Rīgas Celtniecības koledža

Rīgas Celtniecības koledža
Rīgas Celtniecības koledža
Valsts	Latvija
Dibināta	1872
Atrašanās vieta	Gaziņa iela 3, Rīga
Tips	koledža
Mājaslapa	rck.lv

Rīgas Celtniecības koledža ir mācību iestāde, kas atrodas Gaiziņa ielā 3 Rīgā. Ēka celta neoklasicisma stilā 1910. — 1912. gadā, arhitekti Nikolajs Nords, Reinholds Georgs Šmēlings.

Izglītības programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējā izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhitektūra
Būvdarbi
Būvniecība
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija
Restaurācija

Augstākā izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhitektūras tehnoloģija
Būvzinības
Inženiersistēmas
Restaurācija

RCK studentiem ir iespēja piedalīties dažādos interešu izglītības pulciņos: tautas deju kolektīvā (TDK) „Austris”, jauktajā korī „Spāre”, dramatiskajā kolektīvā, foto pulciņā, sporta sekcijās, kur var izvēlēties basketbolu, volejbolu, galda tenisu, atlētisko vingrošanu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1872. gada rudenī izveidoja Jauno Rīgas Amatnieku skolu jeb Rīgas Amatnieku biedrības amatu skolu (Gewerbeschule des Rigaer Gewerbe-Vereins). 1876. gadā pēc arhitekta Felsko projekta uzcēla tagadējās Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskolas ēku Aspazijas bulvārī 34. 1882. gadā Amatnieku skolas direktora amatā O. Pēlhava vietā stājās arhitekts Heinrihs Baks, kurš pirms tam darbojās kā skolotājs Berlīnes Amatnieku skolā. 1888. gadā Rīgas amatnieku biedrības mācību komisija par nākamo direktoru ievēlēja ilggadējo Amatnieku skolas skolotāju arhitektu Maksi Šervinski. 1890. gados skolas direktors B. Klarks devās komandējumos uz citām valstīm, lai iepazītos ar Amatnieku skolai radniecīgām mācību iestādēm, mācību programmām, mācību līdzekļiem, mācību pasniegšanu utt. Pamatojoties uz ārzemēs gūtiem novērojumiem, kā arī uz vairāk nekā 40 gadus ilgajā skolas darbā iegūtajām atziņām, B. Klarks izstrādāja Rīgas pilsētas amatnieku skolas programmu un statūtus. 1906./1907. mācību gadā speciālās klases reorganizēja un pārvērta par kursiem, kur katrs skolēns varēja mācīties tikai tos priekšmetus, kas viņa specialitātei bija visvairāk vajadzīgi. Tika ieviesti arī jauni priekšmeti, piemērām, algebra, trigonometrija, mehānika, elektrotehnika. 1906. gadā skolā mācījās 708 skolēni.

1912. gadā to pārņēma Rīgas pašvaldība, izveidojot Rīgas pilsētas Amatnieku skolu Gaiziņa ielā 3, 1913. gadā tajā darbojās četras sagatavošanas kursi (ar 15 paralēliem kursiem) un trīs speciālie kursi (ar četriem paralēliem kursiem). 1914./15. mācību gadā bija 1560 skolēnu, kas apguva šādas specialitātes: atslēdznieks, metāla (zelta, sudraba, vara) kalējs, virpotājs, gravieris, krāsotājs, tapsētājs, stiklinieks, būvtehniķis, skulptors, grāmatsējējs, tipogrāfs, litogrāfs, fotogrāfs, kantorists, kurpnieks. Skolā strādāja ap 60 skolotāju. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Amatnieku skolu evakuēja uz Maskavu,

1920. gada februārī skola atjaunoja savu darbību, 1926. gadā pārdēvēja par Rīgas pilsētas Amatnieku skolu-tehnikumu Gaiziņa ielā 3. Pie Rīgas Amatnieku skolas — tehnikuma darbojās arī trīsgadīgā Amatnieku skola ar būvniecības, elektrotehnikas, mehānikas, drēbnieku un tekstila nodaļām, pēc I pakāpes programmām darbojās divas sagatavošanas klases un trīs speciālie kursi, kuros sagatavoja audzēkņus skolas nākamajai pakāpei — tehnikumam. 1937. mācību gadā tehnikumā darbojās būvniecības, elektrotehnikas un mehānikas nodaļas, kur piecos mācību gados audzēkņi apguva arī speciālos mācību priekšmetus — augstāko matemātiku, analītisko ģeometriju, zīmēšanu, pretestības mācību, statiku, elektrotehniku, ēku vēdināšanu un apsildīšanu, ūdensvadus un kanalizāciju, signalizāciju.

Latvijas PSR laikā 1946. gadā nodibināja Rīgas Būvniecības tehnikumu Kr. Valdemāra ielā 23 (tolaik Gorkija ielā), ko 1957. gadā pārdēvēja par Rīgas Celtniecības tehnikumu un pārcēla atpakaļ uz ēku Gaiziņa ielā 3. 1995. gada 19. decembrī izveidoja Rīgas Celtniecības koledžu, kas līdz 2000. gadam realizēja vidējo un paaugstināta tipa vidējo profesionālo izglītību.^[1]