Pāriet uz saturu

Putinisms

Vikipēdijas lapa
Vladimira Putina uzruna Sevastopolē (2018)

Putinisms (krievu: Путинизм) ir 21. gadsimta politiskā pārvaldes sistēma Krievijā, kas izveidojusies Vladimira Putina valdīšanas laikā, kā arī ideoloģija (dažādu konservatīvu ideju kopums).

Putinisms ir novedis pie kara Ukrainā, prasījis daudzu tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru dzīvības.

Īpaši pēc 2012. gada putinisms guva iedzīvotāju atbalstu, paļaujoties uz grupu emocijām un padarot nacionālo identitāti par galveno Krievijas pašapziņas identitāti. Putina režīms balstās uz konflikta pastāvēšanu, lai attaisnotu savu autoritārismu un apspiestu opozīciju, tam nav alternatīvu leģitimācijas avotu.

Putinisma un fašisma salīdzinājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi analītiķi salīdzina putinismu ar fašismu[1] un uzsver arī šādas putinisma iezīmes:

  • Politiskās varas monopolizācija prezidenta rokās;
  • valsts interešu prioritāte pār indivīda interesēm, pilsoņu tiesību ierobežošana, pilsoniskās sabiedrības apspiešana;
  • represijas, "aplenkta cietokšņa" tēla veidošana, attieksme pret opozīciju kā pret naidīgu spēku un tās izspiešana no politiskā lauka ar administratīvām metodēm;
  • Putina personības kults, valsts nepārtrauktības iemiesojums viņā pēc PSRS sabrukuma psiholoģiskās traumas;
  • birokrātijas un autoritārisma režīms, valdošās partijas, kas saplūdusi ar birokrātiju, klātbūtne;
  • spēcīga valsts kontrole pār īpašumu;
  • agresīva ārpolitika;
  • orientācija uz kārtību un konservatīvām vērtībām;
  • nacionālās diženuma ideoloģija un Krievijas pilsoņu ultranacionālisms;
  • antiamerikānisms, antieiropeisms un eiroskepticisms;
  • tiesībaizsardzības iestāžu lomas palielināšanās;
  • "puspartijas" sistēma kā pēckara Itālijā;
  • politisko partiju likvidēšana un marginalizācija;
  • obskurantisms (mērķtiecīga masu apziņas arhaizācija) un tradicionālisms.
  1. «Is Vladimir Putin a Fascist?». Newsweek (angļu). 2015-04-27. Skatīts: 2023-04-12.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]