Kārlis Brencēns
| Kārlis Brencēns | |
|---|---|
 Kārlis Brencēns | |
| Dzimis |
1879. gada 6. maijā Madlienas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1951. gada 30. aprīlī (71 gada vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība, pedagoģija |
| Slavenākie darbi | "Pavasaris Cēsīs" (1928), vitrāžas Benjamiņu namā |
| Atbalstītāji | Gustavs Šķilters |
Kārlis Brencēns (1879. gada 6. maijs — 1951. gada 30. aprīlis)[1] bija latviešu gleznotājs— akvarelists, stājglezniecības pārstāvis, vitrāžas žanra pamatlicējs,[2] glezniecības tehnikas un vecmeistaru tehnoloģijas pētnieks un pedagogs, viens no 20. gadsimta pirmās puses konsekventākajiem Latvijas tradicionālistiem. Neoklasiskās reakcijas pārstāvis Latvijas mākslas vēsturē.[3] Gleznotāja Eduarda Brencēna brālēns.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kārlis Brencēns dzimis Madlienas pagasta Būmaņos amatnieka ģimenē. Mācījies Madlienas draudzes skolā, Rīgas Nikolaja ģimnāzijā. Mākslu apguvis vairākās skolās — Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1897 — 1903),[4] ko beidzis ar izcilību, saņemdams ārzemju stipendiju; Fēliksa Godēna stikla glezniecības darbnīcā Parīzē (1904 — 1907), apgūdams vitrāžu mākslu; klausījies anatomijas kursu Parīzes Mākslas akadēmijā; apguvis glezniecību un zīmēšanu Granšomjēra akadēmijā; klausījies mākslas vēstures lekcijas Luvras mākslas skolā.[5] Nodibinājis un vadījis stikla apgleznošanas un vitrāžas klasi Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1907 — 1920),[6] kas bija pirmā vitrāžas mākslas darbnīca Krievijā, sagatavojot speciālistus visai Krievijas Impērijai. Viņa skolnieku vidū ir minami Sigismunds Vidbergs un Eduards Brencēns. 1920. gadā atgriezies Latvijā un sācis pildīt mākslas nodaļas vadītāja pienākumus Cēsu amatniecības skolā (1920 — 1924),[7] skolnieku vidū minot Vili Vasariņu, Arnoldu Vilkinu, Arturu Droni. Veicis mācībspēka pienākumus Latvijas Mākslas akadēmijā (1923 — 1951[8]), kurā no 1947. gada saņēmis profesora grādu. Darbojies mākslinieku pulciņā "Rūķis" [4] un biedrībā "Sadarbs", bijis Mākslinieku savienības biedrs no 1944. gada.[9] Dzīves laikā apceļojis daudzas Eiropas valstis — Franciju, Angliju, Holandi, Vāciju un Spāniju. Miris 1951. gada 30. aprīlī Rīgā.
Mākslinieciskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Glezniecībā galvenokārt strādājis akta, portreta, klusās dabas žanros, izmantodams eļļas, akvareļa, pasteļa un stikla apgleznošanas tehnikas. Apguvis jūgendstila un postimpresionistisko formveidi, pielietoja eļļas tehnikā biezas faktūras efektus, akvarelī — variētus krāsu pludinājumus. Apgūto dekoratīvismu savienoja ar tradicionāliem elementiem, vienmērīgi noapaļojot apjomus, uzsverot plastisko formu regularitāti un pareizību, estetizējot nosacītās tumšās ēnas, uzsvērti fiksējot realitātes tēlojumā detaļas.[3] Mākslinieka gleznojums pasauss, lietojis krasus gaismēnu kontrastus, skaidri nolasāmas reālistiskas formas, sekojis vecmeistaru paraugiem. Darinājis vitrāžas sabiedriskajām celtnēm.[9]
Izstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izstādēs piedalījies no 1902. gada. Piedalījies ar stikla gleznojumiem Parīzes izstādēs. Personālizstādes sarīkotas Parīzē (1906), Cēsīs (1922) un Rīgā (1924). Piemiņas izstādes bijušas Rīgā (1979, kopā ar Albinu Dzeni, Indriķi Zeberiņu, Aleksandru Štrālu) un Madlienā (1979).[9]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mākslinieka darbi atrodami Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ogres Vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī privātajās kolekcijās.
Pētnieciskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daudz pētījis glezniecības tehnoloģiskos aspektus, kā arī publicējies periodikā un sarakstījis grāmatas "Ģeometriskais zīmējums" (1924) un "Kā vecie lielmeistari darināja savas gleznas" (1938).
Izmantotā literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 500lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 30. oktobrī.
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 158.lpp
- ↑ 3,0 3,1 «Kārlis Brencēns - Latvijas mākslas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. februārī. Skatīts: 2010. gada 30. oktobrī.
- ↑ 4,0 4,1 Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.159.lpp.
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.159., 160.lpp.
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 12.lpp.
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.240.lpp
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.366.lpp
- ↑ 9,0 9,1 9,2 Brencēns Kārlis - piedāvājumā 12 darbi - Glezniecība - KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA "ANTONIJA"
|