Pēteris II Romanovs
Pēteris II Пётр II | |
---|---|
Krievijas imperators | |
1727. gada 17. maijā — 1730. gada 30. janvārī | |
Kronēšana | 1728. gada 25. februārī |
Priekštecis | Katrīna I |
Pēctecis | Anna I |
Dzimis |
1715. gada 23. oktobrī Sanktpēterburga, Krievijas cariste ( Krievija) |
Miris |
1730. gada 19. janvārī (14 gadu vecumā) Maskava, Krievijas impērija ( Krievija) |
Apglabāts | Erceņģeļa katedrāle, Maskava, Krievija |
Dinastija | Romanovu dinastija |
Tēvs | Aleksejs II Romanovs |
Māte | Braunšveigas-Lineburgas Šarlote |
Reliģija | pareizticība |
Pēteris II Romanovs (krievu: Пётр II Алексеевич Романов, dzimis 1715. gada 12. oktobrī, miris 1730. gada 19. janvārī) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727. līdz 1730. gadam, tomēr viņa nepilngadības dēļ valsti pārvaldīja Augstākā slepenā padome.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Lielā Ziemeļu kara laikā 1715. gadā jaundibinātajā Pēterburgā Pētera I dēla Alekseja un viņa sievas Braunšveigas-Lineburgas princeses Šarlotes ģimenē. Viņa māte pēc dzemdībām mira, tēvs Aleksejs 1717. gadā aizbēga uz ārzemēm, bet 1718. gadā atgriezās, taču tika arestēts un pēc spīdzināšanas mira Petropavlovskas cietoksnī. Pēteris auga kopā ar vecāko māsu lielkņazieni Natāliju (1714-1728), sākumā viņu audzināšanu vectēvs cars Pēteris I uzdeva holandiešu un ungāru imigrantiem.
Pēc Pētera I nāves 1725. gadā par troņmantnieka skolotāju kļuva barons H.J.F. Ostermans (vācu: Heinrich Johann Friedrich Ostermann, krievu: Андрей Иванович Остерман). 9 gadus vecais lielkņazs Pēteris bija pirmais kandidāts uz troni, taču 1725. gada 28. janvāra gvardes puča rezultātā tronī kāpa Pētera I otrā sieva Katrīna I. Tikai 1727. gada 6. maijā (17. maijs pēc jaunā stila), pēc Katrīnas nāves, Pēteri kronēja par Krievijas ķeizaru Pēteri II.
Tā kā Pēteris II nebija pilngadīgs, valsti pārvaldīja Pētera I iedibinātā Slepenā padome kņaza Menšikova vadībā (25. maijā Meņšikovs saderināja Pēteri II ar savu meitu Mariju). 1727. gada augustā Menšikovs no Rīgas nosūtīja uz Jelgavu nosūtīja karaspēku ģenerāli Lasī, kurš padzina Krievijai nevēlamo Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka dēlu Saksijas Moricu, kuru Kurzemes landtāgs pēc hercogienes atraitnes Annas Ivanovnas uzstājīgas vēlēšanās 1726. gada 18. jūnijā Kurzemes landtāgs bija ievēlējis par hercogu. Pēteris II valsts pārvaldē praktiski neiejaucās, ir zināms tikai viens gadījums, kad Pēteris II piedalījies Slepenās padomes sēdē (21. jūlijā). Brīvo laiku jaunais ķeizars pavadīja medībās u.c. izpriecās ar savu sirdsdraugu jauno kņazu Ivanu Dolgorukovu. 8. septembrī kņazu Meņšikovu pēc Pētera II pavēles arestēja par valsts nodevību, vara nonāca kņazu Dolgorukovu rokās.
1728. gada februāra sākumā Pēteris II ar galmu pārcēlās uz Maskavu. 1729. gada 4. aprīlī ar viņa pavēli (Преображенский приказ) likvidēja Pētera I izveidoto politisko slepenpoliciju, pārstāja ar varu rekrutēt dzimtcilvēkus armijai, neuzlika vairs papildus kara nodevas. 1729. gada 30. novembrī Pēteris II oficiāli saderinājās ar 17 gadus veco kņazieni Katrīnu Dolgorukovu (Екатерина Алексеевна Долгорукова). 1730. gadā naktī no 18. uz 19. janvāri (30. janvāri pēc jaunā stila) Pēteris II mira no bakām.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pēteris II Romanovs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Соловьев С.М., «История России с древнейших времен», т.19, гл.2 Arhivēts 2008. gada 24. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
Romanovu dinastijas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
Priekštecis: Katrīna I |
Krievijas impērijas ķeizars 1727.-1730. |
Pēctecis: Anna |
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|