Pieškalni
| Pieškalni | |
|---|---|
| mazciems | |
 Skats uz padomju laika apbūvi Pieškalnos. | |
  Pieškalni | |
| Koordinātas: 57°21′03″N 25°15′29″E / 57.35083°N 25.25806°EKoordinātas: 57°21′03″N 25°15′29″E / 57.35083°N 25.25806°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Cēsu novads |
| Pagasts | Priekuļu pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,25 km2 |
| Augstums | 62 m |
| Iedzīvotāji (2007)[1] | |
| • kopā | 71 |
| • blīvums | 284/km² |
| Pasta nodaļa | LV-4101 Cēsis |
Pieškalni (arī Pieškaļi) ir ciems Cēsu novada Priekuļu pagastā, kas novietojies nelielā Pieškaļu jeb Pieškalnu ezera ziemeļu krastā. Apdzīvotā vieta atrodas 5,5 kilometrus uz ziemeļiem no novada centra Cēsīm, ar kurām ciemu savieno valsts vietējās nozīmes autoceļš V292. Pieškalni ar pagasta centru Priekuļiem ir savienoti tikai caur Cēsīm.
Ciems nav iekļauts valsts adrešu reģistrā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pieškalni atrodas Gaujas Nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā, viena kilometra attālumā no diviem valsts nozīmes aizsargājamiem ģeoloģiskiem dabas pieminekļiem devona smilšakmens atsegumiem: Ērgļu (Ērģeļu) klintīm, kuru viens no nosaukumiem ir Pieškalnu (Pieškaļu) iezis, un Ramātu klintīm. Ciema malā, pie autobusa pieturas, atrodas Zviedru priede.
Ciema centrālo daļu veido vēsturiskās vecsaimniecības "Pieškaļi" ēkas (19./20. gadsimtu mija) un padomju laikos celtās dzīvojamās ēkas: divas divstāvu daudzdzīvokļu ēkas un vairākas vienģimeņu ēkas. Uz ziemeļiem no dzīvojamās zonas atrodas bijušā kolhoza "Sarkanais karogs" vistu fermas komplekss, no kura daļu apsaimnieko SIA "Gaižēni", kas 2000. gadā ierīkoja sivēnmāšu kompleksu "Gaujaskalni" [3], bet vairums ēku nav apsaimniekotas. Starp dzīvojamo zonu un vistu fermu atrodas mazdārziņi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1601. gadā zviedru iekarotās Vidzemes daļas arklu revīzijā pirmoreiz pieminēta Pieškalēju (Pesskallems) sēta ar 1 arklu zemes, kas ietilpa Līvu (Liewennsche) vakā jeb pagastā.[4] Nosaukuma izcelsmi var skaidrot ar teikās vēstīto, ka "šeit dzīvojis karaļa piešu kalējs".
Vēlākos vēstures avotos parādās citi līdzīgi nosaukumi. Pieškaļu (Peskals) vārds minēts 1725. gadā, kur zemnieks ar šādu uzvārdu minēts starp Cēsu pilsmuižas ļaudīm. 1767. gadā pieminētas Pieškalnu (Peeschkaln) mājas.[4]
2. pasaules kara laikā apkārtni šķērsojusi frontes līnija, tuvējos mežos atradušās vācu pozīcijas.[5]
Mūsdienu apdzīvotā vieta sākusi veidoties 20. gs. 50. gados, kādreizējās "Pieškaļu" zemēs izveidojot starpkolhozu dējējvistu fermu un uzceļot dzīvojamās ēkas fermas strādniekiem un viņu ģimenēm. Vistu fermu vēlāk pārņēma kolhozs "Sarkanais karogs".
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra; LĢIA vietvārdu datubāzes identifikators: 42902.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ Dāņu uzņēmējs, ieguldot četrus miljonus, būvēs vēl vienu cūku fermu Ercmane, E. 03.11.2004. Sk. 15.08.2017
- ↑ 4,0 4,1 Cēsu pils vēsture. 10. nodaļa Cēsu pilsnovads līdz XVII gs. vidum Dzenis, A.
- ↑ Ērgļu klintis. Īsais tūrisma vēstures kurss Arhivēts 2022. gada 9. oktobrī, Wayback Machine vietnē. edruva.lv 29.12.2006. Sk. 15.08.2017