Akadēmijas iela (Jelgava)

Vikipēdijas lapa
Akadēmijas iela
Akadēmijas iela
Karte
Pamatinformācija
Pilsēta Jelgava
Atklāta 17. gadsimtā
Vēsturiskie
nosaukumi
Kungu iela, Palejas iela, Ādolfa Hitlera iela (1941—1944), Aleksandra Puškina prospekts (1949—1989)
Segums asfaltbetons
Celtnes Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca (1), Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs (10), LLU Meža fakultāte (11), Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle (12), Jelgavas pilsētas bibliotēka (26)
Akadēmijas iela Vikikrātuvē

Akadēmijas iela ir viena no galvenajām Jelgavas ielām, kas sākas pie krustojuma ar Lielo ielu, ved gar bijušo Pētera akadēmijas (tagad Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja) ēku un Pareizticīgo katedrāli, tālāk turpinās kā Zemgales prospekts līdz Jelgavas dzelzceļa stacijai.

1944. gada augustā Otrā pasaules kara kaujā par Jelgavu ielas vēsturiskā apbūve tika gandrīz pilnībā iznīcināta un tikpat kā nav atjaunota, tāpēc mūsdienās ielas apbūvi lielākoties veido Latvijas PSR laikā celtas ēkas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akadēmijas iela (Palais-Strasse) 1917. gada kartē

17. gadsimta Jelgavas kartēs iela saukta par Kungu ielu (vācu: Herren Strasse). Iela sākās pie Svētās Trīsvienības baznīcas un beidzās pie pilsētas vaļņiem. Hercogienes Annas valdīšanas laikā 18. gadsimta sākumā šajā ielā uzcēla viņas pili un 1726. gadā arī koka Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo baznīcu. Ielu pārdēvēja par Palejas ielu (vācu: Palaisstraße no franču: rue des Palais, "Palasta iela"). Hercoga Pētera valdīšanas laikā vecās pils vietā 1775. gadā uzbūvēja Pētera akadēmijas ēku. 1846. gadā tai pretī uzbūvēja Kurzemes Kredītbiedrības (Kurländischer Credit-Verein) ēku. Pēc Jelgavas dzelzceļa stacijas uzcelšanas 1869. gadā Palejas ielas pagarinājumu līdz tai nosauca par Aleksandra prospektu, ko 1924. gadā pārdēvēja par Zemgales prospektu.

1925. gada septembrī Palejas ielu pārdēvēja par Akadēmijas ielu, līdz Latvijas okupācijai tās bija Jelgavas galvenā darījumu iela. Te atradās Vācu Centrālās Sabiedrības kases Jelgavas nodaļā, Zemgales Kredītbiedrība, Valsts Zemes banka, Latvijas Bankas nodaļa, Agrarkredītbiedrība, tālāk Latvijas Lloids un citas apdrošināšanas biedrības, notāri, advokātu kontori, nodokļu inspekcijas un citas iestādes. Tālāk izvietojās Jelgavas Apgabaltiesas nams un Amatnieku Biedrības (Gewerbverein) nams.[1]

Otrā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes 1941. gada 5. septembrī Akadēmijas ielu apvienoja ar Zemgales prospektu, izveidojot pilsētas galveno Ādolfa Hitlera ielu. Pēc pilsētas ieņemšanas 1944. gadā padomju varas iestādes abām ielām atjaunoja iepriekšējos nosaukumus. 1947. gadā Akadēmijas iela bija viena no Jelgavas ielām, kur notika padomju filmas "Staļingradas kauja" uzņemšana, kuras laikā uzspridzināja ielā atlikušo ēku mūrus.[2] 1949. gada 28. jūlijā abas ielas no jauna apvienoja, izveidojot Aleksandra Puškina prospektu no pilsētas Centrālā laukuma līdz dzelzceļa stacijai.

Atmodas kustības laikā 1989. gada 17. martā tai atjaunoja Akadēmijas ielas nosaukumu, nodalot Zemgales prospektu.[3]

Seni attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akadēmijas iela ir savienota ar šādām ielām:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «JELGAVA, Tūristu vadonis. MITAU, Touristenführer.Jelgava: Fr. Tenne un Fr. Kīverts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. martā. Skatīts: 2019. gada 31. martā.
  2. Elmārs Barkāns. «„Mosfiļm” pabeidz Jelgavas centra iznīcināšanu, pilsētā spridzinot vēl atlikušos vēsturiskos mūrus». jauns.lv, 2019. gada 11. maijs. Skatīts: 2019. gada 2. jūnijā.
  3. «Jelgavas ielas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. martā. Skatīts: 2019. gada 28. martā.

Koordinātas: 56°38′59″N 23°43′47″E / 56.64972°N 23.72972°E / 56.64972; 23.72972