Akadēmijas iela (Jelgava)
- Šis raksts ir par ielu Jelgavā. Par citām jēdziena Akadēmijas iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Akadēmijas iela | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Jelgava |
Atklāta | 17. gadsimtā |
Vēsturiskie nosaukumi | Kungu iela, Palejas iela, Ādolfa Hitlera iela (1941—1944), Aleksandra Puškina prospekts (1949—1989) |
Segums | asfaltbetons |
Celtnes | Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca (1), Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs (10), LLU Meža fakultāte (11), Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle (12), Jelgavas pilsētas bibliotēka (26) |
Akadēmijas iela Vikikrātuvē |
Akadēmijas iela ir viena no galvenajām Jelgavas ielām, kas sākas pie krustojuma ar Lielo ielu, ved gar bijušo Pētera akadēmijas (tagad Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja) ēku un Pareizticīgo katedrāli, tālāk turpinās kā Zemgales prospekts līdz Jelgavas dzelzceļa stacijai.
1944. gada augustā Otrā pasaules kara kaujā par Jelgavu ielas vēsturiskā apbūve tika gandrīz pilnībā iznīcināta un tikpat kā nav atjaunota, tāpēc mūsdienās ielas apbūvi lielākoties veido Latvijas PSR laikā celtas ēkas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]17. gadsimta Jelgavas kartēs iela saukta par Kungu ielu (vācu: Herren Strasse). Iela sākās pie Svētās Trīsvienības baznīcas un beidzās pie pilsētas vaļņiem. Hercogienes Annas valdīšanas laikā 18. gadsimta sākumā šajā ielā uzcēla viņas pili un 1726. gadā arī koka Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo baznīcu. Ielu pārdēvēja par Palejas ielu (vācu: Palaisstraße no franču: rue des Palais, "Palasta iela"). Hercoga Pētera valdīšanas laikā vecās pils vietā 1775. gadā uzbūvēja Pētera akadēmijas ēku. 1846. gadā tai pretī uzbūvēja Kurzemes Kredītbiedrības (Kurländischer Credit-Verein) ēku. Pēc Jelgavas dzelzceļa stacijas uzcelšanas 1869. gadā Palejas ielas pagarinājumu līdz tai nosauca par Aleksandra prospektu, ko 1924. gadā pārdēvēja par Zemgales prospektu.
1925. gada septembrī Palejas ielu pārdēvēja par Akadēmijas ielu, līdz Latvijas okupācijai tā bija Jelgavas galvenā darījumu iela. Te atradās Vācu Centrālās Sabiedrības kases Jelgavas nodaļa, Zemgales Kredītbiedrība, Valsts Zemes banka, Latvijas Bankas nodaļa, Agrarkredītbiedrība, tālāk Latvijas Lloids un citas apdrošināšanas biedrības, notāri, advokātu kontori, nodokļu inspekcijas un citas iestādes. Tālāk izvietojās Jelgavas Apgabaltiesas nams un Amatnieku Biedrības (Gewerbverein) nams.[1]
Otrā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes 1941. gada 5. septembrī Akadēmijas ielu apvienoja ar Zemgales prospektu, izveidojot pilsētas galveno Ādolfa Hitlera ielu. Pēc pilsētas ieņemšanas 1944. gadā padomju varas iestādes abām ielām atjaunoja iepriekšējos nosaukumus. 1947. gadā Akadēmijas iela bija viena no Jelgavas ielām, kur notika padomju filmas "Staļingradas kauja" uzņemšana, kuras laikā uzspridzināja ielā atlikušo ēku mūrus.[2] 1949. gada 28. jūlijā abas ielas no jauna apvienoja, izveidojot Aleksandra Puškina prospektu no pilsētas Centrālā laukuma līdz dzelzceļa stacijai.
Atmodas kustības laikā 1989. gada 17. martā tai atjaunoja Akadēmijas ielas nosaukumu, nodalot Zemgales prospektu.[3]
Seni attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Skats uz Jelgavas Tirgus laukumu un Palejas ielas sākumu (1918)
-
Jelgavas kredītsabiedrības (līdz 1935. gadam Jelgavas krāj- un aizdevumu kases) ēka Akadēmijas ielā 2 (arhitekts Pauls Eplē)
-
Skats uz Palejas (Akadēmijas) un Katrīnas (Driksas) ielu krustojumu no Sv. Trīsvienības baznīcas torņa. Pa labi Katrīnas patversmes ēka (1917)
-
Jelgavas Katrīnas patversmes (Katharinstift) ēka Palejas ielā 6
-
Skats uz Palejas (Akadēmijas) un Katrīnas (Driksas) ielu ar Oficieru namu (1916)
-
Palejas iela, tagadējā Akadēmijas iela (1916)
-
Palejas iela 20. gadsimta sākumā
-
Jelgavas darījumu centrs ar Kurzemes Kredītbiedrības ēku (1914)
-
Valsts Zemes bankas un Latvijas bankas Jelgavas nodaļas (pa labi) ēkas ar J. Čakstes pieminekli
-
Amatnieku biedrības nams
-
Jelgavas Amatnieku biedrības dārzs (1916)
-
Jelgavas Klasiskā ģimnāzija
-
Ortodoksā baznīca
-
Vācu Civilās pārvaldes ēka (pa kreisi) un Pareizticīgo baznīcas aizmugure (1916)
-
Vairoga nams uz Vaļņu un Palejas ielu stūra (tagad Akadēmijas ielā 28)
-
Vācu oficieru nams (1916)
Ievērojamas celtnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis (1615), Akadēmijas iela 1. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
- Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēka, agrākā Pētera akadēmija (arhitekts Severīns Jensens, 1773), Akadēmijas iela 10. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
- LLU Meža fakultāte, Akadēmijas iela 11. Ēka celta 1950. gados.
- Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle (arhitekts Nikolajs Čagins, 1892), Akadēmijas iela 12. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
- Jelgavas Amatu vidusskola, Akadēmijas iela 25
- Jelgavas pilsētas bibliotēka, Akadēmijas iela 26. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. (Ēka celta 20.gs. sākumā).
- Dzīvojamā ēka Akadēmijas ielā 28 Vairoga nams. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. (Ēka celta 20.gs. sākumā).
-
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis
-
J. Čakstes piemineklis uz Lielās ielas un Akadēmijas ielas stūra (2003)
-
Skats no torņa uz Akadēmijas ielu
-
Skats uz Akadēmijas ielu
-
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
-
Jelgavas pareizticīgo katedrāle
-
LLU Meža fakultātes ēka
-
Vairoga nams, Akadēmijas iela 28
-
Akadēmijas ielas gals ar Ņesterova un Vairoga namiem
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Akadēmijas iela ir savienota ar šādām ielām:
- Uzvaras iela;
- Lielā iela;
- Driksas iela;
- Ūdens iela;
- Raiņa iela;
- Sudrabu Edžus iela;
- Zemgales prospekts.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «JELGAVA, Tūristu vadonis. MITAU, Touristenführer.Jelgava: Fr. Tenne un Fr. Kīverts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. martā. Skatīts: 2019. gada 31. martā.
- ↑ Elmārs Barkāns. «„Mosfiļm” pabeidz Jelgavas centra iznīcināšanu, pilsētā spridzinot vēl atlikušos vēsturiskos mūrus». jauns.lv, 2019. gada 11. maijs. Skatīts: 2019. gada 2. jūnijā.
- ↑ «Jelgavas ielas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. martā. Skatīts: 2019. gada 28. martā.
Šis ar Jelgavu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Koordinātas: 56°38′59″N 23°43′47″E / 56.64972°N 23.72972°E