Perms

Perms 299 – 251 miljoni gadu PreЄ Є O S D C P T J K Pg N
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā	ap 23 % apjoma (115% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā	ap 900 ppm (3 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā	ap 16 °C (2 °C virs mūsdienu līmeņa)

Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma). Tam dots Permas (Krievijā pie Urāliem) nosaukums, kur pirmoreiz tika pētīti šī perioda ieži. Perma sistēmu 1841. gadā pie Permas pilsētas izdalījis britu ģeologs R. Mērčisons. Viņš arī atklāja šīs sistēmas plašo izplatību Urālos un Krievijas līdzenumā. Šī ir vienīgā ģeoloģiskā sistēma, kas sākotnēji tika izdalīta Austrumeiropā, nevis Rietumeiropā. Perma periods beidzās ar perma-triasa sugu izmiršanu, kas bija lielākā organismu izmiršana dzīvības pastāvēšanas vēsturē. Uz robežas ar triasu izmira ap 90% jūras organismu sugu.

Perma perioda ainava ar dimetrodoniem mākslinieka skatījumā

Perma sistēmas dalījums

Ir vairāki perma sistēmas dalījumi. Sākotnēji tika izveidota Austrumeiropas stratigrāfiskā skala, kura paredzēja permu dalīt 2 nodalījumos (arī epohās) — apakšējais (agrais) perms un augšējais (vēlais) perms. Atšķirīgi dalījumi ir Ķīnā un ASV. 2004. gadā tika ierosināts permu dalīt 3 nodalījumos. Apakšējais perms (Cisurāla nodalījums) palika tādā pat apjomā, kā Austrumeiropas stratigrāfiskajā skalā. Bet sākotnējo augšējo permu sadalīja divos nodalījumos: vidējā (Gvadelupes nodalījumā) un augšējā (Lopingas nodalījumā).

Periods (sistēma)	Epoha (nodalījums)	Laikmets (stāvs)	Intervāls
Perma periods	Lopinga	Čangsingas	(254,2 ± 0,1 — 252,2 ± 0,5 Ma)
		Vujapingas	(259,9 ± 0,4 — 254,2 ± 0,1 Ma)
	Gvadelupe	Kapitanas	(265,1 ± 0,4 — 259,9 ± 0,4 Ma)
		Vordas	(268,8 ± 0,5 — 265,1 ± 0,4 Ma)
		Roādas	(272,3 ± 0,5 — 268,8 ± 0,5 Ma)
	Cisurāls	Kunguras	(279,3 ± 0,6 — 272,3 ± 0,5 Ma)
		Artinskas	(290,1 ± 0,1 — 279,3 ± 0,6 Ma)
		Sakmaras	(295,5 ± 0,4 — 290,1 ± 0,1 Ma)
		Asselas	(298,9 ± 0,2 — 295,5 ± 0,4 Ma)

Paleoģeogrāfiskie apstākļi

Perma perioda nogulumi veidojās hercīnā krokošanās cikla beigās, kuru izsauca vairāku kontinentālo plātņu savstarpējās sadursmes, izveidojot superkontinentu — Pangeju. Agrā perma laikā ģeosinklinālie apgabali, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, stipri sašaurinājās, kā rezultātā mazinājās jūru izplatība. Noturīgs jūras baseins atradās Vidusjūras ģeosinklinālē, kas stiepās no tagadējās Sicīlijas teritorijas caur Mazāziju un Himalajiem līdz Indoķīnai. No tā šaurs atzars aizstiepās līdz Urālu rietumu nogāzei, un daļēji arī tagadējās Ķīnas dienvidiem. Patstāvīgs baseins izveidojās Āzijas ziemeļaustrumos, kā arī gar Kordiljeriem Ziemeļamerikā.

Skābekļa uzkrāšanās atmosfērā sakarā ar sauszemes augu savairošanos pirms 360 — 260 miljoniem gadu izraisīja zemes virsmas atdzišanu un Karū ledus laikmetu, kad ledāji pārklāja daļu no Pangejas superkontinenta. Agrā perma beigās jūras baseinu izplatība mazinājās vēl lielākā mērā, tām pārvēršoties vai nu sājūdens lagūnās, vai arī saldūdens ezeros ar akmeņogļu nogulām. Laikposmā starp agro un vēlo permu vairākās ģeosinklinālajās zonās (Apalači, Rietumeiropa, Urāli, Tjanšans u.c.) sākās aktīvi kalnu veidošanās procesi. Rezultātā vēlajā permā jūru baseini vēl vairāk samazinājās. Normāla sāļuma jūra saglabājās pārsvarā tikai Vidusjūras ģeosinklinālajā zonā. Pārējā ģeosinklināļu teritorijā izveidojās pārsvarā kontinentāli apstākļi.

Austrumeiropas platformā un Ziemeļvācijas līdzenumā reizēm notika nenozīmīgas, īsas jūras transgresijas, kuras ātri vien nomainīja regresija. Perma perioda beigas raksturojas ar pilnīgu ģeosinklinālo zonu izžūšanu un kontinentālu (ģeokrātisku) apstākļu nostabilizēšanos jaunizveidotajā Pangejas superkontinentā.

Dzīvība

Jūrās dominēja Fusulina un Fusulinella foramenīferas. Perioda beigās tās strauji izmira. Izzuda arī četrstarainie koraļļi, vairākums jūrasliliju, blastoīdi un vēžskorpioni. Perioda beigās izmira arī trilobīti. Toties bagātāka kļuva gliemju fauna. Izplatījās pleckāji. Vēlajā permā izmira produktīdu kārtas pleckāji. Samazinājās skrimšļzivju, otiņspuru un plaušzivju daudzums. Izmira akantodes.

No sauszemes dzīvniekiem izmira senspārņi (paleodiktiopteri). No abiniekiem agrajā permā dominēja stegocefāļi. Perioda beigās daudzi no tiem izmira. Citi pielāgojās dzīvei arīdos (sausuma) apstākļos. Izveidojās daudzveidīga rāpuļu fauna. Šajā laikā dzīvoja primitīvie rāpuļi — kotilozauri, kā arī Sinapsida apakšklases pārstāvji, kas tiek uzskatīti par zīdītāju senčiem. Perma perioda florā izmira gigantiskie staipekņveidīgie lepidodendroni. Joprojām svarīgu vietu ieņēma ķīļlapji. Perioda beigās sāka izmirt kalamīti. Strauji attīstījās skujkoki, cikadejas un sūnaugi. Florā parādījās ginki.

Perma nogulumi Latvijā

Latvijas teritorija perma periodā atradās Pangejas ziemeļu daļā, to daļēji klāja ūdens. Latvijā perma perioda nogulumi ir izplatīti tikai Zemgales un Kurzemes dienvidu daļā. Perma perioda nogulumi ir sākuši veidoties jūrā, tie iedalās divos nodalījumos, pirmais ir augšējais Kūru stāvs — tajā atrodas kaļķakmens, un apakšējais — Mēmeles stāvs, kur atrodas dolomīts. Tie ir pieskaitāmi pie epikontinentālās jūras nogulumiem. Brocēnos perma kaļķakmens tiek izmantots cementa ražošanā.

Perma periodā pirms 290 ± 35 miljoniem liela meteorīta trieciena rezultātā izveidojās Dobeles meteorīta krāteris aptuveni 4,5 km diametrā, kas ir viens no lielākajiem meteorītu krāteriem Eiropā. Ledus laikmetā to piepildīja bieza nogulumiežu kārta.