Pāriet uz saturu

Pilums

Vikipēdijas lapa
Romiešu pilums mūsdienu attēlojumā.

Pilums jeb pīls (latīņu: pilum) bija īpaši darināts šķēps, kuru galvenokārt izmantoja romiešu karaspēks Senajā Romā.[1] Parasti katra leģionāra bruņojumā ietilpa divi šādi šķēpi, kas kopā ar gladiusu un vairogu (scutum) veidoja daļu no romiešu karavīra pamatbruņojuma.[2]

Izcelsme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu pētnieku vidū vēl joprojām nav vienprātības par piluma izcelsmi.[3] Tāpat izcelsmes noteikšanu apgrūtina fakts, ka jau Tits Līvijs, Plīnijs Vecākais, Plūtarhs un citi seno laiku autori nav bijuši vienisprātis par to, no kurienes romieši pilumam raksturīgo dizainu aizguvuši.[4] Lai gan senākie rakstiskie avoti, kuros ir minēts romiešu pilums, tiek datēti ar 3. un 2. gadsimta miju pirms mūsu ēras (p.m.ē.), vairāki arheoloģiskie izrakumi parāda, ka romiešu pilumam līdzīgi šķēpi Itālijas teritorijā bijuši sastopami jau 6. un 5. gadsimtā p.m.ē.[5]

Mūsdienu pētnieki pieļauj, ka romieši savu specifisko šķēpu visticamāk sāka lietot 3. gadsimta beigās p.m.ē., kura īpatnības varēja tikt aizgūtas no ķeltiem Itālijas ziemeļos un Pireneju pussalā, kā arī no etruskiem un samnītu (Samnites) ciltīm Itālijas vidus un dienvidu daļā.[3]

Izgatavošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piluma koka kātu izgatavoja galvenokārt no oša un lazdas (vidēji 23–26 mm biezumā), turpretim tā uzgali un apakšgalu kala no dzelzs, kur uzgalis parasti bija 7 mm biezs un 600 mm garš.[6][7] Parasti izgatavoja divu veidu pilumus — vieglo un smago versiju.[8] Gatavs šķēps bija aptuveni 2 metrus garš un 2 līdz 5 kilogramus smags.[7][9]

Atsevišķi mūsdienu pētījumi norāda, ka viena leģiona (ap 5000 karavīru) katra karavīra apgādāšanai ar vismaz vienu pilumu vajadzēja aptuveni 67,5 tonnas kokogļu, 4,4 tonnas dzelzs un 50 000 stundas kalēju darba.[10] Tādi seno laiku autori kā Vegēcijs uzsver, ka Romas impērijas periodā attiecīgās darbnīcas un amatnieki pilumu izgatavošanā atradās leģionu apmetņu tuvumā.[10]

Tā kā pilumu izgatavošana nepieciešamajā daudzumā prasīja samērā lielus resursus, tie visticamāk pēc katras kaujas netika pamesti, bet gan iespēju robežās savākti un nodoti labošanā, lai tādējādi varētu tikt izmantoti atkārtoti.[11]

Pielietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkope un efekts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piluma izmantošana kaujas vajadzībām sevī ietvēra intensīvu apmācību, kur leģionāri bija spiesti apgūt šķēpa mešanu mērķī un citas fiziskās aktivitātes.[12] Tāpat leģionāru pienākumos ietilpa arī šķēpa kopšanas procedūras, kur, lai pasargātu metāla uzgaļus no korozijas, tie regulāri tika gremdēti olīveļļas šķidrumā.[13]

Tā kā piluma asmenis tika veidots no tievas dzelzs kārtas ar asu piramīdveida uzgali, tas samērā efektīvi tika pielietots pret ienaidnieka koka vairogiem, kam, ietriecoties tajos, bija tendence izdurties cauri un ielocīties trieciena rezultātā, kas tādējādi apgrūtināja attiecīgo vairogu izmantošanu turpmākajā kaujas gaitā.[14] Tomēr mūsdienu pētnieki atzīst, ka pilums, līdzīgi kā citi tā laika šķēpi, visticamāk primāri tika izmantots, lai ievainotu pēc iespējas vairāk pretinieku, kur tievā dzelzs uzgaļa ielocīšanās efekts drīzāk kalpoja par izdevīgu blakus parādību.[14]

Piluma dzelzs kāta locīšanās efekta dēļ to bija salīdzinoši grūti pielietot pret pašiem romiešiem — ja leģionāram, metot šķēpu, tas netrāpītu mērķī, tas tik un tā nebūtu izmantojams pretinieka rokās, jo, ieduroties zemē, dzelzs kāts ielocītos tāpat, padarot attiecīgo pilumu nepraktisku.[15] Savukārt, ja pilumam izduroties cauri vairogam tas tomēr neielocītos, tad šķēpa piramīdveida uzgalis tik un tā padarītu tā izņemšanu par laikietilpīgu un apgrūtinošu procesu.[7]

Atsevišķi autori norāda, ka pilumi leģionāru ierindās dažkārt varēja tikt izmantoti arī psiholoģiskā efekta dēļ, skandinot šķēpus gar vairogiem, lai tādējādi paceltu karavīru morāli un iebiedētu pretinieku.[16]

Mešana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seno laiku vēsturnieks Strabons norāda, ka kaujas laukā pilums galvenokārt pildīja divas funkcijas — tas tika pielietots mešanai un tuvcīņai.[17] Pilums parasti bija pirmais leģionāra ierocis, kas tika izmests kaujas laikā, pēc kura visbiežāk sekoja tuvcīņa ar gladiusu.[18] Lai gan atsevišķi pētījumi parāda, ka, izmantojot smago piluma versiju, mērķi bija iespējams sasniegt 30–40 metru attālumā, vēsturnieki uzskata, ka tas visticamāk tika pielietots tuvākā distancē, no 10 līdz 25 metru attālumā.[19]

Lai gan līdz mūsdienām nav saglabājušies rakstiski vai vizuāli avoti, kas atspoguļotu piluma mešanas procedūru, pētnieki pieļauj, ka tas visticamāk varēja tikt izmests stāvot no vietas, kur mūsdienās veiktie eksperimenti parāda, ka, turot šķēpu vienā rokā, bet lielo ieapaļo vairogu (scutum) otrajā, vairogs varēja kalpot par pretbalansu mešanas brīdī.[19]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Mūsdienu romiešu leģionāru rekonstrukcija, kurā ir redzama pilumu klātesamība ierindas formācijā.
    Mūsdienu romiešu leģionāru rekonstrukcija, kurā ir redzama pilumu klātesamība ierindas formācijā.
  • Mūsdienu rekonstrukcija, kurā ir redzams velīnās Romas republikas laika pilums.
    Mūsdienu rekonstrukcija, kurā ir redzams velīnās Romas republikas laika pilums.
  • Romiešu monēta ar piluma atveidojumu.
    Romiešu monēta ar piluma atveidojumu.

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Portal icon Vēstures portāls

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «pilums». letonika.lv. Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. decembrī. Skatīts: 2020. gada 15. marts.
  2. ↑ M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 6. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.
  3. ↑ 3,0 3,1 M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 10. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.
  4. ↑ M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 8. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.
  5. ↑ M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 8.-9. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.
  6. ↑ M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 26.-28. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 Lauren Mellor. «Roman Pilum». testromanwebsite.weebly.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. septembrī. Skatīts: 2020. gada 18. marts.
  8. ↑ «Pilum». militaryfactory.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 16. marts.
  9. ↑ M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 48. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.
  10. ↑ 10,0 10,1 M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 28. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.
  11. ↑ M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 63. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.
  12. ↑ M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 34.-35. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.
  13. ↑ M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 38. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.
  14. ↑ 14,0 14,1 M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 42. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.
  15. ↑ Gregory S. Aldrete. The Roman Empire: From Augustus to the Fall of Rome. Chantilly, VA : The Great Courses, 2019. 191. lpp.
  16. ↑ Cowan, Ross H. (2007). "The Clashing of Weapons and Silent Advances in Roman Battles". Historia: Zeitschrift für Alte Geschichte (Franz Steiner Verlag) 56 (1): 114.-115. lpp.
  17. ↑ M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 56. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.
  18. ↑ Adrian Goldsworthy. Pax Romana: War, Peace and Conquest in the Roman World. London : Weidenfeld & Nicolson, 2016. 314. lpp. ISBN 978 1 4746 0437 6.
  19. ↑ 19,0 19,1 M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 45.-48. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.

Bibliogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmatas:

Raksti:

Interneta resursi:

  • «Pilum». militaryfactory.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 16. marts.
  • «Pilums». letonika.lv. Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. decembrī. Skatīts: 2020. gada 15. marts.
  • Lauren Mellor. «Roman Pilum». testromanwebsite.weebly.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. septembrī. Skatīts: 2020. gada 18. marts.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pilums&oldid=4082956"