Prestižs (valodniecība)
Prestižs sociolingvistikā ir pakāpe, kādā kādas kopienas pārstāvji ciena vai piešķir sociālu vērtību kādai noteiktai valodai, dialektam vai runas paveidam.[1]
Šī parādība var būt saistīts ar vairākām faktoriem, tostarp ekonomisko, politisko, kultūras vai izglītības ietekmi. Valodas vai dialekti, kas tiek uzskatīti par prestižiem, bieži tiek asociēti ar augstāko sociālo statusu, izglītību, varu un ietekmi. Prestižu valodai vai dialektam bieži nosaka vēsturiskie, ekonomiskie un politiskie apstākļi. Ja kāda valoda ir saistīta ar valdošajām grupām vai elitāro kultūru, tā kļūst par prestižu valodu. Turklāt prestižs var mainīties laika gaitā. Piemēram, kāda valoda, kas kādreiz tika uzskatīta par mazvērtīgu, var kļūt par prestižu, ja tā kļūst par izglītības vai ekonomikas galveno valodu.
Krievu valodas prestižs postpadomju valstīs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par tēmu "PSRS okupācija kā koloniālisms", Violeta Kelertasa (Violeta Kelertas) izdevumā Baltic Postcolonialism raksta, ka Baltijas valstu okupācijas kontekstā viens no svarīgākajiem koloniālisma aspektiem — pretstats starp metropoli un perifēriju — prasa īpašus paskaidrojumus, viņasprāt "Baltijas valstis ir tās, kas uzskata sevi par eiropeiskām un padomju metropoli par necivilizētu, barbarisku un 'aziātisku' (tās šķietamās mongoļu izcelsmes dēļ — Čingishans un Zelta Orda tiek regulāri pieminēti kā padomju mentalitāti formējoši faktori)."[2] Tādējādi (vismaz Baltijas valstu kontekstā) krievu valodai nevar piedēvēt par vietējām valodām augstāku prestižu, kas parasti ir raksturīgs kolonizētāju valodām.
Anna Verščika (Anna Verschik, Applied Linguistics Review, Volume 1, 2001) apskata trīs gadījumus: igauņu, ukraiņu un kazahu valodas situāciju pēc PSRS sabrukuma. Ukraiņu un kazahu valodu gadījumā viņa novēro situāciju, kad šo valstu pamattautu pārstāvji pāriet uz krievu valodas lietošanu, viņasprāt Ukrainā un Kazahstānā krievu valoda tika uzskatīta par de facto prestižāku valodu nekā vietējās valodas, igauņu valodas gadījumā šāda situācija netiek novērota, viņasprāt "Baltijas valstīs pastāvēja noklusēta, bet spēcīga pretestība pret krievu valodu". Verščikas skaidrojums šādai situācijai ir, ka igauņu valodā ir bijusi attīstīta terminoloģija dažādās sfērās, ukraiņu valodā savukārt tā ir bijusi attīstīta tikai daļēji, kazahu valodā savukārt trūka terminoloģijas daudzās svarīgās sfērās, jo kazahu valodai nebija bijis gana laika pirms krievu valoda kļuva plaši izplatīta Kazahstānā.[3]
Par krievu valodas stāvokli Igaunijā, Latvijā, Ukrainā un Kazahstānā detalizēti rakstījis Deivids Leitins (David Laitin, Identity in Formation: The Russian-Speaking Populations in the Near Abroad, 1998), Verščika savā rakstā izlēmusi neapskatīt (Igaunijai līdzīgo) Latvijas situāciju, jo trūkst mikrosociolingvistisku pētījumu par valodu kontaktiem Latvijā, pēc viņas novērojumiem Latvijas pētnieki galvenokārt pievērsušies valodas politikai un makrosociolingvistiskiem pētījumiem.
Runātāju finansiālais stāvoklis un valodas prestižs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Deivids Kristals (David Crystal) savā grāmatā Language Death, uzskaitot priekšnosacījumus apdraudētas valodas izdzīvošanai, kā vienu no svarīgākajiem aspektiem min runātāju labu finansiālo stāvokli. Viņa uzskaitītie priekšnosacījumi apdraudētas valodas lejupslīdes novēršanai ir:[4]
- palielināt valodas prestižu dominējošajā kopienā;
- palielināt runātāju turību;
- palielināt runātāju varu dominējošās kopienas acīs;
- nodrošināt (apdraudētās valodas) spēcīgu klātbūtni izglītības sistēmā;
- būt spējīgiem pierakstīt šo valodu;
- būt spējīgiem izmantot elektroniskās tehnoloģijas.
Labskanība un prestižs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Labskanības jēdziens var būt saistīts ar prestižu. Piemēram, latviešu valodā šņāceņu sakopojumi tiek uzskatīti par nelabskanīgiem, tādējādi, piemēram, lokot vārdu "gaišmatis", tiek rekomendēts izvairīties no līdzskaņu mijas ("gaišmata" nevis "gaišmaša").[5]
Centrālās Brazīlijas iedzīvotāji aptaujāti par to, kuri Brazīlijas portugāļu valodas dialekti ir "vispareizākie" un "vispatīkamāk skanošie" deva augstu pozitīvu vērtējumu metropoles Sanpaulu dialektam (paulistano).[6] Sanpaulu dialektā ir daudz vairāk šņāceņu nekā, piemēram, salīdzinoši nabadzīgo ziemeļaustrumu dialektā (nordestino), vārds diz pirmajā tiktu izrunāts kā [dʒiʃ], bet otrajā kā [diz], tādējādi, nonākot pie diametrāli pretējiem labskanības kritērijiem, nekā tie ir latviešu valodā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «prestige - definition and examples of prestige languages and dialects – About.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 7. septembrī. Skatīts: 2013. gada 21. decembrī.
In sociolinguistics, the degree of esteem and social value attached by members of a speech community to certain languages, dialects, or features of a language variety.
Norādīts vairāk nekā|archiveurl=un|archive-url=vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā|archivedate=un|archive-date=vajadzīgs - ↑ Violeta Kelertas. Baltic Postcolonialism. Rodopi, 2006. 252. lpp. ISBN 9789042019591.
- ↑ Verschik, Anna (2001). "Contacts of Russian in the post-Soviet space". Applied Linguistics Review 1: 89.—92. ISSN 1868-6303.
- ↑ David Crystal. Language Death. Cambridge : Cambridge University Press, 2000. 130.—141. lpp. ISBN 0-521-65321-5.
- ↑ Anita Romane. Latviešu valodas rokasgrāmata, tabulas, shēmas. Zvaigzne ABC, 2000. ISBN 9984-17-102-7.
- ↑ RAMOS, Jania M. «Avaliação de dialetos brasileiros: o sotaque» (PDF). Revista de Estudos da Linguagem. UFMG, jan.-jun. 1997. 118. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. februārī. Skatīts: 13 de fevereiro de 2013.