Pēdējais Lāčplēsis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pēdējais Lāčplēsis
PedejaisLacplesis.jpg
"Pēdējais Lāčplēsis" plakāts
Režisors Jānis Vingris
Producents Jānis Vingris
Scenārija autors Jānis Vingris
Galvenajās
lomās
Mūzika Andris Vilcāns
Operators Uldis Jancis
Ilgums 23 minūtes
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Valoda latviešu

"Pēdējais Lāčplēsis" ir 2010. gadā tapusi, pretrunīgi vērtēta[1][2][3] 23 minūšu gara groteska īsfilma, kas kariķē toreizējo politisko vidi Latvijā. Filmas režisors un producents ir Jānis Vingris.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

Pār Latviju nolaidusies drūma nakts. Pie varas nācis alkatīgais un izvirtušais doktors Šņukurs, kam rūp tikai vara un personiskās neķītrās izklaides. Daudzi latvju tautas varoņi ir sagūstīti un pakļauti sadistiskiem pazemojumiem, bet citi — izsludināti meklēšanā kā noziedznieki. Tomēr varenākais no tiem visiem — leģendārais Lāčplēsis, kurš reiz divkaujā ar Melno bruņinieku nogrima likteņupē Daugavā, iznirst no dzelmes, lai mainītu Latvijas likteni.

Kopā ar „labajiem” varoņiem — Antiņu un Maiju — Lāčplēsis no „sliktajiem” glābj princesi Zeltīti, mazo vīriņu Sprīdīti un dzejnieku Raini. Tas nokaitina vareno doktoru Šņukuru, un viņš tos visus izaicina uz boksa maču. Pieveikt Šņukuru pa vienam neizdodas. Vai kopīgi izcīnītā uzvara ir īsta?

Ažiotāža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl pirms filmas pabeigšanas tā sacēla lielu ažiotāžu, toreizējiem Saeimas deputātiem un Tautas partijas politiķiem Aigaram Kalvītim un Mārim Kučinksim publiski paužot sašutumu filmas par „Latvijas tēla graušanu”.[1] Kritizēta tika arī iespējamā politiskā cenzūra, filmai liedzot saņemt turpmāko finansējumu no Nacionālā kino centra.[4] Šādu viedokli pauda filmas režisors, kā arī Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija „Žurnālisti bez robežām” (Reporters Sans Frontieres)[5] un ASV Valsts departaments.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Mārtiņš Otto. «J.Vingra "Pēdējais Lāčplēsis" - filma, kas graujot valsts tēlu? /video/». tvnet.lv, 2008. gada 27. maijs. Skatīts: 2012. gada 23. novembrī.
  2. Indra Sprance. «“Lattelecom” TV liedz pieeju filmai “Pēdējais Lāčplēsis”». Ir, 2010. gada 6. septembris. Skatīts: 2012. gada 23. novembrī.
  3. Normunds Naumanis. «Pēdējais Lāčplēsis». Diena, 2010. gada 29. marts. Skatīts: 2012. gada 4. decembrī.
  4. «Neraugoties uz cenzūru, filma «Pēdējais Lāčplēsis» sagaida pirmizrādi». Apollo. 2010. gada 6. septembris. Skatīts: 2012. gada 23. novembrī.
  5. «Satirical film censored on the eve of national elections» (angliski). rsf.org. 2010. gada 1. oktobris. Skatīts: 2012. gada 23. novembrī.
  6. LETA. «ASV Valsts departaments: galvenās cilvēktiesību problēmas Latvijā rada ieslodzīto stāvoklis un amatpersonu korumpētība». Delfi, 2011. gada 8. aprīlis. Skatīts: 2012. gada 23. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]