Arturs Pormals
| Arturs Pormals | |
|---|---|
| Personīgā informācija | |
| Dzimis |
1926. gada 25. novembrī  Jaunjelgava, Latvija |
| Miris |
2013. gada 3. aprīlī (86 gadi) ASV |
| Tautība | latvietis |
| Dienesta informācija | |
Arturs Pormals (1926—2013) bija latviešu virsnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1926. gada 25. novembrī Jaunjelgavā sešu bērnu ģimenē, 1931. gadā viņa ģimene pārcēlās uz vectēva mājām — Seces pagasta "Stalāniem". Mācījās Vīgantes pamatskolā un pēc Latvijas vācu okupācijas laikā Jaunjelgavas komercskolā.
Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada augustā pievienojās Kureļa grupai un pārcēlās uz Kurzemi. Pēc Rubeņa bataljona sacelšanās 1944. gada novembrī Pormalu apcietināja un pārveda uz Liepājas, tad Dancigas cietumu, vēlāk uz Štuthofas koncentrācijas nometni, bet decembrī nosūtīja uz šoferu skolu Berlīnes Migelheimas apkaimē (Berlin-Müggelheim). 1945. gada janvārī Pormalu nosūtīja uz Itāliju, kur 1945. gada 15. maijā viņu internēja un kā karagūstekni nodarbināja dažādos darbos. Pēc atbrīvošanas 1947. gadā strādāja būvdarbos Rietumvācijā, 1949. gada novembrī pārcēlās uz dzīvi Misisipi štatā ASV, no 1951. gada strādāja Čikāgas tēraudlietuvēs un auto fabrikā.
Korejas kara laikā 1952. gadā Pormalu iesauca ASV Bruņotajos spēkos, kur viņš dienēja izpletņu lēcēju divīzijā, tad speciālo spēku ("Zaļo berešu") vienībā. Pēc karadienesta beigām viņš atgriezās Čikāgā, kur studēja komerclietas un tieslietas, 1971. gadā ieguva Uzņēmējdarbības vadības maģistra (Master of Business Administration) grādu. Darbojās ASV Republikāniskajā partijā, bija Ilinoisas latviešu republikāņu kluba prezidents. Kopš 1968. gada vairākas reizes apciemoja radiniekus padomju okupētajā Latvijā. 1971. gadā no Latvijas PSR izveda no sava vecākā brāļa Jāņa Pormala slepus saņemto Eduarda Berklava un 16 citu nacionālkomunisti sarakstīto "17 latviešu komunistu vēstuli". Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā viņam izdevās atgūt Mežaparkā mājīpašumu un viņš pārcēlās uz dzīvi Latvijā.
Miris 2013. gada 3. aprīlī ASV.[1]
Atmiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Karakalps: apcietināto, mobilizēto un citu vienību karavīru gaitas sabiedroto gūstā Itālijā un Ēģiptē pēc Otrā pasaules kara, kā arī dažas skices par ceļu uz mājām. Rīga: Pormalu ģimenes fonds, 2002
- Pūķu laiks: Sēlijas ļaudis laiku lokos. Rīga: Pormalu ģimenes fonds, 2010
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|