Raiņa iela (Jelgava)

Raiņa iela
	Raiņa iela pie Raiņa parka (2015)
Pamatinformācija
Pilsēta	Jelgava
Atklāta	17. gadsimtā
Vēsturiskie ; nosaukumi	Grēcinieku iela (17.—19. gs.), Zaļā iela (19. gs.—1929. g.), Brīvkorpusa iela (1941—1944)
Segums	Asfaltbetons
	Raiņa iela Vikikrātuvē

Raiņa iela ir Jelgavas iela, kas sākas pie Driksas kā Jāņa Čakstes bulvāra turpinājums, ved gar Raiņa parku, beidzoties krustojumā ar Tērvetes ielu un Sarmas ielu.

Otrā pasaules kara kaujā par Jelgavu ielas vēsturiskā apbūve tika gandrīz pilnībā sagrauta un, atskaitot atsevišķas ēkas, nav atjaunota. Mūsdienās to veido lielākoties Latvijas PSR laika apbūve.

Vēsture

17. gadsimta Jelgavas kartēs Annas iela (Annenstraße) atzīmēta no Driksas līdz Pasta ielai, aiz kuras tā turpinājās kā Grēcinieku iela (vācu: Sünderstraße) līdz pat Jelgavas nocietinājumu Mazajiem vārtiem. Jūliusa Dēringa 1702. gadā zīmētajā Jelgavas plānā tagadējā Raiņa ielā bija tikai viens mūra nams – 1645. gadā celtā Sv. Jura katoļu baznīca, kas bija balta mūra ēka ar marmora grīdu, dakstiņu jumtu un četrstūrainu torni četru stāvu augstumā, bet ielas abās pusēs bijuši apmēram 20 zemes gabali.^[1]

19. gadsimtā Grēcinieku ielu pārdēvēja par Zaļo ielu (Grünhöfsche Straße), jo tā veda uz Kurzemes un Zemgales hercoga ārpilsētas rezidenci Zaļajā muižā. 19. gadsimta vidū un 20. gadsimta pirmajā pusē ielā sāka celt mūra namus, kas, tāpat kā citur Jelgavā, pārsvarā bija divu vai trīs stāvu celtnes gan no koka, gan no kalta akmens, gan pildrežģa konstrukcijas. 20. gadsimta sākumā visievērojamākais bija ielas posms no krustojuma ar Pasta ielu līdz Upes ielai.^[1]

Pēc Raiņa nāves 1929. gadā Zaļo ielu pārdēvēja par Raiņa ielu, bet Latvijas vācu okupācijas laikā 1941. gada 14. jūlijā — par Brīvkorpusa iela. Otrā pasaules kara 1944. gada kaujā par Jelgavu ielas vēsturiskā apbūve tika gandrīz pilnībā sagrauta un, atskaitot bijušo Jelgavas Centrālā pasta ēka, 1912. gadā celto Raiņa ielas 36. namu un dažas citas ēkas, pēc kara nav atjaunota, tāpēc ielas pašreizējo apbūvi veido lielākoties Latvijas PSR laikā celtas ēkas. 1950. gada 11. jūlijā Raiņa ielai pievienoja Annas ielu.^[1]

1969. gadā dzīvojamā ēkā Raiņa ielā 9 notika traģiskākais gāzes sprādziens Latvijas vēsturē, kurā gāja bojā vismaz 41 cilvēks.^[2]

2012. gadā netālu no krustojuma ar Sakņudārza ielu uzstādīta Mazo vārtu piemiņas zīme.^[3]

Jelgavas pasts un sieviešu ģimnāzija uz Pasta un Annas ielu stūra (1917)
Štefenhāgena tipogrāfija Kangīzeru un Zaļās muižas ielas stūrī (tagad Raiņa ielā 12)
Vācu karavīru māja Zaļās muižas ielā 31 Jelgavā (tagad Raiņa ielā, 1917)

Ievērojamas celtnes

Dzīvojamā ēka Raiņa ielā 36. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. (Ēka celta 1912. gadā).
Bijusī Jelgavas Centrālā pasta ēka Raiņa ielā 14. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. (Ēka celta 1938. gadā).

Bijusī Jelgavas Centrālā pasta ēka
Raiņa ielas sākums ar Jelgavas katoļu un pareizticīgo katedrālēm
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle pie Akadēmijas ielas stūra
Katoļu ielas stūris
Raiņa iela 17
Raiņa iela 21 pie Pētera ielas stūra
Pulkveža Oskara Kalpaka ielas stūris
Raiņa iela 36 pie Sakņudārza ielas stūra
Raiņa iela 35 pie Jēkaba ielas stūra
Raiņa ielas nobeigums Tērvetes ielas krustojumā