Rīgas karogs

Rīgas pilsētas karogs
Proporcijas	1:2
Apstiprināts	1937

Rīgas karogs ir viens no Rīgas oficiālajiem simboliem kopā ar Rīgas pilsētas ģerboni.

Vēsture

Līdz 1918. gadam

Pirmo reizi Rīgas pilsētas karogs (latīņu: vexillum civitatis Rigensis) minēts Rīgas bīskapa Nikolaja 1232. gadā parakstītā dokumentā, taču tā krāsa un forma nav minēta. 1270. gada Rīgas—Hamburgas pilsētu tiesībās gan minēts, ka Rīgas kuģu karogā ir balts krusts,^[1] bet karoga forma un krāsa nav norādīta, bet 14. gadsimta sākumā pārstrādātajos Rīgas statūtos atzīmēts, ka karoga pamatkrāsa ir melna.^[2] Forma joprojām nebija norādīta, un kuģošanas praksē dažādas pilsētas bieži lietoja vimpeļa tipa karogus.^[1]

Rīgas brīvpilsētas laikā un vēlāk Rīgas karogs bijis balts ar sarkanu pilsētas ģerboni, savukārt Zviedru Vidzemes laikā Rīgai bija jālieto zviedru tirdzniecības karogu, kura centrā bija mazais Rīgas ģerbonis sarkanā vairogā.^[2]

1673. gadā izdotajos Rīgas pilsētas statūtos bija minēts, ka Rīgas kuģu karogā jābūt zilai un baltai krāsai (vācu: Ein Rigisch Schiff soll in seinem Flaggen führen blau und weiss). Zilibaltās Rīgas karoga krāsas atkārtoti apstiprināja 1700., 1798. un 1868. gadā.^[2]

19. gadsimtā pilsētas karogā starp zilo un balto joslu parādījās sarkana. Nav oficiālu ziņu par to, kad šis karogs apstiprināts, taču tiek minēts, ka tas noticis starp 19. gs. 30. un 50. gadiem. Šo karogu izmantoja līdz 1917. gadam.^[3]

Neatkarīgā valstī un okupācijā

1920. gados Rīgas pilsēta atgriezās pie vēsturiskajām Rīgas karoga krāsām – zils un balts. Rīgas pilsētas valde 1926. gadā veica saraksti ar Latvijas Valsts arhīvu, un 1926. gada 20. decembra protokols apliecina, ka tāds krāsu paraugs valdei tika nodots un 1927. gada 3. janvārī pielikts pie dokumenta. Tomēr tikai 1935. gada aprīlī Iekšlietu ministrija apstiprināja jauno Rīgas pilsētas karogu ar krāsām – gaiši zils un balts (1:1), ar garuma un platuma samēriem 2:1.^[3]

1937. gada 4. maijā ar Iekšlietu ministra rīkojumu Rīgas pilsētai apstiprināja karogu ar divām vienāda platuma dažādu krāsu joslām, kas gareniski dalīja karogu uz pusēm, bet karogiem un joslām pa vidu bija izvietots Rīgas ģerbonis. Instrukciju par pilsētas karoga lietošanu Rīgas valde pieņēma 1937. gada 22. oktobra sēdē, saskaņā ar kuras 4. pantu visos gadījumos, kad izliekams valsts karogs, izliekams arī Rīgas pilsētas karogs.

Padomju okupācijas laikā pilsētai nebija sava karoga līdz 1970. gadam, kad pilsētai piešķīra Ļeņina ordeni. Steidzamības kārtā tika izgatavots karogs sarkanā krāsā ar uzrakstu “RĪGA” (vai "Rīgas pilsēta") latviešu un krievu valodā vienā pusē un Ļeņina galvas attēlu otrā. Tam 1970. gada 26. novembrī piesprauda ordeni.^[3]

Esošais karogs

1988. gadā sākās plaša sabiedrības diskusija par pilsētas vēsturiskā karoga atjaunošanu un akadēmiķis Jānis Stradiņš laikrakstā „Rīgas Balss” 18. jūlijā publicētajā rakstā „Rīgas vēsturiskais karogs” izteica priekšlikumu atgriezties pie zili baltā pilsētas karoga, jo tas varētu kļūt par rīdzinieku simbolu cīņā par normālu pilsētas ekonomikas un ekoloģijas attīstību. 1988. gada 5. augustā pēc TDP priekšsēdētāja Alfrēda Rubika ietekmes pieņēma karogu, kurā tika veiktas būtiskas izmaiņas pilsētas ģerbonī – krusta un kroņa vietā ievietoja sarkanu piecstaru zvaigzni, un mainīta atslēgu krāsa no melnas uz zeltu. Arī zilais tonis karogā kļuva gaišāks. Nolikumā aprakstīta karoga krāsu nozīme – tās simbolizējot pilsētu pie jūras un rīdzinieku cēlsirdību. Rīgas pilsētas karogam pirmoreiz pilsētas vēsturē tika apstiprināts arī kāta uzgalis – sakrustotas atslēgas ar zvaigzni. 1988. gada 9. novembrī šis karogs tika uzvilkts Rīgas pils Triju zvaigžņu tornī.

Juridiski šis karogs bija spēkā līdz Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 1. sesijas lēmumam 1990. gada 20. aprīlī, kad tika atjaunots Latvijas Ministru kabineta 1937. gada 4. maijā apstiprinātais pilsētas karogs.^[3]

Apraksts

Taisnstūra forma, tā audekls sadalīts divās horizontālās vienāda platuma joslās: augšējā daļā - gaiši zilā, apakšējā daļā - baltā krāsā. Karoga vidū attēlots Rīgas pilsētas ģerbonis.

Galerija

Rīgas karogs Hanzas laikā (1282)
Rīgas karogs no Zviedru karaļa
Rīgas karoga variants no zviedru karaļa, kā aprakstīts Johnson's new chart of national emblems, 1868.
Agrāks pašreizējā karoga dizains 17. gs., bez ģerboņa, vēlāk izmantots 1935.–1937. gadā
Rīgas karogs no 19. gs. vidus līdz 1920. gadiem
Padomju laika Rīgas karoga sejas puse
Padomju laika Rīgas karoga otra puse
Rīgas domes priekšsēdētāja karogs (kopš 1995. g.)
Rīgas komandkuģa vimpelis

Atsauces

1 2 sast. Uldis Bormanis, "Iepazīsim Latviju (3)", 2008., "Aplis", 5.—6. lpp. ISBN 9984-10-213-0
1 2 3 RĪGAS KAROGA VĒSTURE Arhivēts 2021. gada 2. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Rīgas pilsētas būvvalde
1 2 3 4 «Rīgas karoga vēsture». Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (latviešu). Skatīts: 2026. gada 25. aprīlī.

Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar karogiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[IepazīsimLatviju3-1] 1 2 sast. Uldis Bormanis, "Iepazīsim Latviju (3)", 2008., "Aplis", 5.—6. lpp. ISBN 9984-10-213-0

[Rīgas_būvvalde-2] 1 2 3 RĪGAS KAROGA VĒSTURE Arhivēts 2021. gada 2. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Rīgas pilsētas būvvalde

[:0-3] 1 2 3 4 «Rīgas karoga vēsture». Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (latviešu). Skatīts: 2026. gada 25. aprīlī.

[1]

[2]

[3]