Pirmskembrijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pirmskembrijs
4567.17 – 542 miljoni gadu
Paleoglobe NO 1040 mya.gif
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 0 % apjoma
(0% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 0 ppm
(0 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā ap 0 °C
(-14 °C virs mūsdienu līmeņa)
Jūras līmenis (virs mūsdienu) nezināms

Pirmskembrija periods (arī prekembrijs[1]) vai kriptozojs (no grieķu: κρυπτός — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona. Ilgst no Zemes veidošanās pirms apmēram 4600 miljoniem gadu līdz kembrija perioda sākumam pirms apmēram 542 miljoniem gadu un aptver 7/8 no Zemes ģeoloģiskās vēstures.

Lai arī pirmskembrija periods ildzis ap 3,8 miljardus gadu, tā hronoloģija izstrādāta vājāk kā sekojošajam fanerozojam. Tas saistīts ar to, ka pirmskembrija slāņos organiskas izcelsmes ieži sastopami ļoti reti, tāpēc paleontoloģiskās izpētes metodes nav pielietojamas. Pirmskembrija intensīva izpēte sākās 20. gadsimta beigās, kad attīstījās izotopiskās ģeohronoloģijas metodes.

Pirmskembrija hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmskembrija periods tradicionāli dalās divos eonos — senākais arhajs un tam sekojošais proterozojs, kā arī tiek izcelts katarhajs jeb laika periods kad veidojās Zemes garoza, bet šī laika ieži nav saglabājušies.

Supereons Eons Ēra Periods Ilgums
(miljoni gadu pirms mūsdienām)
Pirmskembrijs Proterozojs Neoproterozojs Ediakars 635–542
Kriogēns 850–635
Tonijs 1000–850
Mezoproterozojs Stenijs 1200–1000
Ektāzijs 1400–1200
Kalīmijs 1600–1400
Paleoproterozojs Staterijs 1800–1600
Orosirijs 2050–1800
Riasijs 2300–2050
Siderijs 2500–2300
Arhajs
Neoarhajs 2800–2500
Mezoarhajs 3200–2800
Paleoarhajs 3600–3200
Eiarhajs 4000–3600

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeoloģija, A.Indāna redakcija, Izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1979.g., 331.lpp