Pāriet uz saturu

Revanšisms

Vikipēdijas lapa

Revanšisms (franču: revanchisme no revanche — 'atriebība') ir vēlme, prasība atgūt valsts kādreiz zaudētās teritorijas.

Pirmo reizi šis termins parādījās 19. gadsimta 70. gados, kad pēc Francijas zaudējuma Francijas—Prūsijas karā Elzasas—Lotringas apgabals, kurā dzīvoja gan vācieši, gan franči, pārgāja Vācijas Impērijas rokās. Sabiedrībā un tālāk arī politiķu vidū radās prasība atgūt šīs teritorijas. Revanšisms ir populārs starp patriotiski noskaņotiem cilvēkiem, nacionālistiem, irrendistiem. Revanšistu pausto ideju popularitāte sabiedrībā var būt par iemeslu karam, kā arī kalpot par ieganstu tam.

Revanšisti savus uzskatus bieži pamato ar vēsturiskām tiesībām uz atsevišķām teritorijām. Tāpat par pamatu var kalpot tās pašas tautas dzīvošana zaudētājā teritorijā. Revanšisms, kas radās Francijā pēc Elzasas-Lotringas zaudēšanas nostādīja to pret Vācijas Impēriju un atstāja ietekmi gan uz tās iesaistīšanos Antantē, gan Versaļas miera līgumu.

Arī mūsdienās revanšisms ir saskatāms, piemēram, Serbijas attieksmē pret Kosovu, kura savulaik bija tās sastāvdaļa, bet tagad ir kļuvusi par patstāvīgu valsti, vai Krievijas 2014. gadā veiktajā Krimas aneksijā.[1]

  1. Lilija Ševcova (2014. gada maijs). Putina doktrīna: mīts, provokācija, šantāža vai tīra manta?. Rīgas Laiks. 49. lpp. "Tagad ir de rigueur saukt Krieviju par globālu revanšistu lielvaru. Tās revanšismu sākuši atzīt pat tie, kuri agrāk apgalvoja, ka Krievija ir postimperiāla vara un postmodernās pasaules pīlārs."