Akadēmijas iela (Jelgava)

Akadēmijas iela
Pamatinformācija
Pilsēta	Jelgava
Atklāta	17. gadsimtā
Vēsturiskie ; nosaukumi	Kungu iela, Palejas iela, Ādolfa Hitlera iela (1941—1944), Aleksandra Puškina prospekts (1949—1989)
Segums	asfaltbetons
Celtnes	Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca (1), Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs (10), LBTU Meža fakultāte (11), Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle (12), Jelgavas pilsētas bibliotēka (26)
	Akadēmijas iela Vikikrātuvē

Akadēmijas iela ir viena no galvenajām Jelgavas ielām, kas sākas pie krustojuma ar Lielo ielu, ved gar bijušo Pētera akadēmijas (tagad Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja) ēku un Pareizticīgo katedrāli, tālāk turpinās kā Zemgales prospekts līdz Jelgavas dzelzceļa stacijai.

Otrā pasaules kara 1944. gada kaujā par Jelgavu ielas vēsturiskā apbūve tika izpostīta un pēc kara gandrīz pilnībā nojaukta vai uzspridzināta, tāpēc mūsdienās ielas apbūvi lielākoties veido Latvijas PSR laikā celtas ēkas.

Vēsture

17. gadsimta Jelgavas kartēs iela saukta par Kungu ielu (vācu: Herren Strasse). Iela sākās pie Svētās Trīsvienības baznīcas un beidzās pie pilsētas vaļņiem. Hercogienes Annas valdīšanas laikā 18. gadsimta sākumā šajā ielā uzcēla viņas pili un 1726. gadā arī koka Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo baznīcu. Ielu pārdēvēja par Palejas ielu (vācu: Palaisstraße no franču: rue des Palais — 'Palasta iela'). Hercoga Pētera valdīšanas laikā vecās pils vietā 1775. gadā uzbūvēja Pētera akadēmijas ēku. 1846. gadā pretim tai uzcēla Kurzemes Kredītbiedrības (Kurländischer Credit-Verein) ēku. Pēc Jelgavas dzelzceļa stacijas uzcelšanas 1869. gadā Palejas ielas pagarinājumu līdz tai nosauca par Aleksandra prospektu, ko 1924. gadā pārdēvēja par Zemgales prospektu.^[1]

1925. gada septembrī Palejas ielu pārdēvēja par Akadēmijas ielu, līdz Latvijas okupācijai tā bija Jelgavas galvenā darījumu iela. Latvijas Republikā Kurzemes Kredītbiedrības ēkā atradās Valsts zemes bankas un Latvijas Bankas Jelgavas nodaļas, pagalmā bija plašs dārzs ar strūklaku, bet ēkas priekšā — Jāņa Čakstes piemineklis.^[2] Šajā ielā arī atradās Vācu Centrālās Sabiedrības kases Jelgavas nodaļa, Zemgales Kredītbiedrība, Agrarkredītbiedrība, tālāk Latvijas Lloids un citas apdrošināšanas biedrības, notāri, advokātu kantori, nodokļu inspekcijas un citas iestādes. Tālāk atradās Jelgavas Apgabaltiesas nams un Amatnieku biedrības (Gewerbverein) nams.^[1]

Otrā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes 1941. gada 5. septembrī Akadēmijas ielu apvienoja ar Zemgales prospektu, izveidojot pilsētas galveno Ādolfa Hitlera ielu. Pēc pilsētas ieņemšanas 1944. gadā padomju varas iestādes abām ielām atjaunoja iepriekšējos nosaukumus.^[1] Veselas palika Akadēmijas ielas mājas Stacijas rajonā. 1947. gadā Akadēmijas iela bija viena no Jelgavas ielām, kur notika padomju filmas "Staļingradas kauja" uzņemšana, kuras laikā uzspridzināja daudzu ielā saglabājušos ēku mūrus.^[3] 1949. gada 28. jūlijā abas ielas no jauna apvienoja, izveidojot Aleksandra Puškina prospektu no pilsētas Centrālā laukuma līdz dzelzceļa stacijai. Atmodas laikā 1989. gada 17. martā tai atjaunoja Akadēmijas ielas nosaukumu, nodalot Zemgales prospektu.^[1]

Seni attēli

Skats uz Jelgavas Tirgus laukumu un Palejas ielas sākumu (1918)
Jelgavas kredītsabiedrības (līdz 1935. gadam Jelgavas krāj- un aizdevumu kases) ēka Akadēmijas ielā 2 (arhitekts Pauls Eplē)
Skats uz Palejas (Akadēmijas) un Katrīnas (Driksas) ielu krustojumu no Sv. Trīsvienības baznīcas torņa. Pa labi Katrīnas patversmes ēka (1917)
Jelgavas Katrīnas patversmes (Katharinstift) ēka Palejas ielā 6
Skats uz Palejas (Akadēmijas) un Katrīnas (Driksas) ielu ar Oficieru namu (1916)
Palejas iela, tagadējā Akadēmijas iela (1916)
Palejas iela 20. gadsimta sākumā
Jelgavas darījumu centrs ar Kurzemes Kredītbiedrības ēku (1914)
Valsts zemes bankas un Latvijas Bankas Jelgavas nodaļas (pa labi) ēkas ar J. Čakstes pieminekli
Amatnieku biedrības nams
Jelgavas Amatnieku biedrības dārzs (1916)
Jelgavas Klasiskā ģimnāzija
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle
Vācu Civilās pārvaldes ēka (pa kreisi) un Pareizticīgo baznīcas aizmugure (1916)
Vairoga nams uz Vaļņu un Palejas ielu stūra (tagad Akadēmijas ielā 28)
Vācu oficieru nams (1916)

Ievērojamas celtnes

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis (1615), Akadēmijas iela 1. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēka, agrākā Pētera akadēmija (arhitekts Severīns Jensens, 1773), Akadēmijas iela 10. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
LBTU Meža fakultāte, Akadēmijas iela 11. Ēka celta 1950. gados.
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle (arhitekts Nikolajs Čagins, 1892), Akadēmijas iela 12. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Jelgavas Amatu vidusskola, Akadēmijas iela 25
Jelgavas pilsētas bibliotēka, Akadēmijas iela 26. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. (Ēka celta 20.gs. sākumā).
Dzīvojamā ēka Akadēmijas ielā 28 Vairoga nams. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. (Ēka celta 20.gs. sākumā).

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis
J. Čakstes piemineklis uz Lielās ielas un Akadēmijas ielas stūra (2003)
Skats no torņa uz Akadēmijas ielu
Skats uz Akadēmijas ielu
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle
LBTU Meža fakultātes ēka
Jelgavas pilsētas bibliotēka
Vairoga nams, Akadēmijas iela 28
Akadēmijas ielas gals ar Ņesterova un Vairoga namiem

Ielu savienojumi

Akadēmijas iela ir savienota ar šādām ielām:

Atsauces

1 2 3 4 Signe Lūsiņa. «Pa gabaliņam Jelgavu lieku – Akadēmijas iela». Zemgales Ziņas, 2021. gada 14. marts. Skatīts: 2023. gada 1. janvārī.
↑ «TOLAIK UN TAGAD. Banku nams». Zemgales Ziņas. 2010. gada 11. decembris. Skatīts: 2023. gada 1. janvārī.
↑ Elmārs Barkāns. «„Mosfiļm” pabeidz Jelgavas centra iznīcināšanu, pilsētā spridzinot vēl atlikušos vēsturiskos mūrus». jauns.lv, 2019. gada 11. maijs. Skatīts: 2019. gada 2. jūnijā. Veselas palika atsevišķi stāvošās, kokos un parkos ieslēgtās mājas, kādas bija Dzelzceļnieku slimnīca, Sarkanā Krusta slimnīca, Cietums un citas Akadēmijas ielas mājas Stacijas rajonā, pasta māja, Jelgavas slimnīca ar saviem kvartāliem, 2. vidusskola un mājas, kuru iedzīvotāji centās savus dzīvokļus pasargāt. (...) Filma ir filmēta pilsētas centrā – tirgus laukumā, Uzvaras un Akadēmijas ielā, pie pils. Tur redzams, kā brūk ēkas.

Šis ar Jelgavu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Koordinātas: 56°38′59″N 23°43′47″E / 56.64972°N 23.72972°E / 56.64972; 23.72972

[Lūsiņa-1] 1 2 3 4 Signe Lūsiņa. «Pa gabaliņam Jelgavu lieku – Akadēmijas iela». Zemgales Ziņas, 2021. gada 14. marts. Skatīts: 2023. gada 1. janvārī.

[2] «TOLAIK UN TAGAD. Banku nams». Zemgales Ziņas. 2010. gada 11. decembris. Skatīts: 2023. gada 1. janvārī.

[3] Elmārs Barkāns. «„Mosfiļm” pabeidz Jelgavas centra iznīcināšanu, pilsētā spridzinot vēl atlikušos vēsturiskos mūrus». jauns.lv, 2019. gada 11. maijs. Skatīts: 2019. gada 2. jūnijā. Veselas palika atsevišķi stāvošās, kokos un parkos ieslēgtās mājas, kādas bija Dzelzceļnieku slimnīca, Sarkanā Krusta slimnīca, Cietums un citas Akadēmijas ielas mājas Stacijas rajonā, pasta māja, Jelgavas slimnīca ar saviem kvartāliem, 2. vidusskola un mājas, kuru iedzīvotāji centās savus dzīvokļus pasargāt. (...) Filma ir filmēta pilsētas centrā – tirgus laukumā, Uzvaras un Akadēmijas ielā, pie pils. Tur redzams, kā brūk ēkas.

[1]

[2]

[3]