Anatolijs Gorbunovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Anatolijs Gorbunovs
Piemiņas koku stādīšana (6066415844).jpg
A.Gorbunovs 2011. gadā
Latvijas Republikas Satiksmes ministrs
Amatā
1998. gada 26. novembris — 2002. gada 7. novembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Vilis Krištopans
Andris Šķēle
Andris Bērziņš
Priekštecis Vilis Krištopans
Pēctecis Roberts Zīle
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs
Amatā
1998. gada 9. aprīlis — 1998. gada 4. maijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Guntars Krasts
Priekštecis Atis Sausnītis
Pēctecis Laimonis Strujevičs
Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Amatā
1996. gada 12. augusts — 1998. gada 26. novembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Māris Gailis
Guntars Krasts
Priekštecis Māris Gailis
Pēctecis Vents Balodis

Dzimšanas dati 1942. gada 10. februāris
Pildas pagasts, Latvijas ģenerālapgabals Valsts karogs: Vācija, tagad - Latvijas Republika Valsts karogs: Latvija
Politiskā partija PSRS Komunistiskā partija (1974-1991)
Latvijas ceļš (1993-2007)
LPP/LC (2007-pašlaik)
Dzīvesbiedrs(-e) Lidija Gorbunova

Anatolijs Gorbunovs (dzimis 1942. gada 10. februārī) ir Latvijas politiķis, Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1990-1993). 2003. gadā ievēlēts par akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētāju.

Politiskā biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1942. gada 10. februārī Pildas pagastā zemnieka Valeriāna Gorbunova ģimenē. No 1959. gada strādāja Nīkrāces padomju saimniecībā, vēlāk studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, kur bija komjaunatnes sekretārs. Pēc RPI beigšanas 1970. gadā bija Rīgas pilsētas Kirova rajona komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs, no 1974. gada Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Kirova rajona nodaļas vadītājs, vēlāk pirmais sekretārs.

1978. gadā beidza PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju, no 1982. gada bija LKP Rīgas pilsētas komitejas sekretārs, no 1984. gada LKP CK administratīvo orgānu nodaļas vadītājs. 1987. gadā, ieņemdams LKP CK sekretāra amatu ideoloģijas jautājumos, sabiedriskajos medijos nosodīja Latvijas Civiltiesību aizsardzības grupas Helsinki 86 ziedu nolikšanu 1987.gada 14.jūnijā un 23.augustā pie Brīvības pieminekļa Rīgā.[nepieciešama atsauce] Pasākumi tika izklīdināti ar milicijas palīdzību. No 1988. līdz 1990. gadam Gorbunovs bija Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretārs un Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs.

Šajā amatā būdams, viņš atbalstīja Latvijas Tautas frontes izveidi un no 1990. līdz 1993. gadam pildīja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja pienākumus, tādējādi bija pirmais Latvijas Republikas valsts vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas. 1993. gadā Gorbunovs bija viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem, 1993.-1995. gadā 5. Saeimas priekšsēdētājs.

No 1995. līdz 2002. gadam bija ievēlēts 6. un 7. Saeimā no "Latvijas Ceļa" un ieņēma dažādus amatus. A. Šķēles pirmajā kabinetā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. A. Šķēles otrajā kabinetā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. G. Krasta kabinetā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, īsu laiku arī ekonomikas ministrs. V. Krištopana kabinetā bija satiksmes ministrs. A. Šķēles trešajā kabinetā bija satiksmes ministrs. A. Bērziņa kabinetā bija satiksmes ministrs.

1999. gadā tika izvirzīts kā kandidāts prezidenta vēlēšanās. 2003. gadā ievēlēts par akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētāju.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pauls Kalniņš
Saeimas priekšsēdētājs
1993. gada 6. jūlijs1995. gada 7. novembris
Pēctecis:
Ilga Kreituse
Priekštecis:
Māris Gailis
Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
1996. gada 12. augusts1998. gada 26. novembris
Pēctecis:
Vents Balodis
Priekštecis:
Atis Sausnītis
Latvijas Ekonomikas ministrs
1998. gada 9. aprīlis1998. gada 4. maijs
Pēctecis:
Laimonis Strujevičs
Priekštecis:
Vilis Krištopans
Latvijas Satiksmes ministrs
1998. gada 26. novembris2002. gada 7. novembris
Pēctecis:
Roberts Zīle