Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā
Paleozojs (grieķu: παλαιός, palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā. Paleozojs sākās aptuveni 542 miljoni gadu pirms mūsdienām un beidzās 251 miljoni gadu pirms mūsdienām, kad notika tā sauktā perma-triasa izmiršana. Pirms paleozoja bija neoproterozojs, bet pēc tam — mezozojs.
Paleozoja ērā notika krasas Zemes ģeoloģiskas, klimata un evolūcijas pārmaiņas. Kembrija periodā notika straujš dzīvas dabas daudzveidības pieaugums, kas tiek saukts arī par kembrija eksploziju. Devona periodā radās pirmie sauszemes augi, kā arī pirmie sauszemes mugurkaulnieki.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Paleozojs.
