Dzimis Roterdamā, domājams ārlaulībā, tomēr vecāki par viņu rūpējušies. Pusaudža gados kļuva par bāreni. 20 gadu vecumā iestājās, pēc tam izstājās no klostera. Studēja teoloģiju Sorbonnā. Vēlāk studēja Kembridžas Universitātē, kur satuvinājās ar tā laika ietekmīgākajiem angļu domātājiem.
1516. gadā Roterdamas Erasms publicēja Novum Instrumentum omne - paša no dažādām versijām savāktu, divvalodīgu (latīņu un grieķu valodā) Jaunās Derības versiju. Šī manuskripta otro (1519. gada) izdevumu Mārtiņš Luters izmantoja, veicot Bībeles tulkojumu vāciski, bet trešo (1522. gada) izdevumu Džons Tindeils - Jaunās Derības angļu versijai.
Ilgi dzīvoja un strādāja Bāzelē. Roterdamas Erasms kritizēja katoļu baznīcu un aicināja to reformēt. Dzīvodams reformācijas laikā, un, pēc kontrreformācijas teorētiķu domām, būdams viens no reformācijas aizsācējiem, viņš tomēr nekad nenovērsās no katolisma un kritizēja protestantu uzskatus par iepriekšnolemtību, tāpēc Mārtiņš Luters viņu nosauca par "čūsku", "meli" un "Sātana muti". Arī pāvests Pāvils IV 1559. gadā iekļāva visus Erasma darbus Aizliegto grāmatu reģistrā (Index Librorum Prohibitorum).
1509. gadā Erasms sarakstīja savu mūsdienās populārāko darbu - "Muļķības slavinājums", kas latviski izdots 1959. gadā (atkārtotā izdevumā - 1985. gadā) dzejnieka Kārļa Eliasa tulkojumā.