Raiņa kapa piemineklis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raiņa kapa piemineklis
Raiņa kapa piemineklis
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Autors Pēteris Ārends (kolonāde)
Kārlis Zemdega (piemineklis)
Materiāls granīts
Atklāšanas datums 1935. gads
Veltīts Rainim

Raiņa kapa piemineklis atrodas Raiņa kapos, Rīgā. Pieminekļa kolonādes arhitekts ir Pēteris Ārends, pieminekļa tēlnieks — Kārlis Zemdega.[1] Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Alegoriskā jaunekļa skulptūra izcirsta no sarkana Somijas granīta monolīta, kas sver ap 60 tonnām un atvests no Turku apkaimes.[2][3] Skulptūra simbolizē „radošā gara nemirstību, brīvības, atjaunotnes un pilnības alkas”.[1]

Uz pieminekļa ir citāts no Raiņa dzejoļa:

"Un spēcīgs celšos es pret sauli augšā"
RAINIS
11.IX 1865 — 12.IX 1929

Pieminekļa tapšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Raiņa nāves tika nodibināts Raiņa piemiņas fonds, kas vāca līdzekļus kapu pieminekļa celšanai. Drīz izdevās savākt 40 000 latu. Raiņa piemiņas pastmarkas ienesa 21 000 latu. 1931. gada 11. decembrī fonda valde izsludināja pieminekļa metu konkursu. No 35 iesniegtajiem projektiem tika izraudzīts kombinēts projekts no Pētera Ārenda un Kārļa Zemdega piedāvājuma — projektā bija iekļauta kolonāde (arhitektoniskā daļa) un figurāls veidojums (skulpturālā daļa). Kolonādes celšanas darbus par 16 000 latu veica Oto Dambekalns un tā celta no Raunas šūnakmeņa. Granīta pieminekļa izveidošanai tika atvēlēti 30 000 lati.[1] 1932. gada 11. septembrī, Raiņa dzimšanas dienā, ar svinīgu mītiņu tika atklāta kolonāde. Atklāšanā uzrunu teica Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš:

Pirms 3 gadiem latvju tauta pavadīja šurp savu lielāko dzejnieku. Pamatšķira atvadījās no sava līdzcīnītāja, jaunatne skuma pēc sava iedvesmotāja, māksla bija zaudējusi cēlo dailes paudēju.

Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš[4]

Tad runāja Raiņa dzīvesbiedre Aspazija, pēc kuras runas Reitera koris nodziedāja „Sirds tik grūta”. Tad runāja dzejnieks Kārlis Dziļleja, Kārlis Skalbe, deputāts Fēlikss Cielēns un izglītības ministrs Atis Ķeniņš, arodbiedrību un sociāldemokrātu organizāciju pārstāvji.[5]

Pēc Ulmaņa apvērsuma jau pavisam klusi 1935. gadā tika uzstādīta skulpturālā daļa „Ģēnija pamošanās”.[1] Jaunākās tēlniecības apskatā Uga Skulme kritizēja pieminekļa ansambļa nesakritību — monolītā granīta un vieglā šūnakmeņa kombinācijas neveiklumu.[6]

Arī Aspazija neslēpa, ka Raiņa kapa piemineklis viņu neapmierina, jo tas neatstāj vietu viņai. Abu kopējo pieminekli viņa bija iedomājusies šādu — Rainis, kā Jāzeps no lugas pēdējā cēliena, aiziet tuksnesī, bet Aspazija, kā mirstošā Mirdza no Vaidelotes. „Tādējādi būtu akmenī tiešām panākts, ka gars ar garu savienojas.”[7]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 886.—887. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  2. «Kapu piemineklis Rainim». Ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 27. aprīlī.
  3. «Plāno atjaunot Raiņa kapa pieminekli». Latvijas Avīze. Skatīts: 2014. gada 27. aprīlī.
  4. Pieminekļa atklāšana Rainim
  5. Raiņa pieminekļa atklāšana
  6. Notikumi tēlojošās mākslās
  7. Aspazija brauks uz Ēģipti