Pastmarka

Pastmarka ir zīme, kas apliecina par pasta pakalpojumu (vēstules, bandroles piegādi adresātam) apmaksu, vērtspapīrs. Uz pastmarkām tiek norādīta tās nomināla vērtība un to izlaidušā pasta dienesta valsts (uz Lielbritānijas pastmarkām valsts lielāko tiesu netiek norādīta), kā arī dažādi ilustratīvi vai dekoratīvi elementi. Lai izsargātos no viltošanas, pastmarkām bieži ir ūdenszīmes.

Tradicionāli pastmarkas ir apdrukātas papīra lapiņas — taisnstūra, kvadrāta vai trīsstūra forma, — ar robotu malu un līmslāni uz neapdrukātās puses, lai tās varētu uzlīmēt uz pasta sūtījuma, taču var būt arī romba (piem., Monako 1955. gadā izlaistās pastmarkas, Malaizijas 1970.-71. gados izlaistās pastmarkas), apļa (piem., daudzas Burundi un Sjerraleones pastmarkas), un brīvās formas, piemēram, valsts robežu kontūra (piem., Sjerraleones 1964. g. pastmarka, Tongas, Gibraltāra pastmarkas utt.). Arī pastmarku materiāls var mainīties, kaut visizplatītākais vēl joprojām ir papīrs. Piemēram, pirmās Latvijas pastmarkas tika drukātas uz armijas topogrāfiskajām kartēm, bet 1920. gada drukāja pastmarkas ar piemaksu Sarkanā Krusta labā uz padzītās padomju valdības un bermontiešu naudaszīmēm. Ēģiptē gana bieži pastmarkas drukātas uz papirusa, bet Butanā, Mongolijā un Polijā pastmarkas ir drukātas arī uz uz zīda, Butanā un Katarā pastmarkas pat drukātas kā miniatūras vinila skaņuplates, bet Gabonā 1966. gadā izlaida zelta pastmarku (0,6 g) Alberta Šveicera piemiņai.

Vēsture

Jau ap 1653. gadu Žans Žaks Renuārs d'Vilaijē (franču: Jean-Jacques Renouard de Villayer), pēc karaļa Luija XIV rīkojuma organizējot Parīzes pasta dienestu, ieviesa lentveida pasta sūtījumu biļetes (franču: Billet de port payé) 1 sū nominālvērtībā, ar kurām aptina pasta sūtījumus vai tiem pievienoja, lai pasta ierēdnis redzētu, ka sūtījums apmaksāts. Šīs biļetes bija apzīmogotas ar īpašu zīmogu un vārdiem: port payé, le… jour de l’an 1653 (apmaksāts 1653. gada ... dienā). Līdzīgi arī Anglijā ap 1660. gadu ģenerālpastmeistars Henrijs Bišofs (angļu: Henry Bishop) ieviesa daļēju pasta sūtījumu zīmogošanu, apliecinot sūtīšanas izdevumu apmaksu. Arī citās valstīs sākās pasta valsts pasta dienestu veidošanās un pasta sūtījumu sistēmas sakārtošanas mēģinājumi.

Mūsdienu pastmarka parādās pirmo reizi Lielbritānijā XIX gs. vidū — bija ļoti daudz sūdzību par nesakārtoto pasta sūtījumu apmaksu, to bija grūti noteikt, jo katrā grāfistē bija savs pasta dienests ar saviem noteikumiem un cenrāžiem. Tā kā bija iespējams sūtīt ziņas ar pēcapmaksu, tad bieži saņēmējs atsacījās maksāt. Sers Roulends Hills (Rowland Hill) 1837. gadā nāca klajā ar memorandu par pasta reformu: ierosināja pazemināt maksu par pasta pakalpojumiem, vienkāršot pasta operācijas, centralizēt sistēmu un ieviest uzlīmējamas pastmarkas 1 penija vērtībā, kas nodrošinātu pasta pakalpojumu iepriekšēju apmaksu (pirms tam šādu uzlīmējamu pastmarku ideju bija izvirzījis grāmatu izdevējs Dž. Čalmers — James Chalmers). Tika izveidota īpaša komisija pasta reformēšanai, un jaunos pasta noteikumus ieviesa 1840. gada janvārī, kad visus interesentus aicināja iesniegt priekšlikumus, kādai vajadzētu izskatīties pastmarkai. Komisija saņēma 2600 priekšlikumu, kā rezultātā 1840. gada 6. maijā Lielbritānijas pastā parādījās pirmā pastmarka (1,9x2,2 cm) 1 penija vērtībā, kuru uzlīmējot, varēja sūtīt pusunci (16 g) smagu vēstuli. Uz pastmarkas bija karalienes Viktorijas profils uz melna fona (tāpēc šo pastmarku sāka dēvēt par "Melno peniju"). Reizē tika ieviestas arī 2 peniju vērtas pastmarkas (ar gaiši zilu fonu), domātas unci smagu vēstuļu sūtīšanas apmaksai.

Drīz pastmarku priekšrocības pamanīja arī citur. 1843. gadā tās ieviesa Šveicē un Brazīlijā, 1849. gadā Beļģijā, Francijā un Bavārijā.

Perforēt pastmarku drukas loksnes, lai no tām vieglāk būtu atdalīt atsevišķas pastmarkas, sāka 1847. gadā.

Latvijas Republikā pirmā pastmarka tika nodrukāta 1918. gada 17. decembrī (apritē izlaista 19. decembrī).^[1] Tās zīmējumu gatavoja Ansis Cīrulis, un tas attēloja mākslinieka iedomāto Latvijas ģerboni. Konkursā par tiesībām drukāt pirmās Latvijas pastmarkas uzvarēja A. Šnākenburga tipogrāfija Mārstaļu ielā, Rīgā. Tipogrāfija pastmarku drukāšanai divkrāsu litogrāfiskajā drukā izmantoja 11 000 Vācijas Impērijas armijas ģenerālštāba karšu lokšņu (uz katras satilpa 228 pastmarkas). Aptuveni puse no loksnēm tika perforētas, t.i. bija ar robiņiem, bet otra puse palika kā nodrukātas, un tās izmantotājiem nācās pašiem griezt ar šķērēm. Valdība pasūtīja 3 000 000 pastmarku 5 kapeiku nominālā. Inflācija bija tik strauja, ka kad pastmarkas nonāca pastā, vēstules pienācās līmēt jau divas 5 kapeiku markas.

Līdz ar pirmo pastmarku parādīšanos, parādījās arī to kolekcionāri — skat. Filatēlija.

Atsauces un piezīmes

↑ Latvijas Valsts vēstures arhīvā (5434. f., 1. apr., 550. l., 124. lp.) uz landesvēra štāba sūtītas vēstules uzlīmēta šāda pastmarka (zīmējumā "saulīte", uzraksts: "LATVIJA STEMPEL MARK 3 RUB."), kuras pasta zīmoga datējums ir 1918. gada 28. novembris.

Literatūra

Avotiņa A. Pastmarka — mazākā karaliene pasaulē. // Iespiedgrafika. Nr. 3(7), 1999.

Ārējās saites

[1] Latvijas Valsts vēstures arhīvā (5434. f., 1. apr., 550. l., 124. lp.) uz landesvēra štāba sūtītas vēstules uzlīmēta šāda pastmarka (zīmējumā "saulīte", uzraksts: "LATVIJA STEMPEL MARK 3 RUB."), kuras pasta zīmoga datējums ir 1918. gada 28. novembris.

[1]