Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910).
Siguldas dzelzceļa stacija pirms 1914. gada.
Cēsu dzelzceļa stacija pirms 1914. gada.
Veravas dzelzceļa stacija pirms 1914. gada.
Pleskavas dzelzceļa stacija.

Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava ir 1886.—1889. gadā uzbūvēts dzelzceļš, kas savienoja Rīgas staciju ar dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava Pleskavā. Tai bija atzars Valka-Tērbata. Mūsdienās sadalīta dzelzceļa posmos Rīga-Lugaži-valsts robeža, Valga—Pečori un Pečori—Pleskava.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstij piederošā dzelzceļa līnija Rīga-Pleskava (286 verstis) tika atklāta 1889. gada 22. jūlijā. 1893. gadā to apvienoja ar Baltijas dzelzceļu (Балтийская железная дорога), bet 1907. gadā ar Pēterburgas—Varšavas dzelzceļu vienotā Ziemeļrietumu dzelzceļa tīklā.

Pirmā pasaules kara laikā dzelzceļa līniju izmantoja karaspēka apgādei. 1918. gadā vācu armija līnijas Rīgas-Ieriķu posmu pielāgoja normālplatumam. Latvijas brīvības cīņu laikā pa to pārvietojās Sarkanās armijas vienības, vēlāk Igaunijas armijas bruņuvilcieni. 1919. gadā kontroli pār līniju pārņēma Dzelzceļu virsvalde, atjaunoja sliežu ceļu 1524 mm platumā. Otrā pasaules kara gados šo dzelzceļu Vācijas armija izmantoja kā galveno Ļeņingradas frontes apgādes artēriju. Līdz 1998. gadam pa šo dzelzceļu kursēja pasažieru vilciens Rīga-Pēterburga, līdz 2001. gadam pasažieru vilciens Valga-Veski. Mūsdienās Latvijas teritorijā pa šo dzelzceļa līniju kursē pasažieru vilciens Rīga-Valga,[1], Igaunijas teritorijā 96 km garo dzelzceļa līniju Valga-Pečori (Valga–Petseri) izmanto vienīgi kravu transportam,[nepieciešama atsauce] bet Krievijas teritorijā 46 km garumā darbojas dzelzceļš Pleskava-Pečori (Псков — Печоры-Псковские).

Stacijas un pieturas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīga
    • Aleksandra vārti (Александровские ворота, tagad Zemitāni), savienojums ar Rīgas—Mangaļu dzelzceļu, no 1902. gada savienojums uz dzelzceļa līniju Rīga-Orla.
    • Ķeizarmežs, līdz 1911. gadam "Rīga-Baltijas", pirms tam "Šķirotava" (Сортировочная, Рига-Балтийская, Царский лес, Kaiserwald, tagad Čiekurkalns), izveidota kā preču stacija
    • Jugla (Jägel, Егель), izmaiņas punkts no 1900. gada
    • Baltezers (Weißensee, Вайсензее), pietura kopš 1904. gada
    • Ropaži (Роденпойс, tagad Garkalne)
    • Stoķi (Stoke, Стоке, tagad Vangaži)
    • Inčukalns (Hinzenberg, Хинценберг)
  • Sigulda (Segewold, Зегеволд)
    • Līgatne (Ligate, Лигате), Pirmā pasaules kara laikā savienojums ar frontes apgādes dzelzceļa līniju Līgatne-Nītaure-Madliena-Lēdmane-Skrīveri/Koknese
    • Ieriķi (Ramotzky, Рамоцкая) no 1916. gada savienojums ar dzelzceļa līniju Ieriķi-Gulbene-Pitalova
    • Araiži (Arrasch, Арайжи, tagad Āraiši), pieturas punkts no 1897. gada
  • Cēsis (Wenden, Венден)
    • Lode (Lodenhof, Лоде)
  • Valmiera (Wolmar, Вольмар), savienojums ar dzelzceļa līniju Ainaži—Valmiera—Smiltene
    • Jaunbrenguļi (Neu-Wrangelshof, Ной-Врангельсхоф)
    • Strenči (Stackeln, Стакельн)
    • Saule (Saulek, Саулек), izmaiņas punkts no 1900. gada
  • Valka (Walk, Валк, tagad Valga), mezgla stacija ar savienojumu uz Elvu-Tērbatu, Alūksni-Gulbeni-Pļaviņām (no 1903. gada) un Rūjienu-Pērnavu (no 1906. gada)
    • Karuļi (Karolen, Каролен, tagad Karula)
    • Ancene (Anzen, Анцен, tagad Antsla)
    • Zommerpālene (Sommerpahlen, Зоммерпален, tagad Sõmerpalu)
    • Verava (Werro, Верро)
    • Neihauzene (Neuhausen, Нейгаузен, tagad Vastselīna)
  • Pečori (Печоры), mezgla stacija ar savienojumu uz Pelvu-Tērbatu
    • Jaunā Izborska (Новоизборск)
  • Pleskava (Псков)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «"Līnijai Rīga-Valka 120 gadi" Latvijas Dzelzceļš». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 3. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inženiertehniskās būves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]