Kārlis Dziļleja

Kārlis Dziļleja;
Personīgā informācija
Dzimis	1891. gada 13. decembrī ; Pastendes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1963. gada 16. decembrī (72 gadi); Stokholma, Zviedrija
Tautība	latvietis
Bērni	Rasma Tīfentāle
Literārā darbība
Pseidonīms	Slīpernieks, Ģirts Bezdibens, K. Dzelzkalns, K. Ezerkalns, K. Lībietis, K. Lejnieks.
Nodarbošanās	rakstnieks, politiķis
Valoda	latviešu valoda
Žanri	Proza, dzeja
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Kārlis Dziļleja (līdz 1940. gadam — Tīfentāls; dzimis 1891. gada 13. decembrī Pastendes pagasta „Brūžkalnos”, miris 1963. gada 16. decembrī Stokholmā), latviešu skolotājs, rakstnieks, literatūrvēsturnieks, tulkotājs un sabiedriskais darbinieks.

Dzīves gājums

Dzimis 1891. gadā Pastendes pagasta „Brūžkalnos” Jāņa Tīfentāla un viņa sievas Minnas ģimenē. Mācījās pedagoģijas kursos Cēsīs (1908—1909), strādāja par skolotāju Koknesē. No 1911. gada līdz 1914. gadam mācījās Belgorodas skolotāju institūtā, pēc beigšanas strādāja par skolotāju Majoros. Pirmā pasaules kara laikā bēgļu gaitās Harkivā un Petrogradā, kur beidza Augstākos komerczinību kursus.

Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja par latviešu valodas skolotāju, nodarbojās ar mācību grāmatu rakstīšanu. 1925. gadā viņu no LSDSP saraksta ievēlēja Rīgas domē.^[1] Bija žurnālu ”Jaunais Cīrulītis” un ”Domas” redaktors. Pēc 1934. gadā notikušā valsts apvērsuma tika ieslodzīts Liepājas koncentrācijas nometnē. 1935. gadā arī viņa meita Rasma Tīfentāle tika apcietināta par pretošanos Ulmaņa režīmam.^[2]

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, strādāja Neištates un Blombergas latviešu ģimnāzijās. Vēlāk pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. Uzrakstīja divas mācību grāmatas trimdas latviešu skolām un trīs rokasgrāmatas skolotājiem. Miris 1963. gadā Stokholmā.

Daļēja bibliogrāfija

Latviešu rakstniecības teorija (1915);
Poētika (1920);
Poētika (1920, 1928);
Andrejs Upīts (1923);
Latviešu rakstniecības vēsture pamatskolām (1921, 1933);
Mazā poētika pamatskolām (1921, 1931);
Janis Jansons-Brauns (1927);
Latviešu literatūras vēsture sakarā ar galvenām parādībām cittautu literatūrā (1—2, 1931—1932);
Garlībs Merķelis (1935);
Vecais Stenders (1938);
Neredzīgais Indriķis (1938);
Poētika: skolām un pašmācībai. Bruxelles: Pētera Mantnieka apgāds, 1949. — 174 lpp.
Paradīzes sargs: trīs stāsti par tiem, kas dzimtenē mirst. Stokholma: Ziemeļblāzma, 1951. — 92 lpp.
Starp diviem krastiem. Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1964. — 158 lpp.Ulmaņa režīmam
Latvju sonets 100 gados (1956);
Vijole naktī (dzejoļu izlase) (1995);

1934. gadā uzņemtā pirmā latviešu skaņu filma „Daugava” uzņemta pēc K. Tīfentāla scenārija.

Atsauces

↑ Rīgas jaunās pilsētas domes sastāvs//Latvijas Kareivis, 25.03.1925, Nr 57, 1.lpp
↑ Likvidēta komūnistiskās jaunatnes "šūniņas"//Latvijas Kareivis, 27.02.1935, Nr 49, 3.lpp

Ārējās saites

[1] Rīgas jaunās pilsētas domes sastāvs//Latvijas Kareivis, 25.03.1925, Nr 57, 1.lpp

[2] Likvidēta komūnistiskās jaunatnes "šūniņas"//Latvijas Kareivis, 27.02.1935, Nr 49, 3.lpp

[1]

[2]