Pieškalni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pieškalni
mazciems
Skats uz padomju laika apbūvi Pieškalnos.
Skats uz padomju laika apbūvi Pieškalnos.
Pieškalni (Latvija)
Pieškalni
Pieškalni
Koordinātas: 57°21′03″N 25°15′29″E / 57.35083°N 25.25806°E / 57.35083; 25.25806Koordinātas: 57°21′03″N 25°15′29″E / 57.35083°N 25.25806°E / 57.35083; 25.25806
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Priekuļu novads
Pagasts Priekuļu pagasts
Augstums 62 m
Iedzīvotāji (2007)[1]
 • kopā 71
Pasta nodaļa LV-4101 Cēsis

Pieškalni (arī Pieškaļi) ir valsts adrešu reģistrā neesošs ciems Priekuļu novada Priekuļu pagastā, kas novietojies nelielā Pieškalnu ezera ziemeļu krastā. Apdzīvota vieta atrodas 5,5 kilometrus uz ziemeļiem no Cēsīm, ar kurām ciemu savieno valsts vietējās nozīmes autoceļš V292. Pieškalni ar pagasta un novada centru Priekuļiem ir savienoti tikai caur Cēsīm.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieškalni atrodas Gaujas nacionālajā parka ainavu aizsardzības zonā, 1 kilometra attālumā no diviem valsts nozīmes aizsargājamiem ģeoloģiskiem dabas pieminekļiem devona smilšakmens atsegumiem: Ērgļu (Ērģeļu) klintīm, kuru viens no nosaukumiem ir Pieškalnu (Pieškaļu) iezis, un Ramātu klintīm. Ciema malā, pie autobusa pieturas, atrodas Zviedru priede.

Ciema centrālo daļu veido vēsturiskās vecsaimniecības "Pieškaļi" ēkas (19./20. gs. mija) un padomju laikos celtās dzīvojamās ēkas: divas divstāvu dauddzīvokļu ēkas un vairākas vienģimeņu ēkas. Uz ziemeļiem no dzīvojamās zonas atrodas bijušā kolhoza "Sarkanais karogs" vistu fermas komplekss, no kura daļu apsaimnieko SIA "Gaižēni", kas 2000. gadā ierīkoja sivēnmāšu kompleksu "Gaujaskalni" [2], bet vairums ēku nav apsaimniekotas. Starp dzīvojamo zonu un vistu fermu atrodas mazdārziņi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1601. gadā zviedru iekarotās Vidzemes daļas arklu revīzijā pirmoreiz pieminēta Pieškalēju (Pesskallems) sēta ar 1 arklu zemes, kas ietilpa Līvu (Liewennsche) vakā jeb pagastā [3]. Nosaukuma izcelsmi var skaidrot ar teikās vēstīto, ka "šeit dzīvojis karaļa piešu kalējs".
Vēlākos vēstures avotos pārādās citi līdzīgi nosaukumi. Pieškaļu (Peskals) vārds minēts 1725. gadā, kur zemnieks ar šādu uzvārdu minēts starp Cēsu pilsmuižas ļaudīm. 1767. gadā pieminētas Pieškalnu (Peeschkaln) mājas[3].
2. pasaules kara laikā apkārtni šķērsojusi frontes līnija, tuvējos mežos atradušās vācu pozīcijas[4].
Mūsdienu apdzīvotā vieta sākusi veidoties 20. gs. 50. gados, kādreizējās "Pieškaļu" zemēs izveidojot starpkolhozu dējējvistu fermu un uzceļot dzīvojamās ēkas fermas strādniekiem un viņu ģimenēm. Vistu fermu vēlāk pārņēma kolhozs "Sarkanais karogs".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]