Piltenes bruņniecība

Piltenes bruņniecība (vācu: Piltensche Ritterschaft) bija no 1717. līdz 1819. gadam pastāvoša Piltenes apgabala dižciltīgo dzimtu korporācija, kas pēc 1841. gada veidoja daļu no Kurzemes bruņniecības.

Vēsture

Piltenes bruņniecības dažu dzimtu vēsture izsekojama līdz 14.-16. gadsimtam (Ostenzakeni, Bēri, Mirbahi u.c.), kad tās piederēja pie Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala sabiedrības valdošās šķiras. 1660. gadā hercogs Jēkabs pievienoja Piltenes apgabalu Kurzemes hercogistei, tomēr 1685. gadā Piltenes bruņniecība panāca autonomiju, bet no 1717. gada tieši pakļāvās Polijas-Lietuvas kopvalsts valdniekiem. Bruņniecības delegāti regulāri pulcējās Piltenes landtāgos Aizputē, un no savas vides ievēlēja Piltenes apgabala valdību jeb Piltenes landrātu kolēģiju (Piltensche Landratskollegium). Pēc trešās Polijas dalīšanas 1795. gadā Piltenes bruņniecības vadība parakstīja pakļaušanās aktu Krievijas Impērijai. Pēc Kurzemes guberņas administratīvās reformās 1817. gadā Piltenes apgabalu un tā pārvaldes orgānus likvidēja un no 1819. līdz 1841. gadam Piltenes bruņniecību iekļāva Kurzemes bruņniecības sastāvā.^[1]

Pēc 1839. gada datiem Kurzemes guberņā bija 154 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. Savu publisko un tiesisko funkciju Kurzemes un Piltenes bruņniecība zaudēja līdz ar Latvijas Republikas nodibināšanos 1918. gadā un agrāro reformu 1920. gadā, tomēr tupināja pastāvēt kā sabiedriska organizācija Latvijā. 1939. gadā gandrīz visi Kurzemes un Piltenes dižciltīgo ģimeņu pārstāvji bija spiesti Latviju pamest. 1949. gadā kopā ar Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes dižciltīgo ģimeņu pārstāvjiem viņi izveidoja sabiedrisku organizāciju "Verband der Baltischen Ritterschaften e. V.".

Piltenes bruņniecības komiteja

Pēc Piltenes statūtu (Statthalterschaftsverfassung) atcelšanas 1797. gadā izveidoja Piltenes bruņniecības komiteju, kas sastāvēja no Piltenes landrātu kolēģijas un septiņiem draudzes novadu pilnvarotajiem, no 1805. gada pieciem apriņķu maršaliem (Kreismarschälle).

Iekļaušana Kurzemes bruņniecības matrikulā (1841)

Kurzemes guberņas laikā 1841. gadā imatrikulēja šādas dzimtas, kas agrāk bija ierakstītas Piltenes bruņniecības matrikulāː^[2]

agrākā Piltenes apgabala dižciltīgo dzimtasː von Amboten; von Behr; von Bohl; von Brucken genannt Fock; von Bülow; von Elerdt; von Heringen; von Holtey (Holtei); von Gohr; von Korff; von Korff genannt Schmysingk; von Koskull; von Maydell a. d. Haus Dondangen; von der Raab genannt Thülen; von Roenne; von Rosen a. d. H. Hochrosen und Roop; von Rump; von Seefeld; von Schwaben; von Schwartzhoff; von Tolck genannt Engel; von Treyden; von Wessel; von Wettberg; von Wrangell; von Wrschowetz-Sekerka und Sedschütz

agrākās Kurzemes un Zemgales hercogistes dižciltīgo dzimtasː von Bandemer; von Berg a. d. H. Kandel; von der Borch-Lubeschütz und Borchshoff von Borchsland; von der Borch; von Brackel; von Eckeln genannt Hülsen; Fink von Finkenstein; von Gayl; von Galen genannt Halswig; von Gantzkow; von Hanenfeldt (Hanenfeld); von Haaren; von Harreyan genannt Harrien; von Holstinhausen genannt Holsten; von Kettler; von Kleist; von Klüchtzner; von Knabenau; von Kraehen; von Lysander; von Lohausen genannt Solderbach; von der Mohl; von Münster a. d. H. Sallensee; von Orgies genannt Rutenberg; von der Osten genannt Sacken und von Rhein; von der Osten genannt Sacken-Tettenborn; von Offenberg; von Roemer; von Rechenberg genannt Linten; von Sass; von Schierstädt; von Taube zu Fier und Sesswegen; von Tryzna genannt Karp; von der Wahlen; von der Warden

Vidzemes guberņas dižciltīgo dzimtasː von Engelhardt; von Ungern-Sternberg
agrākās Polijas-Lietuvas kopvalsts dižciltīgo dzimtaː von Münster a. d. H. Pokroy

Ārējās saites

Skatīt arī

Atsauces

[1] Hans Feldmann, Heinz von zur Mühlen (Hrsg.): Baltisches historisches Ortslexikon, Teil 2: Lettland (Südlivland und Kurland). Böhlau, Köln 1990^{[novecojusi saite]} 469 lpp.

[2] vesture.eu

[1]

[2]