Ediakars

Ediakars bija Zemes ģeoloģiskās vēstures periods proterozoja eona beigās, kas sākās pirms apmēram 635 miljoniem gadu, nomainot kriogēna periodu, un beidzās pirms 541 miljona gadu, sākoties kembrija periodam. Tas ietilpst prekembrija neoproterozoja ērā.^[1]

Uzskata, ka pirms 600 miljoniem gadu skābekļa daudzums atmosfērā kļuva pietiekams, lai izveidotos ozona slānis, kurš aizturēja Saules ultravioleto starojumu un attīstītākas dzīvības formas varēja eksistēt arī uz sauszemes, nebaidoties no radiācijas.^[2]^[3] Pirms 580 — 540 miljoniem gadu ūdenī parādījās pirmie daudzšūņi,^[4] 550 miljonus gadu vecās fosilijās atrodami pirmie koraļļi, sūkļi un ktenofori.

Par kembrija perioda sākumu pieņem laiku, kad radās lielāks daudzums dzīvnieku ar skeletiem, ko apliecina šī perioda iežos atrodamās fosilijas.

Ediakars Latvijā

Baltikas kontinents pēc atbrīvošanās no kriogēna apledojuma pirms apmēram 600 miljoniem gadu bija Pannotijas superkontinenta daļa Dienvidu puslodē, bet vēlāk kļuva par savrupu kontinentu, kas lēni pārvietojās ekvatora virzienā. Ediakara nogulumieži (smilšakmeņi, gravelīti, aleirolīti un māli) ar vulkāniskā materiāla piejaukumu pārsedz proterozoja pamatklintāju apmēram 30 metru biezā slānī Latvijas rietumos un līdz 170 metru biezā slānī austrumos. Ediakara slāņkopā ir atrodamas Vendotaenia tipa aļģu plēvītes un akritarhi. Igaunijas ziemeļu piekrastē ediakara nogulumieži redzami zemes virspusē kā daļa no Baltijas klints.

Vends

1952. gadā krievu ģeologs un paleontologs Boriss Sokolovs (1914—2013) ierosināja nogulumiežus, kas tieši pārklāj Austrumeiropas platformas kristāliskos iežus, nosaukt par Venda horizontu jeb Venda kompleksu, kuru viņš pieskaitīja paleozoja ērai.^[5] 1960. gados venda perioda apzīmējumu sāka lietot PSRS teritorijas ģeoloģiskajā stratigrāfijā, ko Starptautiskā Ģeoloģijas zinātņu savienība oficiāli atzina 2004. gadā. Citās valstīs Starptautiskā Stratigrāfijas komisija iesaka šo periodu uzskatīt par neoproterozoja trešo periodu, kas sācies pirms 650 miljoniem gadu.

Atsauces

↑ International Commission on Stratigraphy: Chronostratigraphic Chart
↑ «"Formation of the Ozone Layer". Goddard Earth Sciences Data and Information Services Center. NASA. September 9, 2009.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. septembrī. Skatīts: 2020. gada 6. decembrī.
↑ Beraldi-Campesi, Hugo (February 23, 2013). "Early life on land and the first terrestrial ecosystems" (PDF). Ecological Processes. 2 (1): 4. doi:10.1186/2192-1709-2-1. ISSN 2192-1709.^{[novecojusi saite]}
↑ Narbonne, Guy (January 2008). "The Origin and Early Evolution of Animals". Kingston, Ontario, Canada: Queen's University.
↑ Соколов Б. С. Вендский комплекс (венд) и проблема границы докембрия и палеозойской группы // Геология докембрия. М.: Наука, 1964. С. 135—150.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ediakars.

Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] International Commission on Stratigraphy: Chronostratigraphic Chart

[2] «"Formation of the Ozone Layer". Goddard Earth Sciences Data and Information Services Center. NASA. September 9, 2009.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. septembrī. Skatīts: 2020. gada 6. decembrī.

[3] Beraldi-Campesi, Hugo (February 23, 2013). "Early life on land and the first terrestrial ecosystems" (PDF). Ecological Processes. 2 (1): 4. doi:10.1186/2192-1709-2-1. ISSN 2192-1709.^{[novecojusi saite]}

[4] Narbonne, Guy (January 2008). "The Origin and Early Evolution of Animals". Kingston, Ontario, Canada: Queen's University.

[5] Соколов Б. С. Вендский комплекс (венд) и проблема границы докембрия и палеозойской группы // Геология докембрия. М.: Наука, 1964. С. 135—150.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]