Džovanni Piko della Mirandola

Džovanni Piko della Mirandola; Giovanni Pico della Mirandola
Personīgā informācija
Dzimis	1463. gada 24. februārī ; Mirandola; (Emīlija-Romanja, Itālija)
Miris	1494. gada 17. novembrī (31 gads); Florence, Florences republika; (Toskāna, Itālija)
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija	renesanses filozofija
Galvenās intereses	politika, reliģija, vēsture, maģija
Alma mater	Ferrāras Universitāte, Padujas Universitāte, Parīzes Universitāte
Ietekmējies no	Platons, Marsilio Fičīno, Aristotelis, Pseidodionīsijs Areopāgs, neoplatonisms, Kūzas Nikolajs, kabala
Ietekmējis	Džons Kolets, Roterdamas Erasms, Tomass Mors
Nozīmīgi darbi	De hominis dignitate oratio (1486)
Valoda	latīņu valoda

Džovanni Piko della Mirandola (latīņu: Ioannes Picus Mirandula, itāļu: Giovanni Pico della Mirandola, dzimis 1463. gada 24. februārī, miris 1494. gada 17. novembrī) bija renesanses laika itāļu augstmanis un neoplatonisma filozofs, kurš dzīvoja 15. gadsimtā. Piko della Mirandolas 1486. gada darbs De hominis dignitate oratio ("Svinīgā runa par cilvēka cieņu") tiek dēvēts par renesanses manifestu.

Mācījies Ferrārā, Padujā un Parīzē, pēc devās uz Itāliju. Darbojās Florencē, Areco (kur tika nopietni piekauts, jo mēģināja bēgt kopā ar kāda augstmaņa sievu), Perudžā, vēlāk devās uz Romu, lai aizstāvētu savas filozofiskās mācības tēzes. Pāvests Inocents VIII deklarēja Mirandolas mācību par ķecerīgu un Mirandola bija spiests bēgt uz Franciju. Vēlāk apmetās Fjezolē, Florences pievārtē. 1491. gadā kopā ar draugu, dzejnieku Policiāno noindēts neskaidros apstākļos.

Izglītība

Džovanni Piko della Mirandola bērnība, 1842, Nantes mākslas muzejs

Būdams priekšlaicīgs bērns ar izcilu atmiņu, Džovanni ļoti agrā vecumā mācījās latīņu un, iespējams, grieķu valodu. Mātes iecerēts Baznīcai, viņš desmit gadu vecumā tika nosaukts par pāvesta protonotāru, un 1477. gadā viņš devās uz Boloņu studēt kanoniskās tiesības.

Pēc mātes pēkšņās nāves trīs gadus vēlāk Piko atteicās no kanoniskajām tiesībām un sāka studēt filozofiju Ferāras Universitātē. Īsā ceļojumā uz Florenci viņš satika Andželo Policiāno, galma dzejnieku Žirolamo Benivjēni un, iespējams, jauno dominikāņu brāli Žirolamo Savonarolu. Visu atlikušo mūžu viņš palika ļoti tuvs draugs ar visiem trim. Viņš varēja būt arī Poliziano mīļākais. No 1480. līdz 1482. gadam viņš turpināja studijas Padujas Universitātē, kas ir galvenais aristotelisma centrs Itālijā. Jau pratis latīņu un grieķu valodu, viņš mācījās ebreju un arābu valodu Padujā pie ebreju averroista Elia del Medigo un kopā ar viņu lasīja arī aramiešu manuskriptus. Del Medigo arī tulkoja jūdaisma manuskriptus no ebreju valodas latīņu valodā Piko, kā tas turpinājās vairākus gadus. Piko rakstīja arī sonetus latīņu un itāļu valodā, kurus Savonarolas ietekmes dēļ viņš savas dzīves beigās iznīcināja.

Nākamos četrus gadus viņš pavadīja vai nu mājās, vai arī apmeklēja humānisma centrus citur Itālijā. 1485. gadā viņš devās uz Parīzes universitāti, kas tagad ir nozīmīgs zinātniskās filozofijas un teoloģijas centrs Eiropā un sekulārā averroisma perēklis. Parīzē Džovanni sāka savas 900 tēzes un radīja ideju tos aizstāvēt publiskās debatēs.