Paulis Pormals
| ||||||||||||||||||
Paulis Pormals (segvārds "Pēteris Selga", 1917—1946) bija latviešu leģionārs un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Sēlijā. Bija Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības Jēkabpils pulka jeb "Vilkaču" grupas komandieris, kurā vismaz karoja 23 cīnītāji.[1]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1917. gadā Seces pagasta "Stalānos" skolotāja Jāņa Pormala (1881—1941) un viņa sievas Olgas, dzimušas Slokas, sešu bērnu ģimenē kā vecākais dēls.[2]
Kopā ar jaunāko brāli Jāni Pormalu iestājās Latvijas armijā, pēc Latvijas okupācijas 24. teritoriālajā korpusā. Viņa tēvu 1940. gadā apcietināja NKVD un deportēja uz Krieviju.
Pēc 1943. gada mobilizācijas viņš karoja Volhovas frontē Latviešu leģiona 19. divīzijas 42. grenadieru pulka sastāvā. Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada rudenī Vērmahta pretizlūkošanas grupa Zeppelin viņu kopā ar jaunāko brāli Jāni pāri Daugavai nosūtīja uz padomju karaspēka okupēto Sēliju. Seces pagastā viņi izbūvēja vairākus bunkurus, organizēja nacionālo partizānu vienību "Vilkači". 1945. gada februārī partizāni novērsa "Staņģu" māju saimnieku Kļavinsku apcietināšanu, uzbrūkot čekistu grupai pie Vīgantes skolas. 1945. gada vasarā partizāni Kuces silā izgaiņāja meža izciršanas darbos strādājošos, bojāja Viesītes šaursliežu dzelzceļa sliežu posmu. 18. novembra Valsts svētkos partizāni augstākajās vietās izkāra pašizgatavotus Latvijas valsts karogus.[1]
Latviešu nacionālo partizānu kaujas vienības štābs "Vilkači" izdeva avīzi "Vilkaču Sauciens" ar devīzi "Tēvzemes brīvībai", kura redaktors bija Seces pagasta iedzīvotājs Jānis Brenards. Saglabājies avīzes 1945. gada augusta numurs, kurā bija rakstīts:[1]
Par brīvu un nacionāli neatkarīgu Latviju runā Apvienoto Nāciju statūtu 76. pants. Droša ķīla tam ir mūsu nacionālo valstsvīru piedalīšanās Apvienoto Nāciju konferencē. Mūsu bijušās Latvijas brīvvalsts sūtniecības nav likvidētas Anglijā, ASV, Zviedrijā utt. Latviešu tautas nacionālai neatkarībai pamati likti 1918. – 1919. gadā. Neviena pret latviešiem lojālā brīvvalsts nav domājusi un nedomā to apstrīdēt vai liegt atbalstu arī tagad. Sabiedroto valdības ir paziņojušas palīdzības plānu Baltijas jaunuzbūvē pirmā piecgadē pēc okupācijas karaspēka izvākšanās [..] Šī ir tikai daļa no mūsu rīcībā esošajiem faktiem par politiskā stāvokļa īstenību, bet pietiekoši, lai dotu ticību Brīvai Latvijai un orientētu Jūs īstā nacionālā stājā. Šis laiks prasa totāli nacionālu latvieti, kurš zina nešaubīgi ceļu uz mērķi un to ietur, spītējot visām pašreizējām politiskām vētrām un anarhijām.
Brāļu Pormaļu partizānu grupa izdeva arī apmēram trīsdesmit patriotiska satura nelegālos uzsaukumus "Maksa par latviešu apcietināšanu", "Norādījumi", "Latvieši", "Visiem mežziņiem", "Latviešu tautai", "Vilkaču aicinājums", "Nelaimīgie latvju dēli, kuri slāpst nost sarkanās armijas rindās" un vairākus citus. Savukārt PSRS drošības iestādes par brāļu Pormaļu nodošanu bija izsludinājušas 10 tūkstošus rubļu lielu atlīdzību, kā arī centās grupā iemānīt ziņotājus, kuri piegādāja informāciju par partizānu skaitlisko sastāvu un apbruņojumu. Izskanēja arī viltus aicinājumi legalizēties, kas daudzus tāpat nepaglāba no aresta, tiesas un izsūtīšanas. Zināms, ka apcietināja un izsūtīja vairāk nekā 20 partizānu atbalstītāju, kas bija piegādājuši viņiem ieročus, apģērbu un pārtiku.[1]
1945. gada novembrī "Vilkači" ierīkoja partizānu bunkuru Seces meža Druvenieku apgaitā, kuru aplenca čekisti, nogalinot un ievainojot vairākus partizānus. Dzīvi palikušie izklīda un turpināja darboties mazākās grupās. 1946. gada 11. augustā nodevības rezultātā čekisti ielenca brāļus Pormaļus mežsarga Bogdanova mājās. Paulis atstāja mājas pa sētas durvīm, sašaujot kādu vietējo iznīcinātāju, tomēr 1946. gada 16. oktobrī Paulis Pormals krita kaujā pie Seces pagasta "Taimiņu" mājām. Pauļa mirstīgās atliekas iznīcinātāji pārveda uz Sunākstes mežniecību, kur vietējiem iedzīvotājiem nācās piedalīties viņa atpazīšanā.
Viņa brālis Jānis Pormals devās uz Kurzemi, kur iesaistījās Ēvalda Pakuļa vadītajā LNPA "Kurzeme".[1]
Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1993. gadā uzstādīja un iesvētīja krustu pie "Vilkaču" bunkura, bet 2004. gada 20. augustā pie Seces pamatskolas atklāja pieminekli Seces pagasta politiski represētajiem un nacionālajiem partizāniem.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Bezbailīgie "Vilkači" Sēlijā Uldis Neiburgs, Latvijas Avīze 2005. gada 15. oktobrī
- ↑ Jānis Pormals timenote.info