Parastā apmalpiepe
| Parastā apmalpiepe Fomitopsis pinicola | |
|---|---|
 Jauna parastā apmalpiepe mitrā laikā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
| Kārta | Poliporu rinda (Polyporales) |
| Dzimta | Apmalpiepju dzimta (Fomitopsidaceae) |
| Ģints | Apmalpiepes (Fomitopsis) |
| Suga | Parastā apmalpiepe (F. pinicola) |
 Parastā apmalpiepe Vikikrātuvē | |
Parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola) ir liela, Latvijā ļoti bieža daudzgadīga apmalpiepju dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami. Diezgan viegli atšķirama no citām piepēm pēc savas pirmajā gadā koši oranžās krāsas, kas, sēnei pieaugot, vairāku gadu laikā kļūst tikai par oranžu apmali pelēkajai cepurītei. Izraisa koksnes brūno trupi, tā nodarot kaitējumu koka celtnēm un dzīviem kokiem.
Taksonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Suga pirmoreiz aprakstīja Ulofs Svarcs 1810. gadā kā Boletus pinicola (pēc tālaika tradīcijas, visas stobriņu sēnes tika apvienotas vienā Boletus grupā). 1821. gadā tika dots nosaukums Polyporus pinicola,[1] pašreizējo nosaukumu devis Peters Karstens 1881. gadā.[2]
Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Cepurīte: jaunas sēnes sākotnēji baltas un apaļas, vēlāk cepurītes virspuse oranža ar gaišu apmali, pieaugušām sēnēm krāsa pelēka ar zilganu vai brūnganu nokrāsu, ar koši oranžu vai oranžsarkanu apmali. Apmales ārmala gaišāka. Gluda, mitrā laikā bieži spīdīga, jaunas sēnes mitrā laikā reizēm izdala ūdens pilienus.[2][3] Platums līdz 25 (50) cm, augstums līdz 10 (20) cm. Forma puslokveida. Mīkstums koksnains, bāli brūngans, ar skābenu smaržu un vāju garšu. Uz cepurītes labi izšķiramas pakavveida augšanas gadskārtas.
- Stobriņi: Atveres mazas (4—6 uz 1 mm²), apaļas, baltas vai iedzeltenas, vecumā tumšākas līdz oranžbrūnām.
- Kātiņš: nav.
- Sporas: cilindriski elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas vai iedzeltenas, 6—9/3,5—4,5 µm.[4]
Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saprofīta sēne. Daudzgadīga, aug visu gadu uz lapu un skuju koku kritalām un bojātiem dzīviem kokiem to lejasdaļā, kā arī uz sagatavotiem kokmateriāliem. Epitets pinicola norāda uz augšanu uz priedēm, tomēr Latvijas avoti biežāk norāda uz eglēm un bērziem. Aug visā ziemeļu puslodes mežu joslā, ievazāta Okeānijā. Bieži aug lielās dažāda vecuma grupās, reizēm saaugot kopā. Viena no Latvijā visizplatītākajām lielajām piepēm.[5]
Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nav ēdama koksnainuma dēļ pat jaunā vecumā.[6] Var tikt lietota pulverveidā kā garšviela.[3]
Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atšķirama no citām piepēm pēc oranžās maliņas un skābenās smaržas. Līdzīga ir reti sastopamā rožainā apmalpiepe, kura aug uz egļu kritalām bez mizas un ir ar rozā vai brūni rozā apmali un viegli rozā apakšdaļu.[7] Veci eksemplāri var tikt sajaukti ar bieži sastopamo pelēko īsto posapiepi (Fomes fomentarius), taču tai nav oranžas maliņas.
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cepurītes apakšdaļa
Jauns eksemplārs
Jauns eksemplārs
Vairākus gadus audzis eksemplārs
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Fries: Systema mycologicum : sistens fungorum ordines, genera et species, huc usque cognitas, quas ad normam methodi naturalis determinavit
- ↑ 2,0 2,1 Nature First: Fomitopsis pinicola (Sw.) P. Karst. - Red-belted Bracket
- ↑ 3,0 3,1 Wikigrib: Трутовик окаймлённый (Fomitopsis pinicola)
- ↑ Sugu enciklopēdija
- ↑ «Mikologu biedrība: Fomitopsis pinicola, Parastā apmalpiepe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. maijā. Skatīts: 2020. gada 16. maijā.
- ↑ Apraksts fungi.lv
- ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 367—368. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastā apmalpiepe.