Rīgas Centrālā bibliotēka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 56°57′25″N 24°07′18″E / 56.9569244°N 24.1217431°E / 56.9569244; 24.1217431

Rīgas Centrālā bibliotēka ir Rīgas pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kura pilda savas funkcijas saskaņā ar Latvijas Republikas Bibliotēku likumu un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Tā ir tieši pakļauta Rīgas domes Kultūras departamentam. Rīgas Centrālās bibliotēkas mērķis ir kultūras vērtību saglabāšana un izplatīšana, nodrošinot bibliotekāro pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture līdz 1940. gadam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Centrālā bibliotēka ir viena no vecākajām publiskajām bibliotēkām Latvijā. 1906. gada 10. oktobrī (pēc citiem avotiem 23. oktobrī), izmantojot Rīgas rātskunga, Rīgas valdes locekļa Džona Milna ziedotos 5000 rubļus, Fridriha Kaufmaņa privātmājā, noīrētā piecistabu dzīvoklī, Akas ielā 6 durvis vēra visai sabiedrībai brīvi pieejama bibliotēka, kuru nosauca par 1. publisko lasītavu un bibliotēku.

Par pirmo bibliotēkas vadītāju no 12 pretendentiem bibliotēkas ierīkošanas komisija izvēlējās Svētā Jāņa baznīcas skolas vadītāju rakstnieku Apsīšu Jēkabu jeb īstajā vārdā Jāni Jaunzemu.

Sākotnēji, kad lasītāju skaits bija liels, visiem nepietika vietas un bibliotēkai tika piešķirtas telpas Ģertrūdes ielā. Bibliotēkas mājvieta šajās telpās bija no 1909. gada augusta līdz 1931. gadam. Tādējādi pieauga vēl vairāk lasītāju skaits, arī viņu prasības.

Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā tika atvērtas vēl 3 publiskās bibliotēkas, taču Pirmā pasaules kara laikā bibliotēku darbība tiek apgrūtināta, un drīz pēc vācu karaspēka ienākšanas Rīgā, 1917. gada 3. septembrī tā tiek slēgta.

Pēc Apsīšu Jēkaba bibliotēkas vadību pārņēma Matīss Siliņš. 1920.gadā Matīsu Siliņu nomainīja Kārlis Mauriņš, bet 1921. gadā Mauriņu atbrīvoja, viņa vieta nāca Jānis Raudiņš (1922. gads). 1923. gadā par bibliotēkas vadītāju tika apstiprināts Aleksandrs Vēbers. Šajā laikā bibliotēka ieguva jaunas, plašākas telpas — tautas namā. Tur bija plašas telpas lasītavai un abonementam,kā arī krājuma izvietošanai.

1923. gadā līdzās pārējām bibliotēkām tika nodibināta vēl viena jauna tautas bibliotēka, bet mazliet vēlāk vēl piecas jaunas bibliotēkas. Savukārt pēc tam nodibināja pirmos 10 grāmatu izsniegšanas punktus.

Jauns posms 1. bibliotēkai aizsākās 1934. gada 15. maijā, kad Tautas bibliotēka nonāca Aizsargu organizācijas pārziņā un bibliotēkas darbība uz vairākiem mēnešiem tika pārtraukta. Vēlāk bibliotēkas darbība tika atjaunota. Palielinoties bibliotēku krājuma apjomam un apmeklētāju skaitam, pamazām pieauga arī tās darbinieku skaits.

Līdz 1940. gadam Rīgā pavisam bija nodibinātas 10 tautas bibliotēkas un 24 grāmatu izsniegšanas punkti.

Sākotnējais krājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. bibliotēkas grāmatu krājumā bija 2976 sējumi, no kuriem daļa bija iepirkta par ziedoto naudu, bet daļa no sākotnējiem bibliotēkas fondiem bija Rātsnama bibliotēkas dāvinājums.

Pirmajos desmit gados Rīgas 1. bibliotēkas grāmatu fonds pieauga lēni, jo pilsētas dome, dalot budžetu, fonda papildināšanai piešķīra nelielus līdzekļus. 1916. gadā grāmatu fonds vēl nebija sasniedzis 10 000 vienību.

20. gados bibliotēkas krājums ir dubultojies, tādējādi radot arvien jaunas neērtības gan lasītājiem, gan personālam, tāpēc bibliotēka pārcēlās uz tautas namu.

Straujāks fonda pieaugums notika 1931. gadā, kas skaidrojams ar to, ka šajā gadā Latvijā arodbiedrību Centrālais birojs nodeva bibliotēkai Rīgas Apvienoto strādnieku bibliotēku (ap 6000 sējumi). 1935. gadā Centrālā biroja likvidācijas komisija nolēma aptuveni 1000 sējumus atstāt 1. bibliotēkai, bet pārējo atbilstoši likumam par Valsts bibliotēku — Valsts bibliotēkai.

Pēc krājuma apjoma 1. bibliotēka arī 30. gadu beigās bija pilsētas publisko bibliotēku līdere. Tomēr prāvākais grāmatu skaits latviešu valodā 1939. gadā ir 5. bibliotēkai Krāsotāju ielā, bet visvairāk grāmatu krievu valodā 3. bibliotēkai Lāčplēša ielā 161.

1924. gadā 1. bibliotēkas fondā vienlīdz plaši pārstāvēti bija gan daiļdarbi, gan zinātniskā un populārzinātniskā literatūra. 1926. gadā bija 90 izdevumi, savukārt 1930. gadā 115 dažādu izdevumu eksemplāri.

Lasītāji un bibliotēkas sākotnējais darba laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lasītāju pieplūdums sākotnēji bija liels. Jau pēc bibliotēkas atvēršanas pirmajā mēnesī vairāk nekā 230 cilvēku dienā apmeklēja bibliotēku, kaut arī darbdienās tā strādāja tikai 3 stundas vakaros, bet svētdienās 4 stundas. Lasītāji sūdzējās, ka bibliotēkas telpas ir par šauru, tādējādi bibliotēkai tika iedotas telpas Ģertrūdes ielā.

Sabiedrības ieinteresētības un spiediena rezultātā tika pagarināts 1. bibliotēkas darba laiks, kā arī palielināts darbinieku skaits.

Piedāvātie pakalpojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visiem Rīgas Centrālās bibliotēkas un filiālbibliotēku apmeklētājiem pieejami šādi bezmaksas pamatpakalpojumi:

  • informācija par bibliotēkas krājumiem, nodaļām un bibliotēkas lietošanas noteikumiem;
  • iespieddarbu un citu bibliotēku krājumos pieejamo materiālu izsniegšana lasīšanai mājās;
  • uzziņu izdevumu — enciklopēdiju, vārdnīcu, rokasgrāmatu, ceļvežu, statistisko datu krājumu u. c. izdevumu — tematisko materiālu mapju (preses klipu) un kalendārā gada preses izdevumu izmantošana uz vietas bibliotēkā;
  • grāmatu rezervēšana pēc lasītāju pieprasījuma;
  • informācijas avotu meklēšanas līdzekļi — elektroniskais katalogs, novadpētniecības datubāzes u. c.;
  • datorpakalpojumi — internets, ofisa programmas, autorizētās tiešsaistes datubāzes u. c.;
  • WiFi — iespēja ar savu klēpjdatoru pieslēgties bezvadu interneta tīklam;
  • tematiskas, bibliogrāfiskas un faktogrāfiskas uzziņas;
  • konsultācijas par informācijas meklēšanu katalogos un datubāzēs;
  • bibliotēkas tīklā portālā www.filmas.lv ir iespēja skatīties latviešu filmas (spēlfilmas, dokumentālo kino, animācijas filmas u. c.);
  • bibliotēku, literatūru un lasīšanu popularizējoši pasākumi;
  • bibliotēkas krājumā neesošu grāmatu pasūtināšana no citām bibliotēkām starpbibliotēku abonementa (SBA) kārtā;
  • informācija par periodiskajiem izdevumiem, kuri pieejami Rīgas Centrālajā bibliotēkā un tās filiālbibliotēkās;
  • "Ābolu plaukti" ar īpašu marķējumu — ābolu.

Bibliotēkas lietotājiem ar kustību, redzes vai citiem traucējumiem ir tiesības saņemt bibliotēkas pakalpojumus mājās bibliotēkai piešķirto pašvaldības budžeta līdzekļu ietvaros. Šis pakalpojums jāpiesaka konkrētajā filiālbibliotēkā, aizpildot pieteikumu bibliotēkas pakalpojumu saņemšanai dzīvesvietā vai pilnvaru.

Bibliotēka piedāvā arī maksas pakalpojumus.[2]

Direktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]