Pols Volfovics

Pols Volfovics Paul Wolfowitz
10. Pasaules Bankas prezidents
Amatā 2005. gada 1. jūnijs — 2007. gada 30. jūnijs
Priekštecis	Džeimss Volfensons
Pēctecis	Roberts Celliks
ASV aizsardzības ministra vietnieks
Amatā 2001 — 2005
Prezidents	Džordžs V. Bušs
Priekštecis	Rūdijs Deleons (Rudy deLeon)
Pēctecis	Gordons Inglends (Gordon R. England)
Dzimšanas dati	1943. gada 22. decembris Ņujorka, ASV
Tautība	ebrejs
Politiskā partija	Demokrātiskā partija
Profesija	politologs
Augstskola	Kornela Universitāte, Čikāgas Universitāte

Pols Dandess Volfovics (angļu: Paul Dundes Wolfowitz, dzimis 1943. gada 22. decembrī) ir ASV politiķis, formāli no Demokrātiskās partijas. Pašlaik (2008. gadā) Amerikas Uzņēmējdarbības institūta (American Enterprise Institute) vieslektors. No 2001. līdz 2005. gadam bija ASV Aizsardzības ministra vietnieks un viens no redzamākajiem ASV politikas Irākā veidotājiem un iebrukuma Irākā aizstāvjiem. No 2005. līdz 2007. gadam bija Pasaules Bankas prezidents. Bija spiests aiziet no Pasaules Bankas prezidenta amata saistībā ar apsūdzībām par iekšējās ētikas pārkāpumiem.

Dzimis Brūklinā, Ņujorkā no Polijas imigrējušu ebreju ģimenē. Tēvs bija ievērojams statistiķis, pēc pārliecības cionists un Izraēlas valsts aizstāvis. Pols Volfovics lielākoties uzauga universitātes pilsētā Itakā, kur tēvs strādāja Kornela Universitātē.

1961. gadā Volfovics iestājās Kornela Universitātē, kur 1965. gadā ieguva bakalaura grādu matemātikā un ķīmijā. Mācību laikā viņš sastapa filozofu Alanu Blūmu, ietekmējās no viņa un sāka interesēties par politiku. Pēc Kornela Universites Volfovics iestājās Čikāgas Universitātē, kur studēja politoloģiju. Vairākus kursus Volfovicam lasīja Alana Blūma skolotājs un neokonservatoru "ciltstēvs" filozofs Leo Štrauss. Ir dažādi viedokļi par Štrausa ideju ietekmi uz tālāko Volfovica politisko darbību (pats Volfovics to noliedz). 1972. gadā Volfovics Čikāgas Universitātē aizstāvēja doktora grādu politoloģijā, viņa disertācijas tēma bija "Ūdens atsāļošana Tuvajos Austrumos".

XX gadsimta septiņdesmitajos gados Volfovics strādāja par Demokrātu partijas senatora no Vašingtonas štata Henrija Džeksona (Henry M. Jackson) palīgu. Pēc vēsturnieka un Krievijas speciālista Ričarda Paipsa iniciatīvas piedalījās t.s. Team B darbībā, analizējot PSRS ieroču potenciālu. 1977. gadā, prezidenta Džimija Kārtera laikā, Volfovics sāka strādāt Pentagonā, kur nodarbojās ar ASV ārējo draudu analīzi, pievērsdamies arī Irākas jautājumam. Septiņdesmito gadu beigās, sekojot Džīnas Kirkpatrikas piemēram, daudzi neokonservatori pārgāja no Demokrātu partijas republikāņu nometnē. Arī Volfovics bija to vidū, tomēr vēl līdz šim brīdim Volfovics formāli ir Demokrātu partijas reģistrēts biedrs. 1980. gada sākumā Pols Volfovics pameta darbu Pentagonā.

Pēc prezidenta Ronalda Reigana ievēlēšanas 1980. gadā, Pols Volfovics tika uzaicināts par ASV Valsts departamenta Politikas plānošanas direktoru. Viņa pakļautībā strādāja tādi cilvēki kā Lūiss Libijs, Frānsiss Fukujama, Alans Kejess un Zalmajs Halilzads. 1982. gadā jaunais ASV Valsts sekretārs Džordžs Šulcs iecēla Polu Volfovicu par Valsts sekretāra vietnieku Austrumāzijas un Klusā okeāna reģiona jautājumos. No 1986. līdz 1989. gadam Volfovics bija ASV vēstnieks Indonēzijā. No 1989. līdz 1993. gadam, prezidenta Džordža Buša Vecākā laikā, Pols Volfovics ieņēma amatu (Under Secretary of Defense for Policy) ASV Aizsardzības departamentā. Pēc Billa Klintona ievēlēšanas prezidenta amatā, sāka strādāt Džonsa Hopkinsa Universitātē.

Pēc prezidenta Džordža Buša ievēlēšanas par ASV prezidentu Pols Volfovics kļuva par ASV Aizsardzības ministra Donalda Ramsfelda vietnieku. Jau pirmajā ASV Nacionālās drošības padomes sēdē pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV, Pols Volfovics ierosināja iebrukt Irākā. Ideja iesākumā neesot guvusi atbalstu ASV Valsts sekretāra Kolina Pauela iebildumu dēļ. 2001. gada 7. oktobrī sākās ASV iebrukums Afganistānā, lai gāztu tur valdošo Taliban režīmu. 2002. gada 6. martā tika deklarēta uzvara pār Taliban. 2002. gada 16. aprīlī Pols Volfovics kā vienīgais ASV administrācijas pārstāvis kopā ar bijušo Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu un bijušo Ņujorkas mēru Rūdolfu Džuliani piedalījās Izraēlas atbalsta demonstrācijā Vašingtonā.

2003. gada 19. martā sākās ASV iebrukums Irākā, un 1. maijā prezidents Bušs deklarēja par misijas nobeigumu. Pols Volfovics pēc iebrukuma deklarēja, ka vēl pirms karadarbības sākuma "birokrātisku iemeslu dēļ, mēs likām uzsvaru uz jautājumu par masu iznīcināšanas ieročiem, jo tas ir iemesls, kurš ir saprotams visiem" (For bureaucratic reasons, we settled on one issue, weapons of mass destruction, because it was the one reason everyone could agree on). Izlūkošanas dati un ANO inspekcijas neliecināja par masu iznīcināšanas ieroču klātbūtni Irākā, tomēr Volfovica vadītā analītiķu grupa vēstīja, ka Sadama Huseina režīmam tādi esot. Nekādi masu iznīcināšanas ieroči vēlāk netika atrasti.

2005. gada martā Volfovics tika nominēts Pasaules Bankas prezidenta amatam. Kandidātu kritizēja Eiropas masu informācijas līdzekļos. Savu skepsi pauda arī vairāki ekonomisti (to starpā Džozefs Stiglics un Džefrijs Sakss), tomēr 2005. gada 1. jūnijā Pols Volfovics tika apstiprināts amatā. Volfovicam strādājot Pasaules Bankā, par viņa tuvu draudzeni kļuva turpat strādājošā Tunisijā dzimusī Lielbritānijas pilsone Saha Riza. Viņa tika pārcelta darbā uz ASV Valsts departamenta struktūru, kuru tolaik vadīja ASV viceprezidenta meita Elizabete Čeinija, izmaksājot netipiski lielu kompensāciju. 2007. gada 14. maijā Pasaules Bankas komiteja secināja, ka Pols Volfovics veicis Pasaules Bankas iekšējās ētikas pārkāpumus. Kaut arī ASV prezidenta Buša administrācija publiski pauda atbalstu Volfovicam, 17. maijā viņš paziņoja, ka jūnija beigās atkāpsies no amata.