Poļina Rožkova

Vikipēdijas lapa
Poļina Rožkova
Personas dati
Dzimusi 1985. gada 12. oktobrī (38 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvijas Republika
Tautība Krieviete
Izglītība
Universitāte RTU
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids riteņkrēslu kērlings, riteņkrēslu paukošana
Nūjas tvēriens labais
Partneris Agris Lasmans, Aleksandrs Dimbovskis
Klubs Kērlinga klubs “Rīga”
Pasaules čempionāta informācija
Dalības reizes 5: 2019, 2020, 2021, 2022б 2023
Medaļas 1 — 0 — 0
Labākais sasniegums 2023. gada pasaules čempione riteņkrēslu kērlingā jauktajās dubultspēlēs
Latvijas riteņkrēslu kērlinga čempionāta informācija
Medaļas 8 — 1 — 0
Labākais sasniegums Latvijas čempione komandās 2014 un 2016-2021, jauktajos pāros 2023
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
2011—pašlaik Flag of Latvija Latvija

Infokaste atjaunota 2023. gada martā

 
Medaļas
riteņkrēslu kērlings
Pārstāvot: Karogs: Latvija Latvija
Pasaules čempionāts
Zelts 2023 jauktajos pāros

Poļina Rožkova (dzimusi 1985. gada 12. oktobrī Rīgā)[1] ir Latvijas riteņkrēslu kērlingiste,[2][3] 2023. gada pasaules čempione jauktajos pāros. Piedalījusies 2022. gada vasaras Paraolimpiskajās spēlēs, kur komandas sastāvā ieguva 9. vietu.[4] Agrāk piedalījusies arī riteņkrēslu paukošanas sacensībās ar špagu, ieskaitot 2016. gada vasaras Paraolimpiskās spēles, kur ieņēma 10. vietu.[4][5]

Septiņkārtēja Latvijas čempione, līdz 2021. gadam komandās, pēc tam jauktajos pāros.[3]

Dalība kērlinga sacensībās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riteņkrēslu kērlinga komandas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Season Kapteinis (Skip) Trešais Otrais Pirmais Rezervists Treneris Sacensības
2011—12 Aleksandrs Dimbovskis Ojārs Briedis Māris Dzelzkalns Poļina Rožkova Vita Miezīte Artis Zentelis WWhCQ 2011 (9.)
2012—13 Ojārs Briedis Poļina Rožkova Ilmārs Nicmanis Aleksandrs Dimbovskis Vita Miezīte Artis Zentelis WWhCQ 2012 (4.)
2013—14 Ojārs Briedis Ilmārs Nicmanis Agris Lasmans Poļina Rožkova LWhCC 2014 1[6]
2014—15 Ojārs Briedis Poļina Rožkova Ilmārs Nicmanis Agris Lasmans Sergejs Černiševs Artis Zentelis WWhCQ 2014 3
Sergejs Djačenko (ceturtais) Agris Lasmans Ojārs Briedis (skip) Poļina Rožkova Kārlis Gabranovs LWhCC 2015 2[7]
2015—16 Maksims Voroņeckis (ceturtais) Sergejs Djačenko Ojārs Briedis (skip) Poļina Rožkova Agris Lasmans LWhCC 2016 1[8]
2016—17 Poļina Rožkova (ceturtais) Ojārs Briedis (skip) Ilmārs Nicmanis Sergejs Djačenko Agris Lasmans Pēteris Šveisbergs WWhBCC 2016 (11.)
Oļegs Lihuta (ceturtais) Agris Lasmans Sergejs Djačenko
(ex Černiševs)
Poļina Rožkova (skip) Arnis Veidemanis LWhCC 2017 1[9]
2017—18 Poļina Rožkova Sergejs Djačenko Agris Lasmans Ojārs Briedis Arnis Veidemanis LWhCC 2018 1[10]
2018—19 Poļina Rožkova Sergejs Djačenko Agris Lasmans Ojārs Briedis Vita Miezīte (LWhCC) Arnis Veidemanis,
Signe Rinkule (WWhCC)
WWhBCC 2018 3
LWhCC 2019 1[11]
WWhCC 2019 (9.)
2019—20 Agris Lasmans (ceturtais) Sergejs Djačenko Ojārs Briedis Poļina Rožkova (skip) Diāna Dadzīte Arnis Veidemanis LWhCC 2020 1[12]
Poļina Rožkova Sergejs Djačenko Agris Lasmans Ojārs Briedis Arnis Veidemanis,
Rihards Jeske
WWhCC 2020 (7.)
2020—21 Agris Lasmans (ceturtais) Sergejs Djačenko Ojārs Briedis Poļina Rožkova (skip) Diāna Dadzīte Rihards Jeske,
Arnis Veidemanis
LWhCC 2021 1[13]
Poļina Rožkova Sergejs Djačenko Agris Lasmans Ojārs Briedis Aleksandrs Dimbovskis Arnis Veidemanis,
Rihards Jeske
WWhCC 2021 (8.)

Riteņkrēslu kērlinga jauktajos pāros[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezona Sieviete Vīrietis Treneris Sacensības
2021—22 Poļina Rožkova Agris Lasmans WWhMDCC 2022 (5.)
2022—23 Poļina Rožkova Agris Lasmans Erki Lills WWhMDCC 2023 1

Ārpussporta notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riteņkrēslā sportiste atrodas kopš 2009. gada pēc neveiksmīga kritiena snovbordā.[14]

2021. gadā RTU ieguvusi maģistra grādu ekonomikā.[15] Strādā par vides pieejamības konsultanti.[16]

2022. gadā kandidēja Saeimas vēlēšanās no partijas "Suverēnā vara", savā programmā norādot galvenokārt pilsētvides piemērošanu invalīdu vajadzībām.[15] Partija nepārvarēja 5% barjeru. Izteikusi neapmierinātību ar to, ka viņu tautības dēļ identificē ar Krievijas agresijas un tās līdera atbalstu.[16]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]