uzplaiksnījumi par abortu;
  • pašvērtējuma pazemināšanās;
  • vainas vai nožēlas sajūta;
  • alkohola un narkotiskā atkarība;
  • bailes no turpmākas grūtniecības;
  • pašnāvības tieksmes.

Daži autori arī norāda, ka PAS var radīt attiecību problēmās un seksuālās uzvedības izmaiņas, piemēram:

  • partnera pamešana;
  • paaugstināta vai otrādi, pazemināta interese par seksu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Asociācijas "Papardes zieds" buklets "Aborts" (pdf)
  2. LVportāls. Mākslīgo abortu tiesiskais regulējums Latvijā. 2012
  3. Neslimo.lv. Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads
  4. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  19. lpp.
  5. https://www.tvnet.lv/6509613/abortu-masinas-un-ar-coca-cola-pret-nevelamu-grutniecibu
  6. Bankole, Akinrinola; Singh, Susheela; Haas, Taylor (1998). "Reasons Why Women Have Induced Abortions: Evidence from 27 Countries". International Family Planning Perspectives. 24 (3): 117—27, 152. doi:10.2307/3038208. JSTOR 3038208
  7. Prewitt, Shauna. Raped, pregnant and ordeal not over, CNN (23 August 2012).
  8. USA Today. My rapist fought for custody of my daughter. States can't keep survivors tied to rapists.
  9. Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 473. lpp.
  10. RIA.ru. В РПЦ не считают изнасилование причиной для аборта
  11. RBC.ru. РПЦ разъяснила свою позицию об абортах после изнасилований
  12. Vatican.ca. Catechism of the Catholic Church
  13. BBC. Запрет на аборты расколол Польшу. Чем закончатся протесты?
  14. Habad. Разрешает ли иудаизм аборты? Р-н Шауль-Айзек Андрущак
  15. Иудаизм и евреи. Аборт
  16. Елена Преображенская. Иудаизм и аборт
  17. BBC. Sanctity of life. Islamic teachings on abortion
  18. "The Impact of Legalized Abortion on Crime" (PDF). Price Theory Initiative. Becker Friedman Institute. May 2001.
  19. «Canadian Abortion Practitioner Says Abortion Helps Reduce Crime Rate». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 31. janvārī. Skatīts: 2010. gada 8. augustā. Arhivēts 2010. gada 31. janvārī, Wayback Machine vietnē.
  20. Christopher L. Foote & Christopher F. Goetz (January 31, 2008). "The Impact of Legalized Abortion on Crime: Comment" Arhivēts 2009. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē. (PDF). Federal Reserve Bank of Boston.
  21. Joyce, Ted (2004). "Did Legalized Abortion Lower Crime?" (PDF). Journal of Human Resources. XXXIX (1): 1—28. doi:10.3368/jhr.XXXIX.1.1. S2CID 12900426.
  22. Donohue, John J.; Levitt, Steven D. (May 20, 2019). "The Impact of Legalized Abortion on Crime over the Last Two Decades". doi:10.3386/w25863.
  23. François, Abel; Magni-Berton, Raul; Weill, Laurent (October 1, 2014). "Abortion and crime: Cross-country evidence from Europe". International Review of Law and Economics. 40: 24—35. doi:10.1016/j.irle.2014.08.001. ISSN 0144-8188.
  24. Smith, Andrea (Spring 2005). "Beyond Pro-Choice versus Pro-Life: Women of Color and Reproductive Justice". NWSA Journal. 17 (1): 119—140. CiteSeerX 10.1.1.552.2054. doi:10.2979/NWS.2005.17.1.119. JSTOR 4317105. S2CID 3760837.
  25. Bearak, Jonathan; Popinchalk, Anna; Ganatra, Bela; Moller, Ann-Beth; Tunçalp, Özge; Beavin, Cynthia; Kwok, Lorraine; Alkema, Leontine (2020-09-01). "Unintended pregnancy and abortion by income, region, and the legal status of abortion: estimates from a comprehensive model for 1990–2019" (en). The Lancet Global Health 8 (9): e1152–e1161. doi:10.1016/S2214-109X(20)30315-6. ISSN 2214-109X. PMID 32710833.
  26. Silva, José Adán. Pregnant Nicaraguan Girls Forced to Become Mothers (22 September 2012).
  27. Аборты в России. Demoscope Weekley Arhivēts 2021. gada 10. septembrī, Wayback Machine vietnē. № — 3 14 — 20 января 2001
  28. Число абортов в России сократилось на треть 2021.
  29. «Lies exposed by photos and videos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. janvārī. Skatīts: 2008. gada 21. decembrī.
  30. «Senate Debates Abortion and Partial-Birth Abortion Ban». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 1. decembrī. Skatīts: 2008. gada 23. decembrī. Arhivēts 2008. gada 1. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  31. «Top Researcher: Johns Hopkins Paper Biased on Abortion-Mental Health Issues». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 8. decembrī. Skatīts: 2008. gada 21. decembrī. Arhivēts 2008. gada 8. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  32. «Video Shows More Planned Parenthood Abortion Centers Hiding Statutory Rape». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 21. martā. Skatīts: 2009. gada 18. martā. Arhivēts 2009. gada 21. martā, Wayback Machine vietnē.
  33. «Abortion Whistleblowers – Earn A $25,000 Reward!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 8. augustā.
  34. «Abortion “Bad Boy” Profiles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 30. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 8. augustā. Arhivēts 2012. gada 30. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  35. «dethoward.pdf». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. augustā. Skatīts: 2010. gada 8. augustā. Arhivēts 2011. gada 15. augustā, Wayback Machine vietnē.
  36. PBS. Abused nuns reveal stories of rape, forced abortions
  37. Brazil’s abortion nightmare: Why one desperate woman lied about rape
  38. «ASV nogalināts abortu tiesību aktīvists». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 1. jūnijā. Arhivēts 2009. gada 8. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  39. «Pro-Life Groups Soundly Condemn Murder of Abortion Practitioner George Tiller». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 1. jūnijā. Arhivēts 2009. gada 5. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  40. «Pro Life Action News». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 1. jūnijā. Arhivēts 2008. gada 31. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  41. "Miriam, kāpēc Tu raudi? Sievietes ciešanas pēc aborta."/ Purmalniece Anda tulk./ kustība "Par dzīvību" izd. Rīga 2006. 9. lpp.
  42. aut kolektīvs, Tompsone Džoana vad./ Ceļojums. Ceļš uz atveseļošanos pēc aborta/ Bērtule Marika tulk./ Biedrība "Krīzes grūtniecības Centrs" izd. Rīga 2007. 7. lpp.
  43. «Post Abortion Syndrome. The Silent Suffering». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. martā. Skatīts: 2021. gada 10. septembrī. Arhivēts 2021. gada 2. martā, Wayback Machine vietnē.
  44. 44,0 44,1 Healthline. What’s the Deal with Post-Abortion Syndrome?
  45. 45,0 45,1 Psychology Today. Post Abortion Stress Syndrome (PASS) — Does It Exist? The PTSD of abortion is called PASS.
  46. United States Conference of Catholic Bishops. A Special Word to Women Who Have Had an Abortion

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]