Portāls:Vēsture/Ziņas/Arhīvs

2017. gada maijs.

• Senāko Jaunās pasaules iedzīvotāju pēdas tika atrastas Peru piekrastē. Jau iepriekš Huaka Prietā apmēram 600 km. uz ziemeļiem no Limas bija zinams 7800 gadu vecs kurgāns. Bet tagad zem tā tika atrastas daudz senākas kultūras pēdas. Starp atradumiem ir konstatēti akmens rīki, dzīvnieku kauli, augu paliekas, kuru vecums tiek lēsts uz 15 tūkst. gadu, kas liek pieskaitīt šo apmetni senākajām Amerikas kontinenta apmetnēm. Šis atradums norāda uz to, ka pirmie cilvēki kontinentu kolonizēja virzoties gar tā rietumu piekrasti, apejot ledāja malu. Pāreja pār ledāju uz dienvidiem (t.s. Makenzija koridors) izveidojās tikai pirms 14 tūkst. gadu.

• Šī gada janvārī arheologi — amatieri brāļi Joahims un Jorgens Korstadi ar metālmeklētāja palīdzību pie Herdas ciema rietumos no Tronheimas atrada 9 bronzas laikmeta cirvjus, šķēpa uzgali, lejamo formu un bronzas lura (sens pūšamais mūzikas instruments) fragmentu. Atrastie priekšmeti tiek datēti 1100-500 g.pr.Kr. seni. Aprīļa beidzamajā nedēļā tika veikti profesionāli izrakumi, kuru rezultātā tika atrakti vēl 15 bronzas cirvji un citi izstrādājumi un fragmenti. Rezultātā šis ir lielākais bronzas laikmeta cirvju atradums Norvēģijas teritorijā. Zinātnieki ir ieplānojuši veikt bronzas sastāva analīzi, lai uzzinātu, vai šie cirvji tika lietoti darbam, vai arī tiem bija vienīgi dekoratīva funkcija.

• 17. maijā Latvijas Nacionālā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32 ikgadējo muzeja zinātnisko lasījumu noslēgumā tika prezentēta arheoloģes Baibas Vaskas monogrāfija Rotas un ornaments Latvijā no 13. gs. līdz 18. gs. vidum. Grāmatā atklāts kā iepriekšējos periodos etniskajās tradīcijās balstītā kultūra pēc vācu krustnešu iekarošanas lēnām izmainās, arvien lielāku vietu atstājot jaunajām Eiropas vēsturisko stilu ietekmēm. Monogrāfija ir nozīmīga ar savu starpdisciplināro raksturu, jo iziet ārpus šauri arheoloģiskās tēmas izpētes, iesniedzoties etnogrāfijā un mākslas vēsturē, un šādā aspektā tā uzskatāms par novitāti.

2017. gada aprīlis.

• Krievijā Brjanskas apgabalā akmens laikmeta apmetnes Hotiļeva – 2 izrakumos tika atrasta tā saucamā „Paleolīta Venēra” (skat. attēlā). Tā ir no mamuta kaula izgriezta apaļīgas sievietes figūriņa. Atraduma aptuvenais vecums ir ap 23 tūkstoši gadu. Šis retais atradums norāda uz seno paleolītā radušos pirmmātes kultu Krievijas teritorijā.
• Augšēģiptē netālu no Asuānas pilsētas tika atklātas vēl neizlaupītas kapenes. To vecums tiek lēsts ap 3800 gadiem. Kapa kamerā bija apglabāts Elefantīnas salas-pilsētas valdnieka brālis, kas valdīja XII faraonu dinastijas laikā. Tur tika atrasti divi ciedra koka sarkofāgi, daudz keramikas izstrādājumu, seno apbedījuma kugu modeļi u.c. Sarkofāgā atrastā mūmija bija ietīta vairākos auduma un papirusa slāņos. Tā bija rotāta ar krellēm. Bija labi saglabājusies arī koši izkrāsota apbedījuma maska. Materiāls, no kā ir pagatavota maska, pagaidām vēl nav izpētīts.
• 11. aprīlī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāžu zālē tika atklāta un prezentēta LNVM Arheoloģijas departamenta pētnieces Iritas Žeieres grāmata “Arheoloģiskais tērps, tā darināšana, valkāšana un komplektēšana mūsdienu Latvijā”. Grāmatā ir apkopota informācija, kā arī plašs ilustrāciju klāsts par nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem tekstilatradumiem Latvijā. Tajā ir sniegtas norādes par Latvijas teritorijā dzīvojošo etnisko grupu apģērba kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm, kā arī par iespējām mūsdienās veidot vēsturiski precīzas arheoloģisko apģērbu rekonstrukcijas.

• Padomju režīma diktators Josifs Staļins (attēlā) atzīts par Krievijas trešo ievērojamāko vēsturisko personu. Par visievērojamāko atzīts viduslaiku kņazs un karavadonis Aleksandrs Ņevskis, bet otrs palika cara laiku premjerministrs Pjotrs Stolipins.
• Itālijas policija ir atradusi ilgi meklētos "Satrikuma dārgumus". Tie esot atrasti kāda zemnieka grāmatu plauktā. Šajos dārgumos ietilpst vairāk nekā 500 rūpīgi izgatavoti miniatūri māla podi, kuri tiek datēti kā 2600 gadus veci.
• Izraēliešu zinātniekiem ir izdevies iztulkot akmens plāksni, dēvēta par Gabriela atklāsmi, kuras saturā bija izklāstīts, ka jūdi jau pirms Jēzus Kristus savā tīcībā runāja par augšāmcelšanos.