Ragzobzivjveidīgās

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ragzobzivjveidīgās
Ceratodontiformes
Marmora protopters (Protopterus aethiopicus) akvārijā
Marmora protopters (Protopterus aethiopicus) akvārijā
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
MegaklaseKaulzivis (Osteichthyes)
VirsklaseDaivspurzivis (Sarcopterygii)
KlaseRipidistveidīgās (Dipnotetrapodomorpha)
ApakšklasePlaušzivis (Dipnomorpha)
VirskārtaDivējādelpojošās zivis (Ceratodontae)
KārtaRagzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes)
Sinonīmi
  • Ceratodontida
Iedalījums

Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes syn. Ceratodontida) ir divējādelpojošo zivju (Ceratodontae) kārta,[1] kuras pārstāvju fosilijas ir zināmas vēl no triasa, bet mūsdienās ir saglabājušās nedaudzas reliktas formas, kas dzīvo Dienvidamerikā, Amazones baseinā, Āfrikas centrālajā daļā, kā arī Austrālijas austrumos.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Endokrānijs nepārkaulojas. Ādas kauli un zvīņas bez dentīna. Jūtīgie kanāli ir vagu veidā uz kaulu virsmas vai ādā. Bedrīšu līniju nav. Galvas vairoga kauli ir mazskaitlīgi, parasti liela izmēra un plāni. Galvas sānu kauli ir stipri reducēti. Virs etmoīda parasti ir nepāra kauls. Nav maxillare, praemaxillare, dentale un malējo zobu. Nav arī gulāro plātņu. Operculum un suboperculum ir reducēti. Žaunu loki ir no skrimšļa. Visiem grupas pārstāvjiem ir zobu plātnītes. Visas nepārās spuras balsta viena līdz trim radiāliju rindām. Astes spura ir dificerkāla, parasti saaugot ar muguras un anālo spuru. Krūšu spuras ir izvietotas augstu sānos. Neurālie loki un ostiju izaugumi pārkaulojas atsevišķi (izņemot reizēm astes daļu). Mugurkaula skriemeļu nav.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ragzobzivjveidīgo kārta dalās divās apakškārtās: divplaušzivjveidīgajās (Lepidosirenoidei) un vienplaušzivjveidīgajās (Ceratodontoidei). Kārtas pārstāvji ir zināmi no apakšēja triasa līdz mūsdienām. No izmirušajām divējādi elpojošajām zivīm var minēt tādas ģintis, kā Ceratodus (triasskrīts), Epiceratodus (triass), Paraceratodus (triass), Microceratodus (triass), kas pieder vienplaušzivjveidīgajām. No divplaušzivjveidīgajām mūsdienās dzīvojošie protopteri (Protopterus) ir zināmi no oligocēna.[2]

Apakškārta: Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontoidei)
Ragzobju dzimta (Neoceratodontidae) Miles, 1977
Ģints: Ragzobes (Neoceratodus) Castelnau, 1876
Suga: Austrālijas ragzobe (Neoceratodus forsteri) Krefft, 1870
Suga: † Neoceratodus africanus Haug 1905
Suga: † Neoceratodus tuberculatus Tabaste 1870
Suga: † Neoceratodus denticulatus
Suga: † Neoceratodus eyrensis
Ģints: † Mioceratodus Kemp, 1992
Suga: † Mioceratodus anemosyrus Kemp, 1992
Suga: † Mioceratodus gregoryi White, 1925
Dzimta: Ceratodontidae
Ģints: † Ceratodus Agassiz, 1838
Suga: † Ceratodus latissimus Agassiz, 1838
Suga: † Ceratodus nargun
Suga: † Ceratodus humei Priem, 1914
Suga: † Ceratodus sturii Teller, 1891
Ģints: † Metaceratodus Chapman, 1914
Suga: † Metaceratodus wollastoni Chapman, 1914
Suga: † Metaceratodus ellioti Kemp, 1997
Suga: † Metaceratodus palmeri Krefft, 1874
Suga: † Metaceratodus bonei Kemp, 1997
Ģints: † Microceratodus Teixeira, 1954
Suga: † Microceratodus angolensis Teixeira, 1949
Ģints: † Paraceratodus Lehman, 1959
Suga: † Paraceratodus germaini Lehman, 1959
Ģints: † Epiceratodus Teller, 1891


(†) - izmirušu zivju grupa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Phylogenetic classification of bony fishes, 2016
  2. Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 315.-316 lpp.