Pioneer 10

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pioneer 10
Pioneer 10
KA veids starpplanētu zonde
Operators NASA, ARC Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Izgatavotāji TRW, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Starta datums 03.03.1972. 01:49:00 UTC
Starta vieta Kanaverala SLC 36A Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Nesējraķete Atlas/Centaur, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Aktivitātes beigas 23.01.2003.
Darbības ilgums 30 gadi 10 mēneši 22 dienas
NSSDC ID 1972-012A
Tīmekļa vietne Pioneer Project website(arhivēts)
NASA Archive page
Masa 258 kg
Enerģija 4 RTG 155,0 W
Orbītas elementi
Programma Pioneer programma
Iepriekšējais Nākamais
Pioneer E Pioneer 11
Pioneer 10 montāžas pēdējā stadijā

Pioneer 10 (sākotnējais nosaukums Pioneer F) bija ASV starpplanētu zonde, kas veica Jupitera pirmo pārlidojumu un kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kurš sasniedzis ātrumu Saules sistēmas atstāšanai. Projektu vadīja NASA Eimsa pētniecības centrs (ARC), kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums TRW. Palaista 1972. gada martā. Sakari ar Pioneer 10 zaudēti 2003. gada martā.

Konstrukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pioneer 10 alumīnija korpuss bija 36 cm augsts ar virsmām sešstūra formā, kura malas bija 76 cm. Tajā izvietota dzinējsistēma, kosmiskā aparāta sistēmas un zinātniskie instrumenti.

Zondē izmantoti četri radioizotopu termoelektriskie ģeneratori (RTG) SNAP-19. Tie uzstādīti divu 3 m garu mastu galos, kuri viens pret otru izvietoti 120 grādu leņķī. RTG apgādāti ar plutonija-238 radioizotopiem. Tie sākotnēji deva 155,0 W elektroenerģiju, bet pie Jupitera enerģija bija samazinājusies līdz 140 W.

Pie Pioneer 10 korpusa bija piemontēta 2,74 m diametra 46 cm dziļuma antena. Kosmiskais aparāts rotēja ap šo asi, tādēļ antena pastāvīgi bija vērsta uz Zemi. Datu pārraides ātrums sākotnēji bija 256 biti sekundē.

Zinātniskie instrumenti:

  • Helium Vector Magnetometer (HVM) — mēra magnētisko lauku; izvietots 6,6 m gara masta galā, lai to izolētu no kosmiskā aparāta magnētiskā lauka;
  • Quadrispherical Plasma Analyzer — uztver Saules vēja daļiņas;
  • Charged Particle Instrument (CPI) — uztver kosmisko starojumu;
  • Cosmic Ray Telescope (CRT) — novērtē kosmisko staru daļiņu sastāvu un to enerģētisko diapazonu;
  • Geiger Tube Telescope (GTT) — novēro elektronu un protonu intensitāti, enerģētisko spektru un leņķiskās vertības;
  • Trapped Radiation Detector (TRD) — sastāv no nefokusēta Čerenkova detektora, elektronu izkliedes detektora un minimuma jonizācijas detektora;
  • Meteoroid Detectors — divpadsmit paneļi, kas izvietoti galvenās antenas aizmugurē, mēra miniatūru meteorīdu triecienus;
  • Asteroid/Meteoroid Detector (AMD) — sastāv no četriem bezattēlu teleskopiem, kuri novēro tuvas daļiņas, kā arī tāliem asteroīdiem;
  • Ultraviolet Photometerfotometrs, kas nosaka ūdeņraža un hēlija daudzumu;
  • Imaging Photopolarimeter (IPP) — polarimetrs, kas uzņem planētu sarkanajā un zilajā gaismā, režīmā, kad kosmiskais aparāts rotē;
  • Infrared Radiometer — mēra planētas mākoņu temperatūru un Jupitera izstaroto siltumu.
Pioneer plāksne

Pēc Karla Sagana ierosinājuma Pioneer 10 un Pioneer 11 bija piestiprināta 152 × 229 mm apzeltīta alumīnija plāksne gadījumam, ja zondi atrastu ārpuszemes inteliģenta dzīvības forma. Plāksnē bija attēlots vīrietis un sieviete ar simboliem, kuri informē par kosmiskā aparāta izcelsmi.

Lidojuma gaita[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pioneer 10 tika palaists 1972. gada 3. martā 01:49:00 UTC ar nesējraķeti Atlas/Centaur no Kanaveralas zemesraga. Raķete bija apgādāta ar cietās degvielas trešo pakāpi TE364-4, kas bija speciāli izstrādāta Pioneer misijām.

No 1972. gada 15. jūlija līdz 1973. gada 15. februārim tas kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kurš šķērsojis asteroīdu joslu (starp Marsa un Jupitera orbītu.

1973. gada 6. novembrī, 25 miljonu km attālumā no Jupitera, Pioneer 10 sāka uzņemt tā attēlus. Ciešākā pietuvošanās planētai bija 4. decembrī 132 252 km attālumā.

Pioneer 10 Saturna orbītu šķērsoja 1976. gadā, bet Urāna orbītu — 1979. gadā. 1983. gadā šķērsota Neptūna orbīta.

Misija oficiāli tika beigta 1997. gada 31. martā, kad zonde atradās 67 AU attālumā no Zemes, lai gan sakari ar kosmisko aparātu tika turpināti uzturēt.

Pēdējais signāls no Pioneer 10 saņemts 2003. gada 23. janvārī, kad tas bija 12 miljardu km (80 AU) attālumā no Zemes. Zonde turpina virzīties ārā no Saules sistēmas ar ātrumu 12,037 km/s (2,539 AU gadā) Vērša zvaigznāja virzienā.

Pioneer 10 uzņemtie attēli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Pioneer 10