Jaunrauna
| Jaunrauna | |
|---|---|
| skrajciems | |
 Jaunrauna | |
  Jaunrauna | |
| Koordinātas: 57°19′44″N 25°28′13″E / 57.32889°N 25.47028°EKoordinātas: 57°19′44″N 25°28′13″E / 57.32889°N 25.47028°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Cēsu novads |
| Pagasts | Priekuļu pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,19 km2 |
| Iedzīvotāji (2007)[1] | |
| • kopā | 32 |
Jaunrauna (agrāk Jaunraunas muiža, vācu: Ronneburg-Neuhof) ir skrajciems Cēsu novada Priekuļu pagastā autoceļu P28 (Priekuļi—Rauna) un V296 (Lodes stacija—Jaunrauna—Veselava) krustojumā. Tās teritorija iekļauta Gaujas nacionālā parka robežās. Iedzīvotāju skaits 2007. gadā — 32.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1935. gadā Jaunraunas pagastā dzīvoja 689 iedzīvotāji (t.sk. 97.2% latviešu, 7 poļi, 5 vācieši un četri krievi)[3] Pagasta platība 1935. gadā bija 4002 ha. Pagastam bijis savs pagasta nams, pagasta skola, kapsēta, no valdības apstiprināta Savstarpējā uguns apdrošināšanas biedrība, dziedāšanas un mūzikas biedrība “Dziesmu koris”[4], dramatiskais pulciņš.[5] Divus gadus pēc dziedāšanas un mūzikas biedrības dibināšanas (1879. gads), Jaunraunā tika atvērta arī bibliotēka. To pēc kāda laika pārņēma Jaunraunas lauksaimniecības biedrība, kas pagastā atbildēja par kultūras dzīvi — pagasta namā tika iekārtota skatuve, rīkotas teātra izrādes, kā arī veicināta sadarbība ar kaimiņu kultūras biedrībām.[6]
Jaunraunas muiža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jaunraunas muiža agrākos laikos bija Raunas pilsmuižas pusmuiža. 1775. gadā Krievijas impērijas ķeizariene Elizabete to dāvināja grāfam Ņikitinam Trubeckojam.[4] Vairākas reizes tikusi pārdāvināta, 1896. gadā to mantoja gvardu leitnanta Augusta Joahima fon Pandersa dēls Nikolajs fon Panders.[4]
Muižas kungu nams celts 19. gadsimtā. Tas tika uzskatīts par vienu no izcilākajiem klasicisma stila muižu paraugiem Cēsu rajonā.[7] Muižā 20. gadsimta astoņdesmitajos gados uzsākta restaurācija, taču tā netika pabeigta un šobrīd muižas kungu māja ir kritiskā stāvoklī.[8] Kā vēsta vēstures liecības, Jaunraunas muižai piederējušas divas pusmuižas — Kārļkalna un Pētermuiža, ūdens dzirnavas (Lankas dzirnavas), dēļu zāģētava ar ūdens spēku, miltu maltuve un materiālu veikals muižas krogā.[4]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[9]
|
| |||||||||||||||||||||
Piemineklis Latvijas karavīriem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1924.gada 24.augustā Jaunraunas kapsētā atklāja pieminekli sešiem cīņās pret landesvēru kritušajiem (1919.gada 22.jūnijā) 5.Cēsu kājnieku pulka karavīriem.[10] Piemineklim līdzekļus savāca toreizēja Jaunraunas pagasta sabiedrība, bet tā autors ir Rīgas akmeņkalis Teicis.[3] Piemineklis ir no granīta, stilizēta ozola stumbra veidā, kura strupi nocirsto virsotni vainago pietēstus ozola zarus imitējošs krusts. Pieminekļa stumbrā ieslīpēta plāksne ar tekstu: "Par Latvijas neatkarību kritušiem 1919.G. 22. VI Cēsu kājnieku pulka kareivjiem, Jaunraunas pagasts".[8] Tā atklāšanā piedalījās Latvijas Armijas komandiera štāba priekšnieks ģenerālis Jānis Buivids un pieminekli iesvētīja Cēsu draudzes mācītājs Pēteris Apkalns.[11]
Piemiņas vieta represētajiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2000. gada 14. jūnijā Jaunraunā tika atklāta piemiņas vieta represētajiem ciema iedzīvotājiem. Tēlnieces G.Grundmanes izveidotajā piemiņas vietā izvietoti laukakmeņi ar to māju nosaukumiem, kuru iedzīvotāji tika izsūtīti.[3] Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā no Jaunraunas izsūtīja 7 iedzīvotājus, bet 1949. gadā — 40 iedzīvotājus.[3]
Ievērojamas personas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Eduards Zariņš (1876—1947) — bioķīmiķis, farmācijas goda doktors, Latvijas Universitātes profesors. Dzimis Jaunraunas Šautuvos, miris Vācijā.[3]
- Jūlijs Vīstucis (1839—1909) — skolotājs, literāts. Dzimis Jaunraunas “Vīstučos”,[3] saimnieka ģimenē. Mācījies Raunas draudzes skolā. 17 gadu vecumā kļuvis par apkārtstaigājošu skolotāju, 1859. gadā iestājies Ērgļu draudzes skolā. 1861-1871 strādājis par Jaunraunas pagastskolas skolotāju un pagasta skrīveri. Publicējis dzejoļus, sentimentālus stāstus, tulkojis F.Hofmaņa, A.Grīna un citu autoru darbus, sarakstījis ģeogrāfijas un matemātikas mācību grāmatas, reliģiska satura darbus. Publicējis grāmatas “Rauna citkārt un tagad” (1900). “Vidzemes Šveicija” (1897). Vīstuča dzejoļi sakopoti krājumā “Pabiras…” (1883).[12]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Jaunraunu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ 2,0 2,1 LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. (2002) pp. 200-205. A/S Preses nams.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 J.Vīstucis. Rauna citkārt un tagad. (1994) Jāņa sēta.
- ↑ Priekuļi.(2008)Priekuļu pagasta padome.
- ↑ [1] Priekuļu novads
- ↑ Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas
- ↑ 8,0 8,1 Iepazīsti Cēsu novadu. Cēsu rajona tūrisma rokasgrāmata. Cēsu rajona padome. (2001)
- ↑ OSP
- ↑ [2] Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē.'Kronika.', Policijas Vēstnesis(66),(1924)
- ↑ Jaunrauna. Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem 5. Cēsu kājnieku pulka karavīriem
- ↑ Bridis R. Vīstucis Jūlijs. Latviešu rakstniecība biogrāfijās.(1993) Latvijas enciklopēdija, 356.lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Letonika'
- Raksts par piemiņas vietu Jaunraunā — 1941.gada 14.jūnijā izsūtītajiem cilvēkiem
- Jaunraunas muiža
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |