Magnija sulfāts
| Magnija sulfāts | |
|---|---|
 Magnija sulfāta struktūrformula  Bezūdens magnija sulfāta paraugs | |
| Citi nosaukumi |
sērskābais magnijs, Epsomas sāls, angļu sāls, rūgtais sāls |
| CAS numurs |
7487-88-9 14168-73-1 (monohidrāts) 24378-31-2 (tetrahidrāts) 15553-21-6 (pentahidrāts) 13778-97-7 (heksahidrāts) 10034-99-8 (heptahidrāts) |
| Ķīmiskā formula | MgSO4 |
| Molmasa | 120,366 g/mol |
| Blīvums | 2660 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 1124 °C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra | — |
| Šķīdība ūdenī |
26,9 g/100 mL (0 °C), 35,1 g/100mL (20 °C), 50,2 g/100 mL (100 °C) |
Magnija sulfāts (MgSO4) ir sērskābes magnija sāls. Tīrs magnija sulfāts ir bezkrāsaina, higroskopiska, kristāliska viela bez smaržas. Labi šķīst ūdenī, nešķīst acetonā, nedaudz šķīst spirtā, ēterī, glicerīnā. Veido dažāda sastāva vairāk vai mazāk stabilus kristālhidrātus ar 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7 un pat 12 ūdens molekulām. Vēsturiski tiek saukts par Epsomas sāli vai angļu sāli, jo 17. gadsimta beigās atklāts avotu ūdeņos Epsomas pilsētas tuvumā Anglijā, Sari grāfistē (Nēmiass Grjū).[1] Magnija sulfātu sauc arī par rūgto sāli tā garšas dēļ. Dažreiz tiek nepareizi dēvēts par magnēzija sulfātu.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Magnija sulfāta monohidrāts atrodams dabā minerāla kizerīta veidā. Dabisko magnija sulfāta heptahidrātu MgSO4 · 7H2O sauc par epsomītu. Pazīstami daudzi minerāli, kas magnija sulfātu satur dubultsāļu formā (kainīts, leonīts, langbeinīts, polihalīts u.c.). Diezgan daudz magnija sulfāta izšķīdušā veidā atrodas jūras ūdenī (ap 0,18%). Daži minerālūdeņi satur ievērojamus daudzumus magnija sulfāta; tādiem ūdeņiem raksturīga rūgtena garša.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Magnija sulfātu var iegūt, sērskābei reaģējot ar magnija oksīdu, hidroksīdu vai karbonātu:
- MgO + H2SO4 → MgSO4 + H2O
- Mg(OH)2 + H2SO4 → MgSO4 + 2H2O
- MgCO3 + H2SO4 → MgSO4 + CO2 + H2O
To var iegūt arī piemērotās apmaiņas reakcijās:
- MgCO3 + (NH4)2SO4 → MgSO4 + 2NH3 + CO2 + H2O
Bezūdens magnija sulfātu iegūst, izkarsējot magnija sulfāta kristālhidrātus.
Magnija sulfāts rūpniecībā ir lieltonnāžas produkts, ko iegūst no jūras ūdens un tādiem minerāliem kā kizerīts vai karnalīts.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielā karstumā (ap 1200 °C) magnija sulfāts sadalās:
Ar koncentrētu sērskābi veido magnija hidrogēnsulfātu:
- MgSO4 + H2SO4 → Mg(HSO4)2
Karsējot līdz 800 °C, reaģē ar sērūdeņradi, silīcija dioksīdu, oglekli:
Karsējot ar oglekli virs 800 °C, rodas magnija sulfīds:
- MgSO4 + 2C → MgS + 2CO2
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Medicīnā magnija sulfātu iekšķīgi lieto par caurejas līdzekli, jo tas zarnās rada paaugstinātu osmotisko spiedienu.[2] Lielās devās (līdz 20 g) kopā ar līdz 500 ml ūdens to lieto akūtu aizcietējumu un saindēšanos ārstēšanai, kā arī lenteņu izdzīšanai un zarnu iztīrīšanai pirms dažādiem izmeklējumiem. Mazākās devās magnija sulfātam ir žultsdzinējefekts. No gremošanas trakta magnija sulfāts asinīs uzsūcas ļoti lēni. Ievadot magnija sulfāta šķīdumu muskulī vai vēnā, tam ir centrālo nervu sistēmu nomācoša iedarbība. Lielākās devās ievadot asinīs, magnija sulfāts rada iemidzinošu un pat narkotisku efektu. 1906. gadā tas pirmo reizi izmēģināts cilvēka narkozei, tomēr praksē netiek lietots, jo ir viegli pārdozējams. Pārdozējot rodas hipermagniēmija — slāpes, hipotensija, miegainība, elpošanas nomākšana un citi simptomi. Stipras hipermagniēmijas gadījumā iespējama koma un pat sirds apstāšanās. Pārdozējot magnija sulfātu, vēnā jāievada kalcija hlorīda vai kalcija glikonāta šķīdums. Magnija sulfāta injekcijas lieto arī kā pretkrampju līdzekli un asinsspiedienu pazeminošu līdzekli. Tās izmanto hipertonijas, nefropātijas, grūtniecības toksikozes ārstēšanā.
Magnija sulfāts ietilpst dažu cementa veidu sastāvā, to lieto par piedevu autoceļu un aerodromu pārklājumiem, par pildvielu papīra rūpniecībā. Ar magnija sulfātu piesūcina dažādus materiālus, lai paaugstinātu to ugunsizturību. Plaši izmanto tekstilrūpniecībā par materiālu pildvielu, kodni krāsošanai, balinātāju komponentu. Lieto arī par magniju un sēru saturošu minerālmēslojumu.
Bezūdens magnija sulfātu ķīmijas laboratorijās izmanto šķīdinātāju žāvēšanai.
Magnija sulfātam ir arī E vielas numurs E518, bet to nemēdz izmantot.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: magnija sulfāts |
- ↑ Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва, Издательство иностранной литературы, 1963, 315. lpp. (krieviski)
- ↑ Indulis Purviņš, Santa Purviņa. Praktiskā farmakoloģija. Rīga : Zāļu infocentrs, 2011, 294. lpp. ISBN 978-9984-854-20-5
| ||||||