Raibā bērzubeka
| Raibā bērzubeka Leccinum variicolor | |
|---|---|
 Raibā bērzubeka Norvēģijā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Lācīši (Leccinum) |
| Suga | Raibā bērzubeka (L. variicolor) |
 Raibā bērzubeka Vikikrātuvē | |
Raibā bērzubeka (Leccinum variicolor) ir Eiropā vidēji bieža, bet Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Sēnes apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Cepurīte: krāsa pelēkbrūna, reti sarkanbrūna, ar gaišākiem lāsumiem.[1] Forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida. Platums līdz 12 cm. Virsmiziņa sākumā sausa, vecām sēnēm lipīga. Mīkstums bālgans vai viegli rozā, stingrs sākumā, kļūst mīksts vecumā, ar patīkamu smaržu un maigu garšu, griezumu vietās krāsojas sārts, pēc kāda laika nozilē. Gatavojot kļūst melns.
- Stobriņi: pelēkbalti, viegli atdalāmi no kātiņa. Atveres baltas līdz krēmkrāsai, sēnei augot kļūst dzeltenpelēkas un vēlāk pelēcīgi brūnas.
- Kātiņš: vālesveida, netīri balts ar sīkām, pelēkām zvīņām. Vecākām sēnēm kļūst sīksts un šķiedrains. Garums līdz 20 cm, resnums 1-3 cm. Griezumu vietās pamatne krāsojas zaļganzila.[2] [3]
- Sporas: dzeltenīgas, masā olīvbrūnas, gludas, vārpstveida, 12,5-17/4,5-6 µm.[4]
- Bazīdijas: vālesveida, ar 4, retāk 2 sporām, 23-35/8,5-11 µm.
- Cistīdas: izstieptas vai vālesveida, 25-45/8-10 µm.[5]
Augšanas apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mikorizas sēne. Aug zem bērziem, ir ziņas, ka arī zem dažādām citām koku sugām, skābās augsnēs parasti pārmitrās, daudz retāk sausās vietās augustā un septembrī, reti no jūnija līdz novembrim.[6] [7] [8]
Barības vērtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.
Līdzīgās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdzinās vairākām citām bērzubekām, īpaši parastajai bērzubekai, kura atšķiras ar nemainošos krāsu griezumā, un melnajai bērzubekai, kurai tumšāka cepurīte un zvīņas uz kātiņa. Citur Eiropā konstatēta raibās bērzubekas forma ar otrādi apgrieztu cepurītes krāsu - gandrīz baltu ar tumšākiem plankumiem. Šādas albīnās formas arī ir vairākām citām lācīšu ģints sugām, un to savstarpējā atšķiršana ir grūta, taču tai nav kulināras nozīmes, jo visas šīs ģints sēnes ir ēdamas un vienādi gatavojamas.[9]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 199. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
- ↑ Kātiņa pamatne krāsojas zaļganzila.
- ↑ T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 198 lpp. ISBN 9984-22-283-7.
- ↑ Sugu enciklopēdija
- ↑ О.Гапиенко, Я.Шапорова “Флора Беларуси. Грибы. Том 1. Boletales. Amanitales. Russulales”, 54. lpp.
- ↑ Raibā bērzubeka fungi.lv
- ↑ Eesti Loodus
- ↑ Mottled Bolete: Associations
- ↑ Mottled Bolete
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Raibā bērzubeka |