Pāriet uz saturu

Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms

Vikipēdijas lapa
Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms
Citi nosaukumi Posturālās tahikardijas sindroms (POTS)
Akrocianoze Norvēģu POTS pacientam.
Specialitāte Kardioloģija, Neiroloģija
Simptomi Daudz biežāk pieceļoties: reibonis, problēmas domāt, tahikardija, vājums, sirdsklauves, siltuma nepanesamība, acrocyanosis
Parasti sākās Visbiežākais (modālais) sākuma vecums ir 14 gadi
Ilgums > 6 mēneši[1]
Veidi Neiropātisks POTS, Hiperadrenerģisks POTS, Sekundārais POTS.
Cēloņi Antivielas pret alfa 1 adrenerģisko receptoru un muskarīna acetilholīna M4 receptoru[2][3][4]
Riska faktori Ģimenes vēsture
Diagnostikas metode Sirdsdarbības ātruma palielināšanās par 30 sitieniem minūtē stāvot[5]
Diferenciāldiagnoze Dehidratācija, sirds problēmas, virsnieru mazspēja, epilepsija, parkinsona slimība
Ārstēšana Izvairīšanās no faktoriem, kas izraisa simptomus, uztura sāls un ūdens palielināšana, kompresijas zeķes, vingrinājumi, medikamenti
Medikamenti Beta blokatori, Ivabradīns, midodrīns un fludrokortizons
Prognoze ~90% uzlabojas ar ārstēšanu,[6] 25% pacientu nevar strādāt[7]
Biežums ~ 500,000 (ASV)[8]

Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms (POTS) ir stāvoklis, kad stāvokļa maiņa no guļus uz stāvus, un otrādi, izraisa neparasti lielu (vai lielāku par normālu) sirdsdarbības ātruma palielināšanos.[5] POTS ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, kas var izraisīt dažādus simptomus.[9] Tas notiek ar simptomiem, kas var ietvert reiboni, vājumu, domāšanas traucējumus (smadzeņu migla), neskaidru redzi, nogurumu, galvassāpes, sirds pārsitienus, slodzes nepanesamību, sliktu dūšu, samazinātu koncentrēšanos spēju, trīci, sinkopi (ģīboni), aukstumu vai sāpes ekstremitātēs, sāpes krūtīs un elpas trūkumu.[5][10][11] Citi bieži saistītie stāvokļi ir migrēnas galvassāpes, Ēlersa–Danlosa sindroms, astma, autoimunā slimība, vazovagālā sinkope, tuklo šūnu aktivācijas sindroms, kairinātu zarnu sindroms, bezmiegs, hroniskas galvassāpes, hroniska noguruma sindroms un fibromialģija.[5][9][12] POTS simptomus var ārstēt ar dzīvesveida izmaiņām, piemēram, palielinot šķidruma un sāls uzņemšanu, kompresijas zeķes, lēnu celšanos pēc sēdus vai guļus stāvokļa, palielinot elektrolītu uzņemšanu, izvairoties no ilgstoša gultas režīma un medikamentiem.

Cēloņsakarība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

POTS cēloņi ir dažādi.[13] Bieži vien tas sākas pēc vīrusu infekcijas, operācijas vai grūtniecības.[6] Riska faktori ietver slimības ģimenes anamnēzi.[5] Diagnoze pieaugušajiem balstās uz sirdsdarbības ātruma palielināšanos par vairāk kā 30 sitieniem minūtē desmit minūšu laikā pēc piecelšanās, ko pavada simptomi.[5] Tomēr zems asinsspiediens, stāvot kājās, var nenotikt.[5] Citas slimības, kas var izraisīt līdzīgus simptomus ir, piemēram, dehidratācija, sirds problēmas, virsnieru mazspēja, epilepsija un Parkinsona slimība.[8]

Ārstēšana var ietvert izvairīšanos no faktoriem, kas rada simptomus, palielinot uzturā sāli un ūdeni, mazas un biežas ēdienreizes,[5] izvairīšanās no imobilizācijas,[5] kompresijas zeķes, vingrojumu programmas, un zāles.[5][14][15][16] Lietotie medikamenti var ietvert beta blokatorus,[17] piridostigmīns,[18] midodrīns[19] vai fludrokortizons.[5] Vairāk kā 50% cilvēku, kuru stāvokli izraisīja vīrusu infekcija, piecu gadu laikā POTS uzlabojas.[6] Aptuveni 80% ir simptomātiska uzlabošanās ar ārstēšanu, bet 25 procenti pacientu joprojām nespēj strādāt ar POTS.[6] Retrospektīvie pētījumi liecina, ka piecus gadus pēc diagnozes 19% bija pilnīga simptomu izzušana.[20]

Tiek lēsts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir skarti 1–3 miljoni cilvēku.[21][22] Vidējais sākuma vecums ir 20 gadi, un sievietēm tas notiek apmēram piecas reizes biežāk.[5]

Pazīmes un simptomi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušajiem primārā izpausme ir sirdsdarbības ātruma palielināšanās par vairāk nekā 30 sitieniem minūtē desmit minūšu laikā pēc piecelšanās.[23][24] Rezultātā iegūtais sirdsdarbības ātrums parasti ir vairāk kā 120 sitieni minūtē.[23] Cilvēkiem vecumā no 12 līdz 19 gadiem POTS diagnozes minimālais pieaugums ir 40 sitieni minūtē.[25] POTS bieži pavada kopīgas ortostatiskās nepanesamības pazīmes — simptomi, kas attīstās stāvus, tiek atviegloti, atguļoties.[24] Šie ortostatiskie simptomi ir sirdsklauves, reibonis, diskomforts krūtīs, elpas trūkums,[24] slikta dūša, vājums vai "smaguma sajūta" apakšstilbos, neskaidra redze un kognitīvās grūtības.[23] Simptomus var saasināt ilgstoša sēdēšana, ilgstoša stāvēšana, alkohols, karstums, fiziska slodze vai liela maltīte.

Līdz pat vienai trešdaļai POTS pacientu ģībonis rodas daudzu iemeslu dēļ, tostarp, bet ne tikai, stāvēšana, fiziska piepūle vai karstuma iedarbība.[23] POTS pacientiem var rasties arī ortostatiskas galvassāpes.[26] Dažiem POTS pacientiem var veidoties asiņu uzkrāšanās ekstremitātēs, ko raksturo kāju un/vai roku sarkanīgi purpursarkana krāsa, stāvot.[27][28][29][30] 48% cilvēku ar POTS ziņo par hronisku nogurumu un 32% ziņo par miega traucējumiem.[31][32][33][34] Citiem POTS pacientiem ir tikai ortostatiskās tahikardijas galvenais simptoms.[29] Papildu pazīmes un simptomi ir dažādi, un tie var ietvert pārmērīgu svīšanu, nepietiekamu svīšanu, siltuma nepanesību, gremošanas problēmas, piemēram, sliktu dūšu, gremošanas traucējumus, aizcietējumus un caureju, savārgumu pēc slodzes, disautonomijas simptomus (coat hanger pain), smadzeņu miglu un ģīboni vai presinkopi.[35]

Diagnoze

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

POTS ir iespējams diagnosticēt ar slīpā galda testu.[36][37][38] POTS visbiežāk diagnosticē kardiologs (41%), sirds elektrofiziologs (15%) vai neirologs (19%).[39] Vidējais ārstu skaits pirms diagnozes saņemšanas ir septiņi, un vidējā kavēšanās pirms diagnozes noteikšanas ir 4.7 gadi.[39]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Breastfeeding E-Book: A Guide for the Medical Professional (angļu). Elsevier Health Sciences. 2010. 580. lpp. ISBN 9781437735901. Ignorēts nezināms parametrs |vauthors=
  2. ↑ "Hop to It: The First Animal Model of Autoimmune Postural Orthostatic Tachycardia Syndrome". Journal of the American Heart Association 8 (19): e014084. October 2019. doi:10.1161/JAHA.119.014084. PMC 6806054. PMID 31547756.
  3. ↑ "Postural Orthostatic Tachycardia Syndrome Is Associated With Elevated G-Protein Coupled Receptor Autoantibodies". Journal of the American Heart Association 8 (18): e013602. September 2019. doi:10.1161/JAHA.119.013602. PMC 6818019. PMID 31495251.
  4. ↑ "Antiadrenergic autoimmunity in postural tachycardia syndrome". Europace 19 (7): 1211–1219. July 2017. doi:10.1093/europace/euw154. PMC 5834103. PMID 27702852.
  5. ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 Benarroch, Eduardo E. (2012-12). "Postural Tachycardia Syndrome: A Heterogeneous and Multifactorial Disorder". Mayo Clinic Proceedings 87 (12): 1214–1225. doi:10.1016/j.mayocp.2012.08.013. ISSN 0025-6196. PMC 3547546. PMID 23122672.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Grubb, Blair P. (2008-05-27). "Postural Tachycardia Syndrome" (en). Circulation 117 (21): 2814–2817. doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.107.761643. ISSN 0009-7322.
  7. ↑ "Postural orthostatic tachycardia syndrome: Lorna Busmer explains how nurses in primary care can recognise the symptoms of this poorly understood condition and offer effective treatment". Primary Health Care 21 (9): 16–20. 2011. doi:10.7748/phc2011.11.21.9.16.c8794.
  8. ↑ 8,0 8,1 Bogle JM, Goodman BP, Barrs DM (May 2017). "Postural orthostatic tachycardia syndrome for the otolaryngologist". The Laryngoscope 127 (5): 1195–1198. doi:10.1002/lary.26269. PMID 27578452.
  9. ↑ 9,0 9,1 Vernino, Steven; Bourne, Kate M.; Stiles, Lauren E.; Grubb, Blair P.; Fedorowski, Artur; Stewart, Julian M.; Arnold, Amy C.; Pace, Laura A. et al. (November 2021). "Postural orthostatic tachycardia syndrome (POTS): State of the science and clinical care from a 2019 National Institutes of Health Expert Consensus Meeting - Part 1". Autonomic Neuroscience: Basic and Clinical 235: 102828. doi:10.1016/j.autneu.2021.102828. ISSN 1566-0702. PMC 8455420. PMID 34144933.
  10. ↑ Wells R, Paterson F, Bacchi S, Page A, Baumert M, Lau DH (June 2020). "Brain fog in postural tachycardia syndrome: An objective cerebral blood flow and neurocognitive analysis". Journal of Arrhythmia 36 (3): 549–552. doi:10.1002/joa3.12325. PMC 7280003. PMID 32528589.
  11. ↑ Ross AJ, Medow MS, Rowe PC, Stewart JM (December 2013). "What is brain fog? An evaluation of the symptom in postural tachycardia syndrome". Clinical Autonomic Research 23 (6): 305–311. doi:10.1007/s10286-013-0212-z. PMC 3896080. PMID 23999934.
  12. ↑ Raj, Satish R.; Fedorowski, Artur; Sheldon, Robert S. (March 14, 2022). "Diagnosis and management of postural orthostatic tachycardia syndrome" (en). CMAJ 194 (10): E378–E385. doi:10.1503/cmaj.211373. ISSN 0820-3946. PMC 8920526. PMID 35288409.
  13. ↑ Fred F. Ferri. Ferri's Clinical Advisor 2017 E-Book: 5 Books in 1. Elsevier Health Sciences, 2016. 1019.e2. lpp. ISBN 9780323448383.
  14. ↑ Raj SR (June 2013). "Postural tachycardia syndrome (POTS)". Circulation 127 (23): 2336–42. doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.112.144501. PMC 3756553. PMID 23753844.
  15. ↑ Raj SR, Guzman JC, Harvey P, Richer L, Schondorf R, Seifer C, Thibodeau-Jarry N, Sheldon RS (March 2020). "Canadian Cardiovascular Society Position Statement on Postural Orthostatic Tachycardia Syndrome (POTS) and Related Disorders of Chronic Orthostatic Intolerance". The Canadian Journal of Cardiology 36 (3): 357–372. doi:10.1016/j.cjca.2019.12.024. PMID 32145864.
  16. ↑ Kizilbash SJ, Ahrens SP, Bruce BK, Chelimsky G, Driscoll SW, Harbeck-Weber C, Lloyd RM, Mack KJ, Nelson DE, Ninis N, Pianosi PT, Stewart JM, Weiss KE, Fischer PR (2014). "Adolescent fatigue, POTS, and recovery: a guide for clinicians". Current Problems in Pediatric and Adolescent Health Care 44 (5): 108–33. doi:10.1016/j.cppeds.2013.12.014. PMC 5819886. PMID 24819031.
  17. ↑ Thieben MJ, Sandroni P, Sletten DM, Benrud-Larson LM, Fealey RD, Vernino S, Lennon VA, Shen WK, Low PA (March 2007). "Postural orthostatic tachycardia syndrome: the Mayo clinic experience". Mayo Clinic Proceedings 82 (3): 308–13. doi:10.4065/82.3.308. PMID 17352367.
  18. ↑ Kanjwal K, Karabin B, Sheikh M, Elmer L, Kanjwal Y, Saeed B, Grubb BP (June 2011). "Pyridostigmine in the treatment of postural orthostatic tachycardia: a single-center experience". Pacing and Clinical Electrophysiology 34 (6): 750–5. doi:10.1111/j.1540-8159.2011.03047.x. PMID 21410722.
  19. ↑ Chen L, Wang L, Sun J, Qin J, Tang C, Jin H, Du J (2011). "Midodrine hydrochloride is effective in the treatment of children with postural orthostatic tachycardia syndrome". Circulation Journal 75 (4): 927–31. doi:10.1253/circj.CJ-10-0514. PMID 21301135.
  20. ↑ Bhatia R, Kizilbash SJ, Ahrens SP, Killian JM, Kimmes SA, Knoebel EE, Muppa P, Weaver AL, Fischer PR (June 2016). "Outcomes of Adolescent-Onset Postural Orthostatic Tachycardia Syndrome" (en). The Journal of Pediatrics 173: 149–53. doi:10.1016/j.jpeds.2016.02.035. PMID 26979650.
  21. ↑ Robertson D (1999-02-01). "The Epidemic of Orthostatic Tachycardia and Orthostatic Intolerance" (en). The American Journal of the Medical Sciences 317 (2): 75–77. doi:10.1016/S0002-9629(15)40480-X. ISSN 0002-9629. PMID 10037110.
  22. ↑ «Postural Orthostatic Tachycardia Syndrome (POTS)». Johns Hopkins Medicine. 2022. gada 21. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 13. novembris. Skatīts: 2023. gada 13. novembris.
  23. ↑ 23,0 23,1 23,2 23,3 Benarroch EE (December 2012). "Postural tachycardia syndrome: a heterogeneous and multifactorial disorder". Mayo Clinic Proceedings 87 (12): 1214–1225. doi:10.1016/j.mayocp.2012.08.013. PMC 3547546. PMID 23122672.
  24. ↑ 24,0 24,1 24,2 Mar PL, Raj SR (2014). "Neuronal and hormonal perturbations in postural tachycardia syndrome". Frontiers in Physiology 5: 220. doi:10.3389/fphys.2014.00220. PMC 4059278. PMID 24982638.
  25. ↑ Freeman R, Wieling W, Axelrod FB, Benditt DG, Benarroch E, Biaggioni I, Cheshire WP, Chelimsky T, Cortelli P, Gibbons CH, Goldstein DS, Hainsworth R, Hilz MJ, Jacob G, Kaufmann H, Jordan J, Lipsitz LA, Levine BD, Low PA, Mathias C, Raj SR, Robertson D, Sandroni P, Schatz I, Schondorff R, Stewart JM, van Dijk JG (April 2011). "Consensus statement on the definition of orthostatic hypotension, neurally mediated syncope and the postural tachycardia syndrome". Clinical Autonomic Research 21 (2): 69–72. doi:10.1007/s10286-011-0119-5. PMID 21431947.
  26. ↑ Khurana RK, Eisenberg L (March 2011). "Orthostatic and non-orthostatic headache in postural tachycardia syndrome". Cephalalgia 31 (4): 409–415. doi:10.1177/0333102410382792. PMID 20819844.
  27. ↑ Stewart JM (May 2002). "Pooling in chronic orthostatic intolerance: arterial vasoconstrictive but not venous compliance defects". Circulation 105 (19): 2274–2281. doi:10.1161/01.CIR.0000016348.55378.C4. PMID 12010910.
  28. ↑ Abou-Diab J, Moubayed D, Taddeo D, Jamoulle O, Stheneur C (2018-04-24). "Acrocyanosis Presentation in Postural Orthostatic Tachycardia Syndrome". International Journal of Clinical Pediatrics 7 (1–2): 13–16. doi:10.14740/ijcp293w.
  29. ↑ 29,0 29,1 Mathias CJ, Low DA, Iodice V, Owens AP, Kirbis M, Grahame R (December 2011). "Postural tachycardia syndrome--current experience and concepts". Nature Reviews. Neurology 8 (1): 22–34. doi:10.1038/nrneurol.2011.187. PMID 22143364.
  30. ↑ Raj SR (April 2006). "The Postural Tachycardia Syndrome (POTS): pathophysiology, diagnosis & management". Indian Pacing and Electrophysiology Journal 6 (2): 84–99. PMC 1501099. PMID 16943900.
  31. ↑ Mallien J, Isenmann S, Mrazek A, Haensch CA (2014-07-07). "Sleep disturbances and autonomic dysfunction in patients with postural orthostatic tachycardia syndrome". Frontiers in Neurology 5: 118. doi:10.3389/fneur.2014.00118. PMC 4083342. PMID 25071706.
  32. ↑ Bagai K, Song Y, Ling JF, Malow B, Black BK, Biaggioni I, Robertson D, Raj SR (April 2011). "Sleep disturbances and diminished quality of life in postural tachycardia syndrome". Journal of Clinical Sleep Medicine 7 (2): 204–210. doi:10.5664/jcsm.28110. PMC 3077350. PMID 21509337.
  33. ↑ Haensch CA, Mallien J, Isenmann S (2012-04-25). "Sleep Disturbances in Postural Orthostatic Tachycardia Syndrome (POTS): A Polysomnographic and Questionnaires Based Study (P05.206)". Neurology 78 (1 Supplement): P05.206. doi:10.1212/WNL.78.1_MeetingAbstracts.P05.206.
  34. ↑ Pederson CL, Blettner Brook J (2017-04-12). "Sleep disturbance linked to suicidal ideation in postural orthostatic tachycardia syndrome". Nature and Science of Sleep 9: 109–115. doi:10.2147/nss.s128513. PMC 5396946. PMID 28442939.
  35. ↑ «POTS: Causes, Symptoms, Diagnosis & Treatment». Cleveland Clinic. Skatīts: 2020-04-04.
  36. ↑ Deniss Lukjančiks Dmitrijs Semjonovs, Guntis Karelis. «Pacientu izmeklēšana ar slīpa galda testu pēc samaņas zuduma stacionārā “Gaiļezers” 2015. gadā», 2016.
  37. ↑ «Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms jeb POTS: Simptomi, cēloņi, kontrole un ārstēšana». medicine.lv (latviešu). 2024-01-08. Skatīts: 2024-03-26.
  38. ↑ «Kas ir mīklainais veselības stāvoklis – POTS». Veselam.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-26.
  39. ↑ 39,0 39,1 Shaw BH, Stiles LE, Bourne K, Green EA, Shibao CA, Okamoto LE, Garland EM, Gamboa A, Diedrich A, Raj V, Sheldon RS, Biaggioni I, Robertson D, Raj SR (October 2019). "The face of postural tachycardia syndrome - insights from a large cross-sectional online community-based survey". Journal of Internal Medicine 286 (4): 438–448. doi:10.1111/joim.12895. PMC 6790699. PMID 30861229.

Tālāka lasīšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Posturālās_ortostatiskās_tahikardijas_sindroms&oldid=4136303"