Pēteris II Romanovs

**Pēteris II**
*Пётр II*
Pēteris II; Пётр II
Krievijas imperators
	1727. gada 17. maijā — 1730. gada 30. janvārī
Kronēšana	1728. gada 25. februārī
Priekštecis	Katrīna I
Pēctecis	Anna I
Dzimis	1715. gada 23. oktobrī; Sanktpēterburga, Krievijas cariste; ( Krievija)
Miris	1730. gada 19. janvārī (14 gadu vecumā); Maskava, Krievijas impērija; ( Krievija)
Apglabāts	Erceņģeļa katedrāle, Maskava, Krievija
Dinastija	Romanovu dinastija
Tēvs	Aleksejs II Romanovs
Māte	Braunšveigas-Lineburgas Šarlote
Reliģija	pareizticība

Pēteris II Romanovs (krievu: Пётр II Алексеевич Романов, dzimis 1715. gada 12. oktobrī, miris 1730. gada 19. janvārī) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727. līdz 1730. gadam, tomēr viņa nepilngadības dēļ valsti pārvaldīja Augstākā slepenā padome.

Biogrāfija

Dzimis Lielā Ziemeļu kara laikā 1715. gadā jaundibinātajā Pēterburgā Pētera I dēla Alekseja un viņa sievas Braunšveigas-Lineburgas princeses Šarlotes ģimenē. Viņa māte pēc dzemdībām mira, tēvs Aleksejs 1717. gadā aizbēga uz ārzemēm, bet 1718. gadā atgriezās, taču tika arestēts un pēc spīdzināšanas mira Petropavlovskas cietoksnī. Pēteris auga kopā ar vecāko māsu lielkņazieni Natāliju (1714-1728), sākumā viņu audzināšanu vectēvs cars Pēteris I uzdeva holandiešu un ungāru imigrantiem.

Pēc Pētera I nāves 1725. gadā par troņmantnieka skolotāju kļuva barons H.J.F. Ostermans (vācu: Heinrich Johann Friedrich Ostermann, krievu: Андрей Иванович Остерман). 9 gadus vecais lielkņazs Pēteris bija pirmais kandidāts uz troni, taču 1725. gada 28. janvāra gvardes puča rezultātā tronī kāpa Pētera I otrā sieva Katrīna I. Tikai 1727. gada 6. maijā (17. maijs pēc jaunā stila), pēc Katrīnas nāves, Pēteri kronēja par Krievijas ķeizaru Pēteri II.

Tā kā Pēteris II nebija pilngadīgs, valsti pārvaldīja Pētera I iedibinātā Slepenā padome kņaza Menšikova vadībā (25. maijā Meņšikovs saderināja Pēteri II ar savu meitu Mariju). 1727. gada augustā Menšikovs no Rīgas nosūtīja uz Jelgavu nosūtīja karaspēku ģenerāli Lasī, kurš padzina Krievijai nevēlamo Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka dēlu Saksijas Moricu, kuru Kurzemes landtāgs pēc hercogienes atraitnes Annas Ivanovnas uzstājīgas vēlēšanās 1726. gada 18. jūnijā Kurzemes landtāgs bija ievēlējis par hercogu. Pēteris II valsts pārvaldē praktiski neiejaucās, ir zināms tikai viens gadījums, kad Pēteris II piedalījies Slepenās padomes sēdē (21. jūlijā). Brīvo laiku jaunais ķeizars pavadīja medībās u.c. izpriecās ar savu sirdsdraugu jauno kņazu Ivanu Dolgorukovu. 8. septembrī kņazu Meņšikovu pēc Pētera II pavēles arestēja par valsts nodevību, vara nonāca kņazu Dolgorukovu rokās.

1728. gada februāra sākumā Pēteris II ar galmu pārcēlās uz Maskavu. 1729. gada 4. aprīlī ar viņa pavēli (Преображенский приказ) likvidēja Pētera I izveidoto politisko slepenpoliciju, pārstāja ar varu rekrutēt dzimtcilvēkus armijai, neuzlika vairs papildus kara nodevas. 1729. gada 30. novembrī Pēteris II oficiāli saderinājās ar 17 gadus veco kņazieni Katrīnu Dolgorukovu (Екатерина Алексеевна Долгорукова). 1730. gadā naktī no 18. uz 19. janvāri (30. janvāri pēc jaunā stila) Pēteris II mira no bakām.